Vakariņās buljonu labāk nevārīt. Kā šodienas kosmiskā elektrības biržas cena ietekmēs iedzīvotājus

Trešdienas vakarā mikroblogošanas vietnes "’Twitter’’ lietotāju vidū iezagās zināms izbīlis, ieraugot Kaspara Škinča ierakstu par ceturtdien gaidāmo elektrības cenas kāpumu biržā. Viņš dalījies ar ekrāntvērumu no "’Elektrum’’ lietotnes, kurā redzams, ka 21. jūlija vakarā, no pulksten 18 līdz 19, elektrības cena par vienu megavatstundu būs 2541,10 eiro.

Opā, rīt no 18:00-19:00 elektrības cena biržā 2541 € par mwh :D Šis ir rekords. Saprotamā valodā – pagatavot vienkāršas vakariņas vidēji izmaksās 2,50€. Lētāk tiešām pasūtīt wolt. pic.twitter.com/XCREFUfkML

— Kaspars Škinčs (@kasparsskincs) July 20, 2022

Savukārt ieraksta atbildēs vairāki "’Twitter’’ lietotāji dalījušies ar iespēju sekot līdzi "’Nord Pool’’ elektrības biržas cenām, kur redzams – pīķa stundā tā sasniegs 2100,08 eiro par megavatstundu (biržas cenām seko līdzi šeit). Taisnības labad jāpiebilst, ka "’Nord Pool’’ cenā nav iekļauts PVN, kas izskaidro cenu atšķirību.

Kāpēc elektrības cena "uzskries debesīs"?

Kā "’tv3.lv’’ skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta eksperts Reinis Āboltiņš, elektroenerģijas nākamās dienas cenu nosaka katrai stundai un katrā "’Nord Pool’’ biržas cenu zonā, vadoties pēc pieprasījuma un piedāvājuma. Cena, kas sasniegs 2100,08 eiro par megavatstundu, noteikta Latvijas un Lietuvas cenu zonā.

Ja salīdzinām ar stundu pirms vai pēc lielā kāpiena, elektrības cena "’Nord Pool’’ biržā izmaksās attiecīgi 391,45 un 424,42 eiro par megavatstundu, kas ir vismaz piecas reizes mazāk. Kāpēc vērojams šāds cenas lēciens? Publiski pieejamie tirgus dati liecina, ka kopumā salīdzinoši augstu cenu līmeni nosaka vairāki faktori, tostarp:

• pieejamās elektroenerģijas ražošanas jaudas;
• tehnoloģijas;
• izmantotais kurināmais;
• spēja saražot nepieciešamo elektroenerģiju pašiem;
• nepieciešamība importēt;
• pieejamās starpsavienojumu jaudas;
• situācija blakus cenu zonās.

Ekstrēmi augsta elektrības cena vienā konkrētā stundā nav tipiska parādība

Iespējams, neparasts liekas elektrības biržas cenas kāpums tikai uz vienu stundu, un, kā norāda Āboltiņš, šāda ekstrēmi augsta elektrības cena vienā konkrētā stundā patiesi nav tipiska parādība. Tā norāda uz situāciju, ka Latvijas vai Lietuvas cenu zonā ir nepietiekamas ražošanas jaudas, un iztrūkums jākompensē ar importētu elektroenerģiju.

Savukārt ierobežotas starpsavienojumu jaudas neļauj pārvadīt pietiekami daudz enerģijas no Igaunijas uz Latviju, kā arī Zviedrijas ceturtās cenu zonas (atšķirībā no Baltijas valstīm Zviedrija sadalīta četrās cenu zonās) uz Lietuvu. "’Nord Pool’’ biržas tirgus informācija (tā sauktie tirgus paziņojumi) liecina, ka šī gada 21. jūlijā nav pieejami vai ar ierobežotu jaudu darbojas vairāki ražošanas aktīvi Latvijā un Lietuvā.

Tāpat, 21. jūlijā, salīdzinot ar 20. jūliju, pārvades jauda no Zviedrijas uz Lietuvu ir par 30% mazāka, bet no Igaunijas uz Latviju par 25% mazāka. Līdz ar to Latvijas un Lietuvas cenas zonā var nonākt mazāk elektroenerģijas no blakus cenu zonām, kurās tā konkrētajās stundās ir vairāk un ar zemāku cenu.

