Aptauja: gandrīz puse Baltijas valstu iedzīvotāju neiegādājas īpašumu nepietiekamu ienākumu dēļ

Latvijā 41% aptaujāto iedzīvotāju kā galveno šķērsli minējuši nepietiekamus ienākumus, kamēr Lietuvā 44% un Igaunijā 42% iedzīvotāju norādījuši, ka trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai.

Aptaujas dati lecina, ka lielākās grūtības sakrāt pirmajai iemaksai par mājokli ir gados jaunākiem cilvēkiem, proti, iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa minējuši, ka nav veikuši īpašus uzkrājumus pirmajai iemaksai, kamēr 16% aptaujāto Latvijā naudu krājuši divus-trīs gadus, bet 15% – vairāk nekā piecus gadus.

Savukārt trešais biežāk minētais iemesls ir neskaidrība par nākotni. Visvairāk par to satraucas Latvijas (25%) un Lietuvas iedzīvotāji (22%), bet vismazāk – Igaunijas (17%).

Aptauja liecina, ka lielāku mājsaimniecības ienākumu daļu īres maksai atvēl Lietuvas iedzīvotāji, bet vismazāko – Igaunijas. Lielākā daļa no Lietuvas aptaujātajiem, kuri īrē mājokli, īres maksai tērē 21-30% no mājsaimniecības ieņēmumiem, Latvijā – 11-20%, bet Igaunijā – mazāk nekā 10%.

Savukārt kredītmaksājumam par mājokli proporcionāli lielāko ienākumu daļu atvēl Igaunijas iedzīvotāji, bet mazāko – Lietuvas. Aptaujā secināts, ka 11-20% no mēneša ienākumiem Igaunijā maksā 28% aptaujāto, Latvijā 21%, bet Lietuvā lielākā daļa aptaujāto (15%) tam tērē mazāk nekā 10% ienākumu.

Aptuveni puse aptaujāto Baltijā atzinuši, ka galvenie mājokļa īres negatīvie aspekti ir saistīti ar nestabilitāti, kas attiecas uz īres maksas iespējamo mainību (54%) un izīrēšanas termiņu (52%). Latvijas un Lietuvas aptaujātie bijuši vienlīdz satraukti par to, ka izīrētājs jebkurā laikā var uzteikt līgumu vai paaugstināt īres maksu, savukārt Igaunijas iedzīvotāji – par ikmēneša maksājumu palielināšanu un to, ka ilgtermiņā mājokļa īre ir dārgāka, nekā iegāde.

Aptauja ir veikta šā gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat", aptaujājot katrā no Baltijas valstīm vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 55 gadiem.