Latvijā pārliecinošs vairākums jeb 83% iedzīvotāju ir visēdāji, liecina globālās tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas "Ipsos" pēc pārtikas koncerna "Orkla" pasūtījuma veiktais ilgtspējīgas dzīves barometra pētījums Baltijā un Ziemeļvalstīs.
Tajā noskaidrots, ka lielākā daļa jeb 83% Latvijas iedzīvotāju ir visēdāji, kas nozīmē, ka viņi patērē uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus. Tikai 12% ir dinamiskas diētas piekritēji jeb tā saucamie fleksitārieši un gaļu vai zivis ēd laiku pa laikam. Tikmēr 3% ir veģetārieši – neēd gaļu un zivis, bet ēd citus dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, olas vai medu, 1% nepatērē gaļu, bet ēd zivis. Uz kopējā Baltijas un Ziemeļvalstu fona tikai Lietuvā ir vēl nedaudz augstāks visēdāju īpatsvars nekā Latvijā – 86%, kamēr Igaunijā šādu uztura piekritēju ir līdzīgs īpatsvars kā Latvijā.
Tikmē vegāni jeb tādi, kuri pilnībā izslēdz no uztura dzīvnieku izcelsmes produktus, Latvijā ir tikai 1%. Tomēr salīdzinoši daudzi – kopumā 47% iedzīvotāju Latvijā ir izmēģinājuši veģetārus vai vegānus produktus, lai gan gandrīz tik pat liela daļa jeb 42% tādus vēl nav pagaršojuši, atlikušie nezina, vai ir ēduši. Latvijā populārākie izmēģinātie vegānie produkti ir augu valsts izcelsms piens, vegāniskā vai veģetārā pica, kam seko vegāniskie/veģetārie burgeri.
Apmēram piektdaļa jeb 21% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu piemējas veikalā ir pietiekams vegānu un veģetārisku produktu klāsts, kamēr 26% šim apgalvojumam ne piekrīt, ne nepiekrīt, 24% nepiekrīt. Vairumam jeb 76% iedzīvotāju Latvijā, pērkot augu valsts produktus, ir būtiska to garša.
Pētījumā arī noskaidrots, ka Latvijā 57% iedzīvotāju nevēlas pastāvīgi ēst vairāk veģetāru un vegānisku produktu, 22% ne piekrīt, ne nepiekrīt šim apgalvojumam, bet 17% vēlas uz to pāriet. Latvijā 66% nepiekrīt apgalvojumam, ka mazāk ēd gaļu klimata pārmaiņu dēļ, 23% vidēji piekrīt, bet 6% ievērojami piekrīt un 4% pilnīgi piekrīt, ka tamdēļ mazāk ēd gaļu.
Pētījumā tika analizēti ne tikai iedzīvotāju ikdienas uztura paradumi, bet arī attieksme pret ilgtspēju, ikdienas ilgtspējība un iepakojums. Svarīgākā vides tēma Latvijā ir radīto atkritumu daudzums un pārstrāde, kam seko bažas par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, kuras 2020.gadā topā izkonkurējušas bažas par palstmasas piesārņojumu okeānos, kas 2019.gadā bija svarīgākas. Trešajā vietā vides problēmu aktualitātes ziņā 2020.gadā ierindojas bažas par mežu izciršanu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
2020.gadā apgalvojumam, ka ikdienas dzīvē nav gatavi izdarīt klimatam draudzīgas izvēles, pilnībā piekrīt 2%, kamēr 20% piekrīt, ka nav gatavi izdarīt klimantam draudzīgākas izvēles, bet 27% ne piekrīt, ne nepiekrīt, bet 49% ir gatavi ikdienā izdarīt klimatam draudzīgākas izvēles ikdienas dzīvē. 52% cenšas iegādāties ilgtspējīgus zīmolus un produktus, , 32% ne jā, ne nē, kamēr 3% nezina, bet atlikušie necenšas tādus pirkt. Par klimata pārmaiņām visvairāk uztraucas jaunāki cilvēki un sievietes, kurām pozitīvāka attieksme un videi draudzīgāki ieradumi. Šo iedzīvotāju grupu pārstāvji vēlas ēst mazāk gaļas un patērēt mazāk plastmasas.