Augstā cena fiksēta no pulksten 18 līdz 19, tātad – uzreiz pēc darbadienas beigām, kad elektroenerģijas patēriņš diennakts laikā ir tipiski viens no augstākajiem. Visticamāk, prognozēto elektroenerģijas patēriņu nav bijis iespējams piedāvājuma pusē nosegt ar ierastajām elektroenerģijas ražošanas jaudām.

Biržā cena tiek noteikta pēc pēdējās piedāvātās augstākās cenas principa. Pēc tirgus datiem var noprast, ka kāds tirgus dalībnieks trūkstošās jaudas segšanai konkrētajā stundā piedāvājis iedarbināt elektrostaciju, kam ir augsta enerģijas ražošanas pašizmaksa. Līdz ar to šī pēdējā augstākā solītā cena arī noteikusi stundas cenu.

Nav iespējams garantēt – cenas atkal neuzkāps

Āboltiņš paskaidro, ka īslaicīgi cenas kāpumi atsevišķās diennakts stundās mēdz notikt un neviens nevar garantēt – šādi nenotiks arī turpmāk. Savukārt, lai ekstrēmu cenas pīķu iespējamību samazinātu, nepieciešams investēt ražošanas jaudās ar pēc iespējas zemāku ražošanas pašizmaksu.

Proti, zemākās izlīdzinātās elektroenerģijas ražošanas izmaksas šobrīd spēj nodrošināt vēja un saules elektrostacijas. Ekstrēmi augstu cenas pīķu iespējamību samazina arī uzlabota pārrobežu pārvades starpsavienojumu jauda. Patlaban notiek remontdarbi pārvades līnijās (kas savieno Igauniju un Latviju), kas turpmāk nodrošinās augstāku pārvades jaudu stabilitāti un iespēju importēt no Igaunijas un Skandināvijas nedaudz lētāku elektroenerģiju.

Biržas elektroenerģijas patērētājiem labāk buljonu uz elektriskās plīts nevārīt

Daudzos, uzzinot par elektrības cenas uzskriešanu debesīs, radies uztraukums par to, vai pīķa stundā iedarbinātās elektroierīces nākamā mēneša rēķinam nepieskaitīs astronomisku summu. Iedzīvotājiem, kuriem ir fiksētais maksājums, par lielākiem izdevumiem nevajadzētu raizēties, bet kā ir ar tiem, kas izvēlējušies pirkt elektroenerģiju par biržas cenu? Jebšu vai ceturtdien no pulksten 18 līdz 19 uz elektriskās plīts var vārīt buljonu, mazgāt veļu, skatīties televizoru, uzlādēt telefona bateriju un visās istabās saslēgt gaismas?

Āboltiņš norāda, ka tiem lietotājiem, kuri pērk elektroenerģiju par biržas cenu, ekstrēmu cenas pīķu gadījumā ieteicams konkrētajā augstas cenas stundā patērēt pēc iespējas mazāk elektroenerģijas. Patēriņš vienas stundas ietvaros būtiski nesadārdzinās kopējo rēķinu mēneša beigās, taču, ja šajā konkrētajā stundā lietotājam būs lielākā daļa no diennakts kopējā patēriņa, turklāt patēriņš būs liels, tad, protams, rēķinā tas atspoguļosies jūtami.

Biržas cenas produkts visbiežāk ir lietotāja apzināta izvēle, to raksturo gatavība regulāri sekot līdzi cenas izmaiņām un atbilstoši tām piemērot savus elektrības patēriņa paradumus. Proti, cik iespējams, samazināt patēriņu pīķa stundās, pārceļot to uz diennakts stundām, kad elektroenerģijas cena ir zemāka, piebilst Āboltiņš.

Iepriekš jau vēstīts, ka, strauji pieaugot elektroenerģijas cenām, šā gada jūlijā fiksēta vienlaikus gan augstākā, gan zemākā cena par vienu megavatstundu – 3,49 eur/MWh un 650,95 eur/MWh. Savukārt jūnijā Latvija sasniedza vēsturiski augstāko mēneša cenu 218,29 eur/MWh. Līdz ar to arvien lielāks skaits mājsaimniecību izvēles slēgt līgumus par fiksētu cenu.