Lucavsala festivālam "Positivus" nodota bez atlīdzības; cer uz lielu tūristu pieplūdumu
Pēc divu gadu pārtraukuma jūlija vidū mūzikas mīļotāji atkal pulcēsies festivālā "Positivus". Šogad tas notiks Rīgā, Lucavsalā. Pašvaldība nodrošinājusi visai brangu atbalstu pasākumam, savukārt organizatori sola, ka piektdaļa pasākuma apmeklētāju būs ārvalstu viesi, kas izmantos viesmīlības nozares pakalpojumus, kā arī Rīgas vārds izskanēs ļoti pozitīvi aiz valsts robežām.
Kā noskaidroja "tv3.lv" pašvaldība teritoriju Lucavsalā festivālam nodod bez atlīdzības un nav bijis izsludināts konkurss, tomēr, kā stāsta pasākuma organizators Ģirts Majors, tā ir tikai teritorija, kur nepieciešami lieli ieguldījumi, piemēram, elektrības nodrošināšanai. Tāpat 29. jūnija domes sēdē lemts festivālam piešķirt 200 000 eiro līdzfinansējumu jeb 15,44% no kopējās tāmes, cerot uz lielu tūristu pieplūdumu, tādējādi arī peļņu Covid-19 novārdzinātajai pasākumu un tūrisma nozarei.
"Caur konkrētiem pasākumiem un projektiem gan pilsētas, gan lauku tēlu ir daudz vieglāk veidot, daudz efektīvāk, nekā imidžkampaņu. Tā ir pārbaudīt pieredze pasaulē. Tāpēc, mūsuprāt, publiskos līdzekļus ir daudz efektīvāk tērēt konkrētiem, sevi pierādījušiem pasākumiem pilsētas vai valsts tēla veidošanai, nekā, piemēram, organizējot atsevišķas kampaņas. Tā ir vēl viena atbilde, kāpēc sadarbība ar lielajiem un sevi pierādījušajiem pasākumiem, tie ir efektīvāk iztērēti līdzekļi," sarunā ar "tv3.lv" uzsvēra Majors, kas uzsver, ka reālo ieguvumu no šī gada aktivitātēm redzēsim tikai nākamgad un vēlāk.
Viņš sadarbību ar Rīgas vietvaru vērtē pozitīvi un tai pamati likti jau pirms vēlēšanām. "Patiesībā ar valdošo koalīciju, piemēram, [to] pārstāvošajām partijām jau vēlēšanu laikā, patiesībā, nav ko slēpt, jau pirms vēlēšanām, gājām un stāstījām, ka gribam festivālu pārcelt uz Rīgu, vai viņiem šī iniciatīva būtu atbalstāma. Sajutām, ka politiskā līmenī, ja runa ir par finansējumu, jo arī vēlējāmies, to finanšu apjomu prasīt no pašvaldības, tur šī argumentācija, ko arī te stāstu, visiem lēmuma pieņēmējiem bija ļoti labi saprotama.
Atbalsts līdz šim ir bijis ļoti labi jūtams. Protams, vajag aizvadīt pirmo pasākumu, jo ir jāveic ļoti daudz formalitāšu tieši ierēdniecības līmenī, lai to var uzskatīt par veiksmīgi aizvadītu. Tāpēc varbūt pāragri sapriecāties. Bet tas, ko mēs labi jūtam un redzam, ir šīs politiskās vadības izpratne par to, ka, ja publiskie līdzekļi tiek tērēti pasākuma atbalstam, pasākuma veidošanā, daudz efektīvāk to ieguldīt jau esošā pasākumā nekā tērēt līdzekļus savu pasākumu organizēšanu, kur ir tikai pašu finansējums. Patiesībā tā nauda tiek sadalīta sīknaudā," uzskata pasākuma organizators.
Bez konkursa, ar cerību
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, festivāla "Positivus" norisei Rīgas dome piešķir finansējumu ārpus ikgadējo kultūras norišu konkursa, jo tās esot investīcijas, kas atmaksāsies. Plānots, ka festivāla norise Rīgā palīdzēs piesaistīt kā vietējos apmeklētājus, tā ārvalstu viesus. Tāpat bez konkursa festivāla norisei piešķirta arī teritorija – Lucavsala.
