"Ienaidniekam dārgi maksās uzbrukt mums," Duda vizītē Latvijā izceļ militārās infrastruktūras nozīmību

Latvijas un Polijas līderu tikšanās laikā Polijas prezidents Anžejs Duda arī atklāja, ka ASV prezidents Džo Baidens Austrumeiropas vai Centrāleiropas reģiona valstīs varētu viesoties februārī. Vairāk nekas nav zināms, ne vieta, ne laiks, viņš varētu ierasties, "sākot no Rumānijas līdz Igaunijai."

"Mūsu valstīm ir līdzīga izpratne par drošības jautājumiem. Kā palīdzēt Ukrainai tās cīņā par valstiskumu un brīvību, jo vienlaikus ukraiņi cīnās par Latviju, Poliju un Eiropu. Karš ir ieildzis – Krievijas aprēķins sagrābt Ukrainu dažās dienās ir izgāzies. Palīdzība ir jāturpina, runājam, ka nepieciešams saukt pie atbildības tos, kuri ir atbildīgi par karu," uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Komentējot īpašā tribunāla Krievijas agresijas nozieguma izmeklēšanai izveidi un sankcijas pret Krieviju, viņš norādīja, ka puses runājušas – iesaldētos Krievijas aktīvus ir jāizlieto Ukrainas atjaunošanai. "Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija esam veidojuši Eiropas Savienības (ES) un NATO darba kārtību, jo mēs vislabāk saprotam, kur ir taisnība," