Ilze Pukinska: no glamūrīgās Silvijas līdz skarbajai cietumniecei
Šajā rudenī Valmieras teātra aktrise Ilze Pukinska ir redzama divos seriālos – "UgunsGrēks. Atgriešanās" un "Tunelis". Pati Ilze saka, ka šādas pārvērtības tiešām ir aizraujošs, bet arī grūts izaicinājums. "Es atbraucu uz Baltezeru. Es peldēju ezerā pusotru stundu, lai to visu nomazgātu," par filmēšanos cietumā saka Ilze.
Ar Ilzi tiekamies Bīriņu pilī "UgunsGrēks. Atgriešanās" svinīgajā pirmās epizodes skatīšanās laikā. Ilze "tv3.lv Izklaide" neslēpj, ka, skatoties pirmo sēriju, viņai bija divejādas sajūta, gan prieks, gan bažas.
"Šodien patiešām man ir ļoti priecīga diena, jo nav jau tikai tā, ka ir tikai prieks atgriezties pie tā, ko tu esi darījis pagātnē, bet ir arī bažas. Un šodien, noskatoties pirmo sēriju, es nomierinājos," nopūšas Ilze. Pēc pauzes turpina: "Varbūt būs labi. Tagad ir jautājums par to, vai skatītāji izjutīs to pašu un pieņems, ka mēs atgriežamies šajos tēlos jaunā dzīves posmā."
Par ko ir prieks un par ko ir bažas?
Es ļoti priecājos par to, ka šī pirmā sērija mani priecē.
Ir bažas, vai tad tas tā var būt? Vai mēs varam? Bet acīmredzot varam. Es ceru, ka varēsim, jo nesaki hop, pirms ir pārlēkts. Mēs jau skatītājiem esam kļuvuši kā tādi draugi, un mūs uztver kā labus paziņas. Viņiem būs interesanti sekot tam, kā dzīve mūsu varoņus ir mētājusi pēc tam.
Kāds bija laiks bez "UgunsGrēka"?
Tad, kad beidzās "UgunsGrēks", man tūlīt bija "Radiņi", kur bija viena no galvenajām lomām. (Ilze seriālā bija Vanda, Jura Hirša atveidotā Ivara sieva – red.)
Man bija "Tunelis". Tās bija tik kardināli pretējas lomas tam, ko es biju darījusi iepriekš. Manuprāt, ļoti kardināli pretējas.
Es nedabūju izjust tādu pamestības sajūtu, jo man bija ko darīt arī teātrī. (Valmieras drāmas teātris, par teātra izrādi "Martins Īdens" nominēta 2018./2019. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā"– red.)
Pie tam tad, kad beidzās, tas bija tik ilgs laiks, es kaut kur iekšēji sāku atvadīties jau ātrāk. Sapratu, ka viss vienreiz beidzas. Tā nav ne drāma, nedz arī kaut kāds prieks. Tā tas ir. Un tad būs nākamais.
Protams, tagad ir tas lielais pārsteigums, ka mēs atgriežamies. Tāpat kā Uldim Dumpim, bija gan bažas par to upi, kurā nevar divreiz iekāpt. Vai iekāpsim, vai neiekāpsim, nezinu, bet man nebija nevienu sekundi šaubu, ka es piedalīšos. Nevienu sekundi nebija šaubu! Protams, ja būtu mainījies režisors, bet Intas (seriāla režisore Inta Gorodecka – red.) dēļ, visas komandas dēļ. Tie jau ir kā ģimenes locekļi, kā rads savā ziņā.
Galerijā seriāls "Radiņi"
Vai ir vēls kāds no tēliem, kuru jūs gribētu atgriezt seriāla?
Es labprāt atgrieztu Donātu, un nav jau teikts, ka jebkurš no bijušajiem kolēģiem, kas nav šajā atgriešanās sezonā, neatgriezīsies nākamajā, ja Dievs dos un būs. Ja Dievs dos un TV3 dos, tad (sirsnīgi smejas – red.), nav jau teikts, ka neviens no tiem varoņiem, kas bijuši, neatbrauc cīnīties par pili, tāpat kā mēs pārējie. Man nav tā, ka būtu kāds, ar kuru es negribētu, ka viņš atgriežas.
Cerēsim, ka šis ir tikai sākums?
Jā, šis ir sākums. Šis ir arī pastāvīgs posms. Un jācer, ka tas būs skatītāju pieprasīts. Cilvēki gaidīja.
Jūs tagad esat arī seriālā "Tunelis"?
Jā, ļoti priecājos sadarboties ar lietuviešu režisoru Ričardu Vitkaiti. Viņš ir brīnišķīgs. "Tunelī" man tēls pēc glamūrās Silvijas un arī "Radiņiem" ir skarbā cietumniece, tas tiešām ir izaicinājums.
Un man jāsaka tā, ka mēs filmējām Brasas cietumā, kopā ar Aneti Berķi, ar kuru mēs esam kopā arī "UgunsGrēkā". Sižetiski mēs tur mazāk tiekamies, bet mēs ar Aneti Berķi spēlējām vienā kamerā. Mēs tiešām izjutām to, ka tas ir tas seriāls, kur sienas palīdz. Tu ieej cietumā un esi [cietumniece]. Uzvelc treniņtērpu, un nav jādara vairāk nekas.
Vai nebija šaubu? Uzreiz piekritāt?
O, jā! Man jāsaka vēl vairāk. Es uz to biju meditējusi. Man bija tāds brīdis, kad meita strādāja tādā angļu projektā, kur strādā ar cietumniekiem, raksta scenārijus un pēc tam ar viņiem taisa tādus sižetus. Viņa man ļoti daudz bija satīstījusi par to cietumnieku psiholoģiju un kā viņai iet, jo tas bija pandēmijas laiks un viņa attālināti strādāja. Un tad es domāju: "O, cietumniece! Cietumniece, kas guļ ar cirvi zem spilvena." (sirsnīgi smejas) Es domāju, interesants tēls. Es gribētu. Un man piezvanīja.
Tātad domām ir spēks?
Jā! Es domāju cietumniece… sieviete, kas ir nonākusi cietumā, tāda vai citāda iemesla dēļ. Tas nav ne labi, ne slikti. Un tad ļoti īsā laika, ietekmējoties arī no seriāla "Orange Is the New Black" (Populārs "Netflix" seriāls par sieviešu cietumu – red.), jo nebija īsti cilvēku, kuru izjautāt, kā tas ir, vienkārši iedvesmojos. Nebija kur ņemt to informāciju. Jāsaka, ka tās cietuma sienas tik ļoti palīdz…
Bet, izejot ārpus cietuma sienām, vai ir viegli iziet no lomas?
Pēc pirmās dienas cietumā, paldies Dievam, man nebija laika atpūsties, visu maiņu strādāju. Nebija tā, ka būtu kādas ainas brīvas. Visa diena bija noslogota. Es atbraucu uz Baltezeru. Es peldēju ezerā pusotru stundu, lai to visu nomazgātu… Likās, ka ir tāds putekļains…
Seriālu "UgunsGrēks. Atgriešanās" skaties no 10. oktobra nākamās paaudzes televīzijā Go3, kurā satiksit iemīļotos tēlus un iepazīsies ar jauniem. Pētersona viesnīcā notiek trakas lietas.
Seriāls "Tunelis" no 15. septembra ceturtdienu vakaros TV3 pulksten 22:05, nākamās paaudzes televīzijā Go3 un TV3Play
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
