"Politico" nosauc 28 Eiropas ietekmīgākos cilvēkus; topu atklāj Zelenskis, pārstāvēta arī Latvija

"’Politico’’ Eiropas ietekmīgāko cilvēku tops kā ierasti sadalīts trīs lielākās kategorijās: deviņi darītāji, kuriem ir formāla vara lietas paveikt, deviņi sapņotāji, kuri pārstāv idejas, kas virza Eiropas varu un politiku, un deviņi "’gaisa jaucēji’’, kas gatavi izjaukt status quo. Tāpat izdevums nosauc vienu Eiropas cilvēku, kura ietekme un vara stāv pāri visam.

Eiropas visietekmīgākais cilvēks – Zelenskis

Jāteic, ka "’Politico’’ ar sevis izvēlēto šī gada visietekmīgāko cilvēku Eiropā nav pārsteidzis, jo arī citi pasaules mediji, kuriem ir līdzīga tradīcija, par savu gada cilvēku izvēlējušies tieši Volodimiru Zelenski. Tiesa, šajā reizē Ukrainas prezidents ticis arī pie sava veida nominācijas – "’Eiropietis’’.

Izdevums skaidro, ka Eiropa mainās. Kontintents pārvērtē savas stratēģiskās attiecības, nopietni pievēršas aizsardzībai, pārdomā tirdzniecības un enerģētikas politiku, kā arī to, ko patiesībā nozīmē būt eiropietiem. Un šajos jautājumos lielā mērā ietekme bijusi tieši Zelenskim.

"’Politico’’ atzīmē, ka šī gada 24. februāra Kremļa uzsāktais karš nav pirmā reize, kad Krievija uzbrūk Ukrainai. Galvenā atšķirība ir tā, ka līdz šim Eiropa uz Ukrainā notiekošo vien noskatījās. Arī pašā Ukrainā savulaik bijuši centieni kļūt par daļu no Eiropas Savienības (ES), bet arī tie izčākstējuši.

Un iemesls tam, kāpēc šoreiz viss ir pavisam citādāk, ir pateicoties Volodimiram Zelenskim.

Darītāji – Aija Kalnaja un Kaja Kallasa

Deviņu "’darītāju’’ kategoriju atklāj Vācijas vicekanclers, ekonomikas un klimata ministrs Roberts Habeks. Viņš tiek izcelts kā "’īstais kanclers’’, jo, sākoties karam Ukrainā, atbildes reakcija gaidīta tieši no Habeka nevis Olafa Šolca. Kā arī vicekanclers uzņēmies uzdevumu atrast alternatīvu enerģijas avotu, lai Vācija spētu pārvarētu auksto ziemu.

Tāpat jāizceļ, ka šīs kategorijas 8. vietā "’Politico’’ nosēdinājis arī latvieti Aiju Kalnaju – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "’Frontex’’ izpilddirektora vietnieci. Viņai piešķirta nominācija "’Policiste’’.

Izdevums atgādina, ka Kalnaja, kas ir izbijusi policiste, pārņēma Eiropā vispretrunīgāk vērtētās aģentūras izpilddirektora pienākumu pildīšanu pēc tam, kad viņas priekštece no šī amata atkāpās. ES Krāpšanas apkarošanas aģentūras ziņojumā konstatēts, ka "’Frontex’’ amatpersona zināja par migrantiem, kuri nelikumīgi tika izspiesti atpakaļ starptautiskajos ūdeņos Vidusjūrā, bet to slēpa. Šīs apsūdzības kopā ar ziņām par dažādiem iekšējiem pārkāpumiem, neziņotām tikšanām ar lobistiem un revīziju, kas atklāja – aģentūra "’nav pietiekami efektīva’’, palīdzot ES valstīm, ir radījušas priekšstatu, ka "’Frontex’’ nespēj veikt savus uzdevumus.

Vienlaikus, kā atzīmē "’Politico’’, ES vadītājiem ir nepieciešams, lai "’Frontex’’ tomēr spētu veikt savu primāro uzdevumu, jo Eiropu šobrīd pārņēmis lielākais migrantu vilnis kopš 2016. gada. Kalnajas svarīgākais uzdevumu šobrīd ir izdomāt, kā iespējams īstenot "’Frontex’’ galveno misiju – nosargāt Eiropas robežas, tajā pašā laikā nodrošinot pamattiesības un caurspīdīgumu.

Taču īpaši sarežģītu šo uzdevumu padara pašas Eiropas liekulība – solījums ievērot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, tajā pašā laikā arvien vairāk apgrūtinot imigrantu ierašanos Eiropā. Un Kalnaja patiesi mēģina gaužām sarežģīto, bet ne neiespējamo uzdevumu realizēt.

Tāpat "’darītāju’’ vidū "’Politico’’ 5. vietā ierindojis mūsu kaimiņvalsts Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kas ieguvusi nomināciju "’Kasandra’’. Tā ir Sengrieķu mitoloģijas Trojas priesteriene, kura piepildīja pareģojumus, kuriem neviens neticēja.

Izdevums Kallasu uzteic kara Ukrainā kontekstā – sākoties ES debatēm par Krievijai piespriežamajām sankcijām par iebrukumu Ukrainā, Igaunijas līderei bijusi viena no skaļākajām un efektīvākajām "’balsīm’’. "’Politico’’ izceļ, ka jau gadu pirms Maskava uzbruka Kijivai Kallasa aicināja noteikt sankcijas Krievijas līderiem par cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, opozīcijas līdera Alekseja Navaļņija saindēšanu.