Sarunā ar "tv3.lv" Ģirts Majors stāstīja, ka plāno, ka šogad, kad visā pasaulē pasākumu nozare vēl tikai atgūstas no Covid-19 trieciena, festivālu apmeklēs divi līdz trīs tūkstoši ārvalstu viesu katrā pasākuma dienā.
"Vismaz 20% festivāla apmeklētāju būs ārvalstu publika. Protams, ka lielākā daļa ir no tuvējām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas
Viņš arī novērojis, ka atšķirībā no gadiem, kad festivāls notika Salacgrīvā un lielākā daļa ārvalstu apmeklētāju bija no Igaunijas un Somijas, šogad visvairāk ārvalstu apmeklētāju varētu būt no Lietuvas. "Ja kopā dienā plānojam apmeklējumu līdz 20 tūkstošiem cilvēku, tad skaidrs, ka trīs līdz četri tūkstoši būs ārzemju apmeklētāji. Tas būs jau šogad – festivāla pirmajā gadā."
Viņš arī uzsver, ka īpašs uzsvars likts uz publicitāti ārvalstu medijos, tuvējos tirgos bijusi arī kampaņa, kā arī uz festivālu uzaicināti daudzi ārvalstu žurnālisti. Tas viss Rīgai došot plašu pozitīvu publicitāti. "Agrākos gados esam ļoti aktīvi uz to strādājuši un esam guvuši ļoti labu atpazīstamību Eiropas medijos. [..] Būtiski šogad parādīt, ka šis pasākums var notikt un notiek," uzsver Majors.
Tieši uz ārvalstu viesu pieplūdumu galvaspilsētai liktas arī lielākās cerības, ieguldot līdzekļus no pašvaldības puses. Majors stāsta, ka pārdošanas dati jau šobrīd iezīmē, ka 20% no apmeklētājiem uz Rīgu brauks no ārzemēm, bet festivāla rekordapmeklējumu gados ārzemnieku apmeklējums bijis pat tuvu 30% no visas publikas.
"Potenciāli tuvākajos gados to tā arī redzam, bet nesolām vēl šogad, pirmajā gadā, rekordus," tā Majors. "Festivāla pluss ir, ka šie cilvēki dzīvo Rīgā vairākas dienas. Ieguvums ir lielāks."
Kā piemēru tam, ka pilsēta pastarpināti iegūst no lieliem kultūras pasākumiem, Majors min 2019. gada vācu supergrupas "Rammstein" koncertu, kura notikšanas laikā Rīgā bijuši vairāk nekā 10 tūkstoši ārzemnieku un viesnīcu cenas – rekordaugstas. "To šie lielie pasākumi pilsētas tūrisma nozarei var dot. To Rīgā, kur ir viesnīcas, ir restorāni, var izjust daudz labāk, nekā Salacgrīvā, kur nav šīs infrastruktūras. Tāpēc Rīgai ekonomiski šis pasākums var dot daudz vairāk, jo ir infrastruktūra, ko varēs izmantot." Savukārt festivālam tas dodot jaunas izaugsmes iespējas, jo pasākums pieejams lielākam cilvēku skaitam.
Tas, ka festivālu cilvēki gaida un tas būs apmeklēts, redzams pēc vietējo lielās intereses par biļetēm. Tomēr diskusijas raisa finansējuma piešķiršana tam bez konkursa. Opozīcijas deputāts Juris Radzevičs (GKR) arī domes sēdē uzsvēra, ka pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus par kārtību, kādā tiek rīkoti konkursi uz pašvaldības atbalstu kultūras pasākumu rīkošanai, bet "Positivus" rīkotāji tajos nav piedalījušies. Viņš rosināja deputātus padomāt, ko atbildēt tiem pasākumu rīkotājiem, kuri ilgstoši gatavojās, iesniedza pieteikumus pašvaldībā un startēja konkursā, kādēļ viņiem ir konkurss, bet kāds finansējumu saņem bez konkursa.
Tāpat arī likumā par pašvaldībām nosaka, kā izlietojams pašvaldību budžets savukārt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz kārtību, kādā pašvaldības īpašums nododams bezatlīdzības lietošanā – par to noteikti jābūt pieņemtam pašvaldības lēmumam. Diemžēl pēc vairākkārtīgiem"tv3.lv" aicinājumiem teju divu nedēļu laikā atklāt, kad šis lēmums pieņemts vai kāda bijusi procedūra saistībā ar Lucavsalas teritoriju, domes Komunikācijas nodaļa neatbildēja, bet uzsvēra, ka šis ir atbalsts uzņēmējiem, veicinot tūristu piesaisti.
