Atceļ atvieglotās vīzas: valdība pārtrauc Latvijas un Krievijas vienošanos par pilsoņu braucieniem

Kā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), vienošanās noslēgta 1994. gada 14. decembrī, lai atvieglotu ceļošanu abu valstu iedzīvotājiem. Atbilstoši tā laika juridiskajai praksei, vienošanās projekts tika akceptēts Ministru kabineta lēmumā par Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem un Latvijas un Krievijas konsulāro konvenciju.

Vēsturiski vienošanās mērķis bija attīstīt draudzīgas kaimiņu attiecības starp valstīm, veicinot abu valstu kontaktu attīstīšanu starp cilvēkiem humanitārajā, kultūras, ekonomikas un citās jomās.

2007. gada 17. maijā stājās spēkā nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas pilsoņiem, kas regulē vairākus vienošanās iekļautos jautājumus. ĀM atzīmē, ka, ņemot vērā tiesību normu pārklāšanos, nosakot savstarpējo braucienu režīmu, tiek piemēroti nolīgumā paredzētie atvieglojumi.

Reaģējot uz 24. februārī uzsākto Krievijas iebrukumu Ukrainā, tiek apturēta vīzu, tai skaitā pierobežas atļauju, izsniegšana Krievijas pilsoņiem visās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ieviestas sankcijas pret Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, kā arī tika izplatīts ĀM aicinājums Latvijas iedzīvotājiem atturēties no braucieniem uz Krieviju, – uzsver ĀM.

Kā norāda ministrija, ņemot vērā minēto vairs nav iespējams izpildīt vienošanās paredzēto atvieglotu ceļošanu un atvieglotu vīzu izsniegšanu abu valstu pilsoņiem.

ĀM arī akcentē, ka atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs.

Agresijas aizliegums ir "erga omnes" pienākums, kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma, – skaidro ministrija. Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krieviju, ņemot vērā Krievijas veikto pārkāpumu raksturu.

"Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu," teikts lēmuma anotācijā.

Tādējādi, kā norāda ĀM, starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.