Pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs reģistrēti seši klīniskie gripas gadījumi; slimnīcās – septiņi pacienti

SIA "RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija" informēja, ka no izmeklētajiem 55 klīniskajiem paraugiem sešos bija apstiprināti A tipa gripas vīrusi, kuriem noteikts A/H3 apakštips.

Kur Latvijā novērota augstākā saslimstība?

Pagājušajā nedēļā pacientu skaits, kas vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpceļu infekciju gadījumos, paaugstinājies – reģistrēti 2031,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (03. nedēļā – 2157,9). Augstākā intensitāte novērota bērniem vecuma grupā 0-4 gadi un arī 5-14 gadi. Augstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā, Rēzeknē un Valmierā. Arī saslimstība ar pneimonijām šajā sezonā ir augstāka nekā pērn. Pagājušajā nedēļā ģimenes ārsti ziņoja par 24 pacientiem, kuriem bijusi nepieciešama pneimonijas ārstēšana. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem.

Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpina pieaugt visā Eiropas reģionā. Par plaši izplatītu gripas aktivitāti un/vai vidēju gripas intensitāti ziņoja Igaunija, Kazahstāna, Ziemeļu Maķedonija, Norvēģija, Moldovas Republika, Serbija, Zviedrija, Ukraina un Kosova. Izplatās gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, taču galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi, no kuriem dominējošs ir A/H3 apakštips. Saņemti ziņojumi par pacientiem hospitalizētiem intensīvās terapijas nodaļās, kuriem konstatēta pārsvarā A tipa gripa.

SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Aicina vakcinēties

SPKC aicina izmantot iespēju vakcinēties pret gripu. Tādējādi, sākoties lielākam gripas pacēlumam, organismam jau būs izstrādājusies aizsardzība, kas notiek 10 dienu laikā. Iepriekšējo gadu tendences rāda, ka visbiežāk saslimstības ar gripu pacēlums sākas janvāra vidū vai februāra sākumā un turpmāk gripas aktivitāte, pakāpeniski samazinoties, ilgst līdz pat maija beigām. Gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19. Ja ir nepieciešama primārā vakcinācija vai balstvakcinācija pret Covid-19, nav jāplāno intervāls starp abām vakcīnām.

Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām jeb pacientu skaits, kas vērsušies ģimenes ārstu praksēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, šajā sezonā ir ievērojami augstāks nekā iepriekšējā sezonā. Augstu saslimstību ar elpceļu infekcijām ietekmē dažādu respiratoro vīrusu izplatība, ieskaitot jauno koronavīrusu, gripas vīrusus un citus elpceļu vīrusus.

Paplašinātas iespējas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu

Šogad valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, ko paredz 1. februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos. Šajā gripas sezonā jaunā kārtība būs spēkā atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.

Joprojām valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta iedzīvotāji, kas pieder noteiktām riska grupām:

• ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;
• seniori vecumā no 65 gadiem, pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām (plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju u.c.);
• sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti;
• bērni līdz 2 gadu vecumam;
• grūtnieces;
• Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji;
• Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm – policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji;
• vispārējās izglītības iestāžu pedagogi;
• ieslodzītie un ieslodzījumu vietās nodarbinātie, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem.

Informācija un ieteikumi iedzīvotājiem par gripas profilakses pasākumiem pieejama šeit.