Kā arī tiek izcelts, ka kopš stāšanās amatā 2021. gadā Kallasa palielinājusi valsts aizsardzības budžetu, tādējādi nodrošinot, ka Igaunija joprojām ir viena no dažām Eiropas valstīm, kura pārsniedz NATO noteikt minimumu jeb 2% no IKP alianses ikgadējiem aizsardzības tēriņiem.

"’Darītāju’’ rindās stājusies arī Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, ASV armijas ģenerālis Kristofers Kavoli, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, Eiropas Komisijas tirdzniecības ģenerāldirektora vietnieks Deniss Redonnets, Francijas labējās partijas "’Nacionālā fronte’’ vadītāja Marina Lepena un Eiropas Komisijas prezidenta biroja vadītājs Bjerns Seiberts.

Sapņotāji – Putins savu kaimiņvalstu murgs

Deviņu "’sapņotāju’’ kategoriju atklāj Somijas premjerministre Sanna Marina ar nomināciju "’Partijas vadītājs’’, kura tiek uzteikta par spēju mainīt savas valsts gadiem ilgi ieņemto nostāju. Ar to, protams, tiek domāta Somijas (un Zviedrijas) izvēle šogad tomēr pievienoties Rietumu militārajai aliansei NATO. Tomēr lielāko uzmanību izpelnās nevis tieši Marinas paveiktais valsts aizsardzības vārdā, bet gan "’cīņa’’ par to, lai sava dzimuma un arī vecuma dēļ viņu un citas līdzīgas politiķes sabiedrība (un arī Eiropa kopumā) uztvertu par līdzvērtīgu tā dēvētajiem politikas dinozauriem vīriešiem.

"’Sapņotāju’’ vidū ir arī Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena, Taivānas diplomāts Ēriks Huangs, Briseles transporta ministre Elke Van den Brandta, Francijas Republikas nacionālās izglītības ministrs Paps Ndiaye, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans, Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjerijs Bretons un Nīderlandes lauksaimnieku interešu aizstāvības grupas "’Farmers Defence Force’’ līdere Sieta van Keimpema.

Savukārt "’sapņotāju’’ kategoriju noslēdz Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, kurš saņēmis nomināciju "’Zaudētājs’’. "’Politico’’ atzīmē, ka Putina sapnis par varenāku Krieviju, visticamāk, neīstenosies, jo viņa pilna mēroga iebrukums Ukrainā sāka "’izirt pa vīlēm’’ teju tūliņ pēc tā sākuma.

Lai arī kāds cits līdzīgā situācijā atkāptos ar mērķi samazināt savus ik dienu samilstošos zaudējumus, Putina spītība tomēr liek domāt – karš Ukrainā diemžēl ievilksies. Tas, protams, turpinās atstāt sekas ne tikai uz Ukrainu, bet Eiropu un pasauli kopumā. "’Politico’’ vēl atzīmē, ka arī Putina nespēja īstenot savu sapni par varenu Krieviju nebūt nenozīmē, ka viņš neturpinās būt par reālu murgu savām kaimiņvalstīm.

"’Gaisa jaucēji’’ – slepus un atklāti pret demokrātiju

Visbeidzot kategoriju "’gaisa jaucēji’’ (The Disrupters) atklāj Itālijas Republikas premjerministre Džordžija Meloni, kura, kā atzīmē izdevums, pieliek visas pūles, lai Eiropai radītu priekšstatu, ka nav draudīga. Iestājas par to, ka it kā ir liela NATO fane, stingri nosoda Kremli un nekādā gadījumā nevēlas izstāties no ES. Taču, kad eirokrāti viņas virzienā neskatās, Meloni parāda savu patieso seju – peļ imigrāciju un "’dzimumu propagandu’’, abortus pielīdzina "’nāves kultūrai’’, bet "’Black Lives Matter’’ kustības atbalstītājus dēvē apr "’barbariem’’.

Jānorāda, ka šajā kategorijā ar nomināciju "’Iekšējais ienaidnieks’’ iekļauts arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns – "’Politico’’ izceļ viņa izteikumus par nepieļaujamo rasu jaukšanos, iestāšanos pret LGBTQ+ tiesībām, kā arī nespēju joprojām izvēlēties kura pusē stāvēt – Ukrainas vai Krievijas.

Tāpat kategorijā iekļauts Lielbritānijas Leiboristu partijas līderis Kīrs Stārmers, kādreizējais Eiropas parlamenta deputāts un Francijas kreisais politiķis Žans Liks Melanšons, Spānijas senators Alberto Nunjess Feihoo, Portugāles autoražotāja "’Stellantis’’ izpilddirektors Karloss Tavaress, Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone un Grieķijas premjerministrs Kiriakoss Mitsotakis.

Savukārt kategoriju "’gaisa jaucēji’’ noslēdz Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nominācijā "’Tumšais diplomāts’’. Izdevums norāda – lai arī Brisele to nevēlas atzīt, ne visi karu Ukrainā redz kā cīņu starp labu un ļaunu, ko tiešā mērā palīdzējis panākt Lavrovs. Kamēr vien slidenais Putina pakalpiņš būs tepat blakus, Eiropai nāksies cīnīties, lai tā spētu vienoties pret Kremļa agresiju, atzīmē "’Politico’’.