Izgāzies projekts ar zaudētu rīdzinieku naudu: "Aqua Rīga" ceļš no idejas līdz likvidācijai

"Aqua Rīga" veikalu plauktos 2014.gadā nonāca ar skandāliem. Pirms tam šķēršļus divu gadu garumā lika reģionālās attīstības ministrija, ekonomikas ministrija, konkurences padome un privātuzņēmēju asociācijas. Tās asi iebilda, ka pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas ūdens" vēlas uzsākt biznesu ar dzeramā ūdens pildīšanu pudelēs un pārdošanu. Bažas bija par Rīgas domes administratīvo resursu izmantošanu, kas "Aqua Rīga" dotu lielākas konkurences priekšrocības nekā privātajiem uzņēmējiem.

Ražotnes izveidošanā kopumā bija paredzēts investēt vismaz 200 000 eiro, bet desmit gadu laikā nopelnīt paredzēts piecus miljonus latu. Plāni bija lieli – iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus, četru gadu laikā atpelnīt nodokļu maksātāju ieguldījumus.

Taču – ne atpelnīja, ne izgāja pa nullēm. "Aqua Rīga" uzkrātie zaudējumi teju 175 000 eiro. Turklāt tirgus daļa bija niecīga – vien tikai 0,2%.

"Ir bijuši atsevišķi gadi ar pavisam, pavisam nelielu peļņu, bet nav atpelnīti tie sākotnējie ieguldījumi, līdz ar to pašvaldības līdzekļi ir vairāk tērēti. Tur ir skaidrs, ka projekts ir izgāzies. Mēs esam zaudējuši naudu, nevis ieguvuši," saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (APP).

Veikalu plauktos atrast "Aqua Rīga" ūdeni šobrīd ir liels retums. Izrādās, pat vēl pirms Rīgas dome paziņoja par uzņēmuma likvidāciju, "Aqua Rīga" plauktu dzīvi jau bija beigusi.

"Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa saka "Aqua Rīga" varēja būt pelnošs uzņēmums, ja vien 2015.gadā spēkā nestātos vēl stingrāks liegums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ir ārpus deleģētajām funkcijām. Situāciju vēl vairāk apgrūtināja grozījumi Konkurences likumā.

"Tika uzsākta darbība, bet tā tika maksimāli samazināta, lai neradītu konkurences neitralitātes risku, jo, ja tiktu atzīts konkurences neitralitātes pārkāpums, tad ekonomiskās sekas varētu būt bijušas diezgan nozīmīga," stāsta Kalniņa.

Turklāt "Aqua Rīga" tolaik nonāca krustugunis starp Nila Ušakova domi un valdību veidojošajām partijām. "Aqua Rīga" pat bija iemesls, kāpēc 2013.gadā sākās darbs pie likuma vēl stingrākas padarīšanas, lai izskaustu pašvaldību kapitālsabiedrību iejaukšanos brīvajā tirgū.

"Ja iepriekš Rīgas dome varēja vienkārši uzspļaut un pateikt, ziniet mūsuprāt, šis ir tas gadījums, kad var nodarboties, tad jaunajā likumā būs paredzēts, ka jātaisa speciāls pētījums, kurā viņi pierādīs, ka pašvaldība tomēr varētu iesaistīties uzņēmējdarbībā sabiedrības interesēs," tolaik pauda ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un tagadējais domes deputāts Vilnis Ķirsis (JV).

"Diemžēl jāsaka, ka bija ļoti negatīva politiskā attieksme, politiskās vides attieksme pret šo projektu, kas, protams, ietekmēja mārketinga aktivitātes un visus pārējos jautājumus. Ja šie apstākļi tajā periodā būtu bijuši citādāki, tad projekts būtu realizējies daudz veiksmīgāk," domā SIA "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētāja.

Līdz lēmumam par "Aqua Rīga" likvidāciju nonāca pati "Rīgas Ūdens" padome. Jaunā Rīgas dome uzdeva līdz aizvadītā gada beigām izvērtēt "Auqa Rīga" pamatojumu. Likvidācija noslēgsies tuvāko mēnešu laikā. Darbu zaudēs tikai viens cilvēks, jo ūdens fasēšana pudelēs nenotika pašvaldības meitasuzņēmumā, bet gan tika izmantota SIA "Orkla Latvija" ražošanas līnija un loģistikas centrs. Turp ūdens tika vests no Rīgas ūdens pazemes ieguves vietas Zaķumuižā.

"Kāpēc mēs līdz šādai biznesa idejai nonācām bija tas, ka pēdējos desmit gados, samazinoties Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaitam, ļoti strauji kritās ūdens patēriņš. Ūdens resursi tika izmantoti tikai par 50%. Lai situāciju uzlabotu mums bija ideja ražot šo fasēto dzeramo ūdeni," saka Kalniņa.

Ja pašvaldība turpmāk vēlas gūt finansiālu labumu no saviem pazemes ūdens resursiem, auditori tagad iesaka izsolīt ūdens resursa izmantošanas tiesības kādam privātajam uzņēmumam.