Vācija bremzē: kāpēc kanclers Šolcs iestājas pret vīzu liegšanu Krievijas pilsoņiem?

"Visi lēmumi, ko pieņemam, nedrīkst sarežģīt viņu brīvības meklējumus un [iespējas] pamest valsti, glābjoties no diktatūras Krievijā," Šolcu citē britu raidsabiedrība "BBC". "Šis nav krievu tautas karš, tas ir Putina karš."

Šādi Vācijas augstākās amatpersonas paziņojumi parādās laikā, kad Eiropā norisinās aktīvas diskusijas par iespējām liegt Šengenas vīzu izsniegšanu Ukrainā iebrukušās valsts pilsoņiem.

Trāpījums Kremļa Ahilleja papēdī

Kā iepriekš atzīmējusi Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, arvien skaļākie aicinājumi pārtraukt izsniegt Šengenas zonas tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem trāpījuši Kremļa Ahilleja papēdī.

"Eiropa ir aizliegusi gaisa satiksmi no Krievijas uz Eiropu. Tas nozīmē, ka vienīgais veids, kādā krievi var tikt uz Eiropu, ir caur trīs valstīm – Somiju, Igauniju un Latviju. Tāpēc nav īsti godīgi, ka visas citas Šengenas zonas valstis izdod šīs vīzas, bet mēs trīs patiesībā iznesam visu slogu," norādīja Kallasa.

Par kopēju Eiropas nostāju Šengenas vīzu jautājumā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem iestājas visas četras valstis, kuras robežojas ar Krieviju – Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija. Bet šādu kopīgu aizliegumu neatbalsta tādas valstis kā Vācija, Francija un Nīderlande.

Robežvalstis jau rīkojas

Jāatgādina, ka Latvijas valdība otrdien nolēma lauzt Latvijas un Krievijas vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem. Līdz ar to tiks pārtraukta atvieglota vīzu izsniegšana dažādu kategoriju abu valstu iedzīvotājiem.

Jau iepriekš Latvijas vēstniecība Krievijā uz nenoteiktu laiku apturēja vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Latvijas vēstniecība Maskavā pieņem vīzas pieteikumus tikai no Krievijas pilsoņiem, kas vēlas apmeklēt tuva radinieka bēres Latvijā.

No 18. augusta Igaunija neielaidīs valstī cilvēkus ar Igaunijas izsniegtām Šengenas zonas vīzām. Izņēmums būs Igaunijā dzīvojoši Krievijas pilsoņi vai tie, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī tie, kuriem jāapmeklē tuvinieks Igaunijā.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Lietuvas Ārlietu ministrija jau februārī paziņoja, ka aptur vīzu izdošanu Krievijas pilsoņiem.

Polija, sekojot Latvijas un Igaunijas piemēram, apsver ierobežot vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Arī Somijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka samazinās vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, prioritāti piešķirot lūgumiem, kas saistīti ar cilvēka darbu vai mācībām. Kopējais Somijas izsniegto vīzu apjoms kaimiņvalsts pilsoņiem tikšot samazināts 5 līdz 10 reizes.