Putina taktiskie kodolieroči varētu būt tikpat spēcīgi kā uz Japānu nomestās atombumbas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kura spēki Ukrainā atkāpjas, ir atkal draudējis ķerties pie kodolieročiem, visticamāk, pie tā dēvētajiem taktiskajiem kodolieročiem, kuru sprāgstvielu jauda joprojām ir pietiekama, lai izraisītu lielus postījumus – kā pasaule atklāja 1945. gadā, kad ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki Japānā.
Pagājušajā nedēļā uzrunā viņš brīdināja: "Mūsu valsts teritoriālās integritātes apdraudējuma gadījumā, lai aizstāvētu Krieviju un mūsu tautu, mēs noteikti izmantosim visas mums pieejamās ieroču sistēmas. Tas nav blefs."
Lasi arī – Eksperts par Putina kodolkara draudiem: Tā draudēja tikai Aukstā kara mežonīgākajos gados
Saskaņā ar Amerikas Zinātnieku federācijas datiem Krievijas ieroču sistēmās ir 4477 izvietotās un rezerves kodolgalviņas, no kurām aptuveni 1900 ir "nestratēģiskās" kaujas galviņas, kas pazīstamas arī kā taktiskie kodolieroči.
Taktiskās kaujas galviņas ir tādas, kas paredzētas lietošanai ierobežotā kaujas laukā, piemēram, lai iznīcinātu tanku kolonnu vai lidmašīnu bāzes lidmašīnu kaujas grupu, ja tās izmanto jūrā. Šādas kaujas galviņas ar sprāgstvielu daudzumu no 10 līdz 100 kilotonnām dinamīta dēvē arī par "zemas darbības".
Turpretī Krievijas jaudīgāko "stratēģisko" kodolgalviņu sprādzienbīstamība ir 500-800 kilotonnu, un tās ir paredzētas veselu pilsētu iznīcināšanai – un vēl vairāk.
Atsauce uz taktisko ieroču "zemo jaudu" ir nedaudz maldinoša, jo 10 līdz 100 kilotonnu dinamīta sprāgstvielu jauda joprojām ir pietiekama, lai izraisītu lielus postījumus – kā pasaule atklāja 1945. gadā, kad ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki Japānā. Šo bumbu jauda bija līdzvērtīga attiecīgi 15 un 21 kilotonai dinamīta – Krievijas taktisko kodolieroču jaudas robežās.
Saskaņā ar ASV valdības arhīviem sākotnējie sprādzieni Hirosimā un Nagasaki uzreiz nogalināja aptuveni 70 000 un 35 000 cilvēku, bet vēl desmitiem tūkstošu vēlāk nomira no izdalītās radiācijas.
Stīvensa Tehnoloģiju institūta Ņūdžersijā Zinātnes un tehnoloģiju studiju direktors Alekss Velleršteins saka, ka patiesā atšķirība kodolieročos patiesībā ir nevis to sprāgstspēja, bet gan to mērķi: "Japānā veiktie atombumbu uzbrukumi bija "stratēģiski" uzbrukumi, kuru mērķis galvenokārt bija sagraut morāli un iebiedēt Japānas augstāko vadību, lai tā kapitulētu. Tas, vai 15 kilotonnu jauda bija "stratēģiska", bija atkarīgs no tā, uz kurieni tā bija vērsta."
Kas notiktu, ja Krievija izraisītu kodolsprādzienu?
Krievija ir izveidojusi un uzturējusi lielu taktisko kodolieroču krājumu. Sidharth Kaushal un Sam Cranny-Evans no Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) vasarā publicētajā komentārā teikts, ka taktisko kodolieroču izmantošana pret komandcentriem vai gaisa bāzēm Eiropā varētu ierobežot civiliedzīvotāju upurus apkārtējās teritorijās.
Piemēram, RUSI ziņojumā teikts, ka taktiskās kodolieroču bumbas izmantošana Sulvaku šaurumā, kas ir sauszemes robeža starp NATO sabiedrotajām Poliju un Lietuvu, kura atdala Krievijas Kaļiņingradu no tās kaimiņvalsts Baltkrievijas, varētu izraisīt tikai simtiem civiliedzīvotāju upuru.
Realitāte, visticamāk, būtu tālu no tā. "ASV kara spēles paredz, ka konflikts, kurā tiktu izmantoti taktiskie kodolieroči, ātri izkļūtu ārpus kontroles," teikts Union of Concerned Scientists blogā.
"Prinstonas universitātes simulācija ASV un Krievijas konfliktam, kas sākas ar taktiskā kodolieroča pielietošanu, paredz strauju eskalāciju, kuras rezultātā ietu bojā un ievainoti būtu vairāk nekā 90 miljoni cilvēku," teikts tajā.
Lasi vēl – Joda tabletes vai evakuācija? Kā rīkoties kodolkatastrofas gadījumā, atbild zinātniece
Reaģējot uz Putina pagājušajā nedēļā izteiktajiem draudiem, Starptautiskā Kodolieroču atcelšanas kampaņa (ICAN) norāda, ka 2022. gada Eiropa ir daudz bīstamāka vieta kodolieroču izmantošanai nekā 1945. gada Japāna, kurā bija mazāk iedzīvotāju un kura bija relatīvi izolēta.
Mūsdienu Eiropā "viena kodolsprādziena rezultātā, iespējams, tiktu nogalināti simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju un ievainoti vēl daudzi citi; radioaktīvie nokrišņi varētu piesārņot lielas teritorijas vairākās valstīs," ICAN norāda savā tīmekļa vietnē.
"Ārkārtas dienesti nespētu efektīvi reaģēt, un plaša panika izraisītu masveida cilvēku pārvietošanos un nopietnus ekonomiskos traucējumus. Vairākkārtēja detonācija, protams, būtu daudz ļaunāka," tā piebilda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