Uz jautājumu, cik Rīga plāno nopelnīt no šī pasākuma, pašvaldība sniedza rakstisku atbildi.
Festivālu "Positivus" nerīko Rīgas pašvaldība, tāpēc nebūtu korekti teikt, cik "ienesīs". Gluži pretēji – Rīgas pašvaldības līdzfinansējums varētu būt aptuveni desmitā daļa jeb līdz 200 tūkstošiem eiro no programmas "Pilsētas konkurētspējas un ekonomisko izaugsmi sekmējoši pasākumi.
29. jūnija sēdē šis finansējums pēc vētrainām debatēm tika piešķirts.
Jāpaskaidro, ka kopējais 2022. gada Rīgas budžetā šajā programmā ieplānotais finansējums ir 430 tūkstoši eiro, tātad gandrīz puse tiek novirzīti SIA "Positivus" organizētā festivāla atbalstam.
Šogad pašvaldība ieplānojusi astoņus līdzfinansējuma veidus – privātpersonu organizētajiem Rīgas kultūras norišu kalendāra pasākumiem, privātpersonu organizētajiem pasākumiem, privātpersonu rīkoto festivālu īstenošanai, radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, privātpersonu dibināto un atvasināto publisko personu izveidoto amatiermākslas kolektīvu darbības atbalstam, privātpersonu dibināto muzeju atbalstam, Rīgas pašvaldībai nozīmīgu kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumu īstenošanai un citu kultūras un mākslas pasākumu organizēšanai, raksta ziņu aģentūra LETA.
Taujāti, kādi būs pilsētas ieguvumi no šīs investīcijas, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē skaidro, ka tiks:
- palielināta noslodze viesnīcās un naktsmājās;
- papildu apmeklētāju plūsmas kafejnīcās un bāros;
- starptautiskais mārketings (publicitāte) u.c.
"Rīgai ir nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši Covid-19 laikā, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta. Vienlaikus festivāls "Positivus" sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām," rakstiskā atbildē "tv3.lv" skaidroja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Raimonds Grants. "Par citu lielo kultūras pasākumu (festivālu) norisi Lucavsalas teritorijā mūsu rīcībā informācijas šobrīd nav."
Deputāts Kaspars Spunde (JV) 29. jūnija sēdē debatēs pauda arī bažas par festivāla vietas izvēli. Vienīgā piekļuve pasākuma norisei esot pa Salu tiltu. Šī apsvēruma dēļ, viņaprāt, būšot sarežģījumi, ja pasākuma laikā atgadīsies kaut kas neparedzēts un Lucavsalā vajadzēs ierasties glābējiem vai neatliekamajai palīdzībai vai būs nepieciešama pasākuma dalībnieku evakuācija.
Jābūt pamatojumam un vienādām tiesībām visiem
Pašvaldībai piešķirt teritoriju bez atlīdzības privāta uzņēmuma organizētam pasākumam nav aizliegts arī tad, ja uz šo pasākumu tiek tirgotas biļetes un paredzama peļņa, "tv3.lv" skaidroja Valsts kontrolē. Tomēr svarīgi esot ņemt vērā divus principus.
Pirmkārt, pašvaldībai ir jāzina, ar kādu mērķi šis atbalsts tiek piešķirts un tam jāizriet no pašvaldības funkcijām. Tāds mērķis var būt, piemēram, tūrisma veicināšana vai pašvaldības popularizēšana. Tam būtu jābūt nostiprinātam arī kādos pašvaldības noteikumos vai lēmumos, skaidroja Valsts kontrole.
Otrkārt, ir būtiski, ka pašvaldība vienādi attiecas pret visiem ieinteresētajiem šāda atbalsta piešķiršanā.
Tas nozīmē, ka ir izstrādāta skaidra, ieinteresētajām pusēm zināma kārtība un kritēriji, saskaņā ar kuriem atbalstu ir iespējams saņemt.
