Ko darīt un noteikti nedarīt pirmajā randiņā, iesaka attiecību pētniece Anna Šteina

Tam, kādēļ cilvēkiem neizdodas izveidot ilgstošas attiecības, iemeslu ir milzum daudz, un viens no tiem, par ko šodien aizrautīgi runā, ir ģimenē novērotā pieredze, kādas veidojušās attiecības vecāku starpā, sarunā ar "tv3.lv" atzīst attiecību pētniece Anna Šteina.

"Attiecības nozīmē uzticēšanos. Protams, vēl ir gaumes lietas un vai otrs cilvēks saista fiziski, bet izjūtu līmenī primārais ir tas, vai es varu cilvēkiem uzticēties. Ja iepriekšējā pieredze ir bijusi tāda, ka uzticēties nevar – tā sajūta rodas neapzinātā līmenī –, cilvēkam veidojas dažādi aizsardzības mehānismi, kas otram būšanu kopā padara emocionāli grūtu," norāda Anna.

"Manuprāt, jo cilvēks ir vairāk apzināts par sevi, par savām iekšējām problēmām, jo viņš var vieglāk ļauties attiecībām un pārvarēt grūtības, jo, kā zināms, attiecības nekad nebūs lineāras. Savukārt, jo viņš sevi ir mazāk sapratis un pētījis, jebkuras grūtības attiecībās var izvērsties par beigām," to, ka lielā mērā attiecību veiksmi ietekmē savas pieredzes apzināšanās, akcentē Anna.

Viens randiņš pēc otra, bet izveidot ilglaicīgas attiecības tā arī neizdodas. Pēc laika tiek mēģināts atkal, bet rezultātā uzkāpts uz tiem pašiem grābekļiem. "Ja apzinātos, tad droši vien nekāptu. Tāpēc saka, ka no savām kļūdām mācās," teic attiecību pētniece, "bet tā kļūda ir jāapzinās."

"Patiesībā ir labi, ka atkal mēģina, jo, ja būtu vienreizējā apdedzināšanās un nekad vairs nemēģinātu, tad iespējams, ka cilvēce būtu izmirusi," piebilst Anna.

Viņa ievērojusi, ka nereti cilvēkam vajadzība izveidot ilglaicīgas attiecības ir tik milzīga, ka iestājas saspringums. "Kad cilvēks ir sasprindzis, viņš nevar būt kontaktā ar sevi, ar to, kā viņš īstenībā jūtas. Un tajā saspringumā varbūt pat nepamana signālus, ko intuitīvi signalizē ķermenis, prāts. Tādēļ būtu svarīgi būt maksimāli atbrīvotam," saka Anna.

Tāpat cilvēkam jāmēģina būt pašam sev. "Pirmajā randiņā es nevaru būt pats, ja visu laiku uztraucos, ka tik neparādītu kādu no savām ēnas pusītēm," viņa norāda.

Tomēr jābūt uzmanīgam arī ar "labo" iezīmju izrādīšanu. "Ja tās ir labās īpašības, ko es izpaužu regulāri, tad ir okei, bet, ja tas ir kaut kas sadomāts, ja es šitā uzvedīšos, tad es sevi parādīšu no labās puses, tad kurā mirklī es būšu godīgs? Pēc trešā randiņa, jo tad viņš būs manī ieķēries? Ir jābūt mierā ar sevi un godīgam pret otru cilvēku," saka attiecību pētniece.

Nereti cilvēki pirmo randiņu, kā arī potenciālās attiecības kļūdaini būvē pēc, piemēram, filmā noskatīta vai iedomāta scenārija, kas pēcāk realitātē var sagādāt vilšanos. "Viņš uz pirmo randiņu neatnāca ar sarkanām rozēm. Viss, tātad neder, jo es biju izdomājusi: ja viņš atnāks ar rozēm, būs īstais," piemēru min Šteina.

Vēl Anna akcentē "kosmiskās lietas": "Ir daudz stāstu no sērijas, kad viņš tik ļoti tracināja, bet pēc pieciem gadiem mēs viens otru ieraudzījām. Var teikt, ka īstā brīdī satiksies tie, kuriem ir jāsatiekas."

"Ļoti svarīgi cilvēkiem saprast, vai es tiešām to vēlos, jo pēc būtības vēlēties attiecības ir normāli. Bet runa ir tas to, vai es tiešām šajā brīdī esmu mierīgs, gatavs un atvērts, vai es attiecības veidoju tikai tāpēc, ka ir spiediens. Ja tā nav mana gribas, tad nekas labs tur nesanāks."

Pirmajā randiņā nevajadzētu būt pārlieku atklātam. "Reizēm cilvēki domā: būšu atklāts, visu izstāstīšu. Ja cilvēks ir pilnīgi svešs, tomēr ir svarīgi iepazīties pakāpeniski. Arī mazs bērns kontaktu veido pamazām un saprot, vai šim cilvēkam var uzticēties," saka attiecību pētniece. Pārlieka atklātība otru cilvēku gluži vienkārši var aizbiedēt.

Dodoties uz pirmo randiņu, Annas iesaka ņemt vērā arī kādu komiski praktisku ieteikumu: "Skaidrs, ka ir satraukums, un tas ir normāli. Tas, ko es ieteiktu: pirms randiņa nevajag satraukumu remdēt ar alkoholu. Vispār, es domāju, pirmā randiņa laikā alkoholu vajadzētu lietot ar prātu, jo satraukumā tas var iedarboties dažādi."

Vēl kāds praktiski intīms ieteikums – diez vai laba doma būtu pirmajā randiņā uzreiz doties gultas virzienā. "Tas ir riskanti, tāpēc ka sekss varētu būt saistīts ar vēlmi mazināt trauksmi. Trauksmes mazināšana caur šādu darbību nav labākais paņēmiens, jo arī turpmāk spriedzes un konfliktu gadījumā būs nevis izrunāšanās, bet tvaiks tiks nolaists caur gultu. Viss it kā forši, bet attiecības neies dziļumā," skaidro Anna.

Viņa vērš uzmanību uz kādu duālu jautājumu: ne vienmēr pirmajā satikšanās reizē cilvēku starpā ir klikšķis. "Tas ir kaut kas tāds, ko nevari vārdos izstāstīt, bet tā sajūta, ja ir pieredzēta, tad ir pazīstama." Ir katra paša ziņā, kā rīkoties, ja taureņi vēderā uzreiz netrako, jo ir simtiem, tūkstošiem stāstu par mīlestību, kas plauksi lēnām un nesteidzīgi.

Taču ko darīt, ja uzreiz top skaidrs, ka otrs cilvēks, visdrīzāk, nekad iepatiksies? Aiziet uz tualeti un pēc tam klusiņām izlavīties no kafejnīcas, otru pie galdiņa atstājot vienu pašu, nav labākais veids, kā iziet no situācijas.

"Ja man ir bail otru sāpināt, pēkšņa aiziešana prom viņu tieši sāpinās. Ir jābūt empātijai," teic Anna. "Nevajadzētu vērtēt otra cilvēka ārējās vai iekšējās kvalitātes, bet skatīties caur to prizmu, kā es jūtos: "Man nav sajūtas, ka es gribu turpināt." Taču neatkarīgi no tā, cik delikāti tas tiks pateikts, ja otram cilvēkam būs radusies dzirkstelīte, viņam sāpēs." Anna uzskata – jo ātrāk tas izdarīts, jo visiem labāk: "Labāk griezt uzreiz nekā pa gabaliņam." Un svarīgi to darīt cieņpilni, otru cilvēku nepazemojot.