Augļkopji: Latvijas iedzīvotāji nevēlas veikt sezonas darbus lauksaimniecībā, tiek uzrunāti viesstrādnieki

Nodarbinātības valsts aģentūras aicinājumam informēt par pavasara un vasaras sezonas darbu iespējām līdz šim atsaukušies 70 darba devēju, kas jau pieteikuši 1300 vakances. Visa informācija operatīvi parādās Nodarbinātības valsts aģentūras interneta vietnē, speciālā sadaļā – sezonas darbi, un meklēt pēc novadu principa.

"Tādā veidā var redzēt pēc filiālēm, pēc nozarēm, kā šie sezonas darbi tiek piedāvāti un atlasīt sev piemērotāko. Iespējas ir tiešām ļoti daudz, un, ja arī viņu novadā nav šie sezonas darbi, tad sezonas darbu devēji piedāvā arī izmitināšanas iespējas," teic NVA Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītājas vietniece Inta Čodere.

Sezonas darba iespējas tiek piedāvātas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, ieguves un apstrādes rūpniecību nozarēs, būvniecībā, viesmīlībā. NVA secina – vislielākā konkurence par strādniekiem gaidāma tieši starp zemnieku saimniecībām. Ja piedāvāta fiksētā alga, tad summas bieži ir sākot no 800 eiro. Sezonas darbi esot laba iespēja arī bezdarbniekiem.

"Viņi divas reizes gadā, nepārsniedzot 120 darbadienas kopā, var strādāt līgumdarbu un arī nezaudēt bezdarbnieka statusu. Tā ir iespēja pastrādāt, un tad atkal saņemt bezdarbnieka pabalstu," pauž NVA Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītājas vietniece.

Par NVA sezonas darbu akciju īpaši ielas cerības nelolo lauksaimnieki. Piemēram, augļkopju asociācijas vadītāja, kurai pašai ir arī krūmmelleņu saimniecība, saka – aizvadītājā gadā no šīs akcijas vien tikai daži pieteicās.

"Tas ir bēdīgs jautājums. Tur nekas nesanāk, vismaz man tur nekas nesanāk. Tāpēc, ka nav to cilvēku, kas gribētu strādāt. Tur ir tādi… Es nezinu, man nav laimējies ar darba meklētājiem," saka Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja, krūmmelleņu saimniecības īpašniece Māra Rudzāte.

Aizvadītajā gadā ražu no sapūšanas uz lauka izglāba tie vietējie Latvijas iedzīvotāji, kas Covid-19 krīzē zaudēja darbu restorānos un viesnīcās. Pandēmijas dēļ trešvalstniekiem bija liegts iebraukt Latvijā. Kad beidzot tomēr atļāva, viesstrādnieki jau bija aizceļojuši strādāt uz citām valstīm. Lai viņi turp nedotos vēl arī šajā vasarā, Latvijas lauksaimnieki jau laikus tagad sākuši uzrunāt potenciālos viesstrādniekus no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Ukraina, Taizeme, Bangladeša. Tā ir mūsu vienīgā cerība. Savā saimniecībā man vajag vismaz 40% vai 50% ārzemnieku. Otra puse ir skolēni un skolotāji," norāda Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte.

Saimniecības, kas nodarbina ārvalstu viesstrādniekus, joprojām ir nemierā, ka viņiem alga jāmaksā tādā apmērā, kāda ir vidēji nozarē – virs 900 eiro -, nevis cik patiesībā ieguldīts darbs, jo bieži vien tas ir gabaldarbs.