Pētījuma respondentiem tika vaicāts arī, kādas personīgās darbības katrs ir gatavs veikt, lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu ikdienā. Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi šķirot atkritumus, 48% – samazināt ikdienas elektrības patēriņu, kā arī tikpat vairāk pārvietoties ar kājām vai velosipēdu, 40% labprāt iegādātos videi draudzīgākus produktus vai pakalpojumus, bet 28% – samazinātu kopējo patēriņu, piektā daļa iedzīvotāju ir gatavi vairāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai braukt ar elektroautomašīnu, vienāds daudzums cilvēku (16%) varētu ēst mazāk gaļu un lidot retāk, bet tikai 10% būtu gatavi atteikties no automašīnas savā īpašumā. Vien 4% nav gatavi neko mainīt savā ikdienā.
Tāpat tajā tika analizēti Latvijas iedzīvotāju viedokļi par iepakojumu, tā pārstādi un tajā izmantotajiem materiāliem. Kopumā 31% cilvēku Latvijā ir ļoti, bet 55% diezgan noraizējušies par nepārstrādājamas plastmasas iepakojumiem, kamēr 6% šī problēma īpaši neuztrauc un 2% vispār neuztrauc. 67% piekrīt apgalvojumam, ka ir svarīgi, lai produktiem, kurus viņi iegādājas, būtu pārstrādājams iepakojums, kamēr 9% tam nepiekrīt. Kopumā Latvijā lielākā daļa (73%) respondentu norāda, ka ir grūti noteikt, vai iepakojumu var pārstrādāt. Latvijā 53% labprāt iegādājas produktus iepakojumos, kuri izgatavoti no pārstrādātas plastmasas.
Latvijā 31% ir ļoti noraizējušies par nepārstrādātās plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi, Latvijā satraukuma līmenis par to ir augstāks nekā vidēji Skandināvijā un Baltijā. Baltijas reģionā kopumā pieaug satraukums par mežu izciršanu un atkritumu apsaimniekošanu, kamēr Ziemeļvalstu reģionā vairāk aug satraukums par vides jautājumiem, kā arī pastāv pozitīvāka attieksme pret videi draudzīgākiem uztura paradumiem.
Uz jautājumu, vai koronavīrusa situācija mainījusi attieksmi pret ilgtspējas jautājumiem, 28% respondentu Latvijā atzina, ka ir pieaugušas viņu bažas par klimata pārmaiņām, 59% respondentu ne pieaugušas, ne mazinājušās, 7% vidēji mazinājušās, 2% ievērojami mazinājusies, 4% – nezina. Lai gan krīžu laikā cilvēki mēdz vairāk orientēties uz materiālismu, tomēr šādas ietekmes esamību labāk varēs izvērtēt 2021.gada nogales pētījumā.
"CSR Latvia" līdzdibinātāja Agnese Alksne teica, ka atbildīgs biznes mūsdienās nozīmē, ka uzņēmums apzinās biznesa ietekmi uz ilgtspējas ekonomiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī mērķtiecīgi rīkojas, lai mazinātu negatīvo ietekmi un vairotu pozitīvo. Jo uzņēmums lielāks un strādā dažādu valstu teritorijās, jo tā atbildība par ietekmi palielinās. Uzņēmumi arvien vairāk atzīst savu lomu ilgtspējas attīstībā.
"Kopumā pētījuma dati salīdzinājumā ar 2019. gadu nav radikāli mainījušies. 2020. gadā kopumā visu respondentu vidū pieauga satraukums par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Pieauga arī bažas par mežu izciršanu un atkritumu apsaimniekošanu, īpaši Baltijas reģionā. Lielākā izaugsme bija vērojama to patērētāju vidū, kuri sevi uzskata par visēdājiem, mazāk to, kuri sevi identificē kā personas, kuras ievēro konkrētus uztura paradumus vai diētas. (..) Jaunieši un sievietes vairāk domā par klimata jautājumiem, kā arī šajā grupā ir pozitīvāka attieksme pret ilgtspēju un videi draudzīgāki ieradumi."
"Orkla" ilgtspējīgas dzīves barometra pētījumu pēc grupas pasūtījuma veica globāla tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija "Ipsos". Kopumā 2020. gada oktobrī kvantitatīvajā tiešsaistes pētījumā piedalījās 7000 respondentu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā jeb 1000 respondentu katrā valstī. Pētījumā respondentu viedokļi tika analizēti četrās sadaļās – attieksme pret ilgtspēju, ikdienas ilgtspē-jība, iepakojums un ikdienas uztura paradumi.
