Eksperti: Kazahstānas notikumi var motivēt Kremli pastiprināt spiedienu uz Ukrainu

Lai arī karaspēka vienību nosūtīšana uz Kazahstānu no Krievijas prasa zināmas pūles un uzmanību, tomēr tas ir tikai neliels traucēklis, – spriež Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Māris Andžāns, komentējot Kazahstānas notikumus kontekstā ar Kremļa un NATO konfrontāciju Ukrainas jautājumā.

"Krievijas bruņotie spēki ir spējīgi iesaistīties vairāk nekā vienā konfliktā ārvalstīs. Tās spēki jau izvietoti arī vairākās citās postpadomju valstīs ar to piekrišanu vai bez tās; tāpat arī Sīrijā un formāli vai neformāli Āfrikas valstīs," vērtē Andžāns. Viņa vērtējumā, Krievijas karaspēka klātbūtne Kazahstānā tikai pastiprina Maskavas lomu šajā kaimiņvalstī un palielina Kazahstānas atkarību no Krievijas.

"Krievijai savā ziņā noteikti traucē tas, ka Kremlim šobrīd ir nepieciešams pievērst ciešu uzmanību vēl vienam svarīgam reģionam. Un Kazahstāna ir viens no Krievijas galvenajiem partneriem gan ekonomiski, gan arī politiski. Un šobrīd Kremlim ir nepieciešams zināmā mērā dalīt savu uzmanību starp Ukrainu un Rietumiem no vienas puses, un Kazahstānu," vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

"Kopumā Kremlim šis ir ja ne izdevīgi, tad pavisam noteikti tas nemaina Kremļa aprēķinus saistībā ar Ukrainu," vērtē Balodis. Pirmkārt un galvenokārt Krievijas ģeopolitiskais mērķis esot demonstrēt, ka tā kontrolē savus kaimiņu reģionus un ir galvenais noteicējs. "Un šobrīd notiekošais Kazahstānā savā ziņā var motivēt Kremli pastiprināt spiedienu uz Ukrainu, lai kliedētu bažas par to, ka Krievija nav spējīga sadalīt savu uzmanību, ka Krievija kaut kādā mērā ir spiesta atkāpties vai piekāpties citu jaunu izaicinājumu priekšā."

Krievijas spiediens uz Ukrainu lielā mērā tiekot veikts, lai no Rietumiem panāktu piekāpšanos, drošības garantijas. Un Kazahstānas notikumi šo Kremļa aprēķinu nekādā mērā nemainot.

Balodis: "Vismaz pagaidām Krievijas militārā iesaiste Kazahstānā ir diezgan ierobežota, līdz ar to tas arī nerada būtiskas izmaiņas Krievijas aprēķinos. Tas neuzliek arī milzīgu slogu Krievijas loģistikai. Tāpēc uzskatu, ka Ukrainai vai vispār Ukrainas jautājumā šobrīd nav pamata uzelpot. Domas par to, ka Kazahstānas notikumi novērš vai kaut kādā mērā nostāda Ukrainu drošākās pozīcijās, šādam optimismam šobrīd pamata nav."

Kā ziņots, Krievijas karavīri Kazahstānā ieradušies Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) misijas ietvaros pēc Kazahstānas prezidenta lūguma. M. Balodis uzsver, ka KDLO nav NATO analogs. "Tā institūcija pēc būtības ir asimetriska un kalpo galvenokārt Krievijas interesēm," skaidro ārpolitikas eksperts. Viņš norāda, ka Krievijas galvenā interese ir, lai Kazahstānā nenotiktu straujas politiskās izmaiņas.

KDLO spēku ierašanās mērķis esot nodrošināt, lai Kazahstāna ir un paliek Krievijas sabiedrotais, proti, nodrošināt esošā režīma stabilitāti. "Domāju, šīs vienības Kazahstānā uzturēsies tik ilgi, kamēr pastāvēs zināmi draudi režīmam, kamēr sabiedrības protests nav pilnībā pakļauts vietējo varas iestāžu kontrolei. Ja pašreizējais Kazahstānas režīms spēs noturēties, tad, domāju, ka šīs vienības valsti gana operatīvi pametīs," rezumē M. Balodis.