"tv3.lv" jautāja arī Liepājas valstspilsētas pašvaldībai, kur notiek otrs lielākais mūzikas festivāls Latvijā "Summer Sound", vai par teritorijas izmantošanu tiek prasīta maksa. Pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne pastāstīja, ka pašvaldība nekad neiekasē nomas maksu no publisku pasākumu rīkotājiem, ja tiek izmantota pašvaldībai piederoša zeme. "Pašvaldībai ir būtiski, lai paplašinātos kultūras, izklaides un sporta pasākumu klāsts. Pārējos gadījumos, kad tiek izmantota pašvaldības zeme tiek slēgti ilgtermiņa nomas līgumi saskaņā ar esošo likumdošanu. Būtiskākais netiešais finansiālais ieguvums pašvaldībai no lielajiem publiskajiem pasākumiem ir tūrisma, izmitināšanas, izklaides, kultūras, sporta un sabiedriskās ēdināšanas nozaru attīstība."
Savukārt Rīgā kultūras pasākumu un koncertu rīkotājiem, piemēram, Mežaparka Lielajā estrādē, pasākumu rīkotājiem parasti ir jāmaksā nomas maksa. Publiski izskanējis arī, ka par dziesmu un deju svētku lielkoncertiem pašvaldība saņem samaksu par Mežaparka izmantošanu. Protams, jāatzīmē, ka šī teritorija atšķirībā no Lucavsalas ir labiekārtota.
Taujājām arī Salacgrīvai, kur iepriekš notika festivāls "Positivus", kādi bijuši noteikumi par teritorijas nomu. Iepriekš bijušais Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) aģentūrai LETA stāstījis, ka pašvaldības ieņēmumi no telpu nomas pakalpojumiem "Positivus" laikā veidojuši aptuveni 25 000 eiro.
Savukārt tieši par teritorijas nomu festivālam 2018. gadā samaksāti 2134,31 eiro, kā arī pašvaldības nodeva par tirdzniecību 76,83 eiro, savukārt par 2019.gadu nomas maksa tikusi atcelta ar domes sēdes lēmumu, bet samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību 22,76 eiro, "tv3.lv" pastāstīja Limbažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese.
Majors šo nomas maksu raksturo kā simbolisku, kas segusi, piemēram, zālāja sakopšanas izmaksas. "Tīri finansiālu atbalstu tur [Salacgrīvā"] nekad netikām prasījuši. Saprotiet pašvaldības izmērus – tā pat nav lielā pilsēta. Pirmajos gados pašvaldība festivālam ieguldīja ļoti daudz naudas tieši šī parka [kur notika pasākums] uzlabošanā. Elektrības izbūvē. Nevar teikt, ka tur nav līdzekļi tērēti, bet tie tika tērēti citā veidā. Mēs teicām, kas mums ir nepieciešams, un viņi ieguldīja naudiņu savā teritorijā. Tas mums ļoti palīdzēja," stāsta Majors.
"Rīgā netiek prasīts par teritorijas īri, bet ir citas izmaksas. Rīgā, piemēram, tīri teorētiskās izmaksas ir papildu sabiedriskais transports. Katrā pašvaldībā ir cits regulējums, kur var parādīties izmaksas. Tas nav tā, ka teritorija par velti, vai nav par velti. Pēc tā nevar vērtēt. Teritorija ir par velti, bet te nav elektrības. Lielāki līdzekļi ir jāiegulda elektrības pieslēguma izveidošanā, par ģeneratoriem, kas ir daudz, daudz dārgāk pie šodienas degvielas cenām. Tāpēc atsevišķi nevar skatīties," saka Majors.
Kā ziņots, festivāls "Positivus" šogad notiks Rīgā. Pasākums 15.jūlijā un 16.jūlijā notiks Lucavsalā.
Festivāla "Positivus" pirmsākumi meklējami 2007. gadā, tam katru gadu līdz 2019.gadam norisinoties Salacgrīvā. Covid-19 pandēmijas laikā festivāls nenotika.
Festivālu organizē SIA "Positivus". Pēc "Lursoft" datiem tajā tiek algoti 6 darbinieki. Pēdējie finanšu dati par šo uzņēmumu pieejami par Covid-19 pandēmijas laiku – 2020. gads tam, tāpat kā visai nozarei bijis neveiksmīgs, kad uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 30 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet tā apgrozījums bijis vien 7273 eiro. "Lursoft" norādīts, ka SIA "Positivus" patiesā labuma guvējs ir Ģirts Majors, kam pieder 60% uzņēmuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
