Baņķieri: Mājokļu kredītu maksājumi varētu pieaugt par vairākiem desmitiem eiro
Eiropas Centrālās bankas lēmums celt procentu likmes Latvijā paaugstinās ikmēneša maksājumu par mājokļa kredītu vidēji par vairākiem desmitiem eiro. Baņķieri gan cer, ka ar šā lēmuma palīdzību izdosies bremzēt vispārējo inflāciju.
Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu celt procentu likmes pieaugs izmaksas Latvijas kredītņēmējiem.
Līdzīgi kā komercbankas vienojas par procentu likmēm ar saviem klientiem, šāda veida attiecībās ir arī starp pašām kredītiestādēm un centrālajām bankām, kuras mēdz arī dēvēt par banku bankām.
Centrālās bankas ar savām likmēm nosaka, cik kredītiestādēm izmaksās aizņemties no tām, kā arī to, kāda būs likme naudas glabāšanai tajās.
Šis ir monetārās politikas instruments, kā ietekmēt norises tautsaimniecībā. Ja palielinās centrālo banku likmes, pastarpināti komercbanku kredīti iedzīvotājiem un uzņēmumiem kļūst dārgāki, savukārt naudas uzglabāšana izdevīgāka. Teorijā – privātpersonas retāk veiks lielākus pirkumus, kompānijas varbūt atliks kādu investīciju projektu.
Kopš Latvijā ieviesta Eiropas vienotā valūta savas individuālas monetārās politikas mums vairs nav. Eirozonas valstis šīs funkcijas deleģējušas kopējai institūcijai Eiropas Centrālajai bankai, taču katras valsts centrālās bankas vadītājs ir pārstāvēts ECB.
Tai skaitā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš arī šodien atradās Frankfurtē un kopā ar pārējiem ECB kolēģiem vakar pirmo reizi 11 gadu laikā lēma paaugstināt bāzes procentlikmi. Mērķis slāpēt ekonomisko aktivitāti un ierobežot inflāciju, kas eiro zonā vidēji sasniegusi 8,6%, bet Latvijā jau gandrīz 20%.
Absolūtais vairums citu lielāko centrālo banku šādu soli spēra jau iepriekš. Kazāks neuzskata, ka ECB būtu nokavējusi.
"Nudien nē! Šeit ekonomiskie cikli ekonomiku starpā atšķiras un līdz ar to, manuprāt, ECB dara visu un pakāpeniski, kā tas būtu jādara. Šeit viena lieta jāatceras – šis normalizācijas process jeb atbalsta mazināšanas process nesākās vakar ar procentu likmju kāpumu."
Latvijas Bankas vadītājs atgādina, ka jau pagājušā gada decembrī ECB sāka mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.
Kā atzīmē "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, dažādām valstīm dažāda situācija un centrālās bankas savos lēmumus viena otru nekopē.
"Jā, izskatās novēloti, bet Eiropas Centrālā banka regulē šo inflāciju atkarībā no Eiropas situācijas, neskatoties, kas notiek Amerikā, Zviedrijā, Kanādā vai Lielbritānijā. Rezultātā ir tāda problēma. Eiropas Centrālajai Bankai jāmenedžē vidējā temperatūra palātā, kurā ir 19 pacientu."
Ko vēl svarīgi ņemt vērā, līdz ar ECB lēmumu tiem kredītņēmējiem, kuru līgumos ir atsauce uz naudas tirgus indeksu EURIBOR, sagaidāms ikmēneša aizdevuma maksājuma pieaugums. Jau ECB lēmuma gaidās EURIBOR sāka kāpt, un tagad gan trīs, gan sešu, gan 12 mēnešu likmes jau ir pozitīvas.
"Ja mēs paņemam ļoti vienkāršu matemātiku, kāpums gadīgajam EURIBOR ir 1%. Vieglāk rēķināt ar apaļām summām. Ja pērkam nekustamo īpašumu par 100 000 eiro, 1% ir 1000 eiro. Izdalām uz 12 mēnešiem. Protams, parasti mēs atmaksājam arī kredītam pamatsummu. Zem tūkstotim vajadzētu pieaugt maksājumam šogad uz nākamo gadu tiem kam, tagad mainās šajās dienās gadīgais EURIBOR."
Konkrēts maksājumu pieaugums atkarīgs no katra klienta kredīta nosacījumiem. Baņķieri lēš, ka vidēji mājokļa aizņēmumam ikmēneša maksājums pieaugums varētu būt mērāms desmitos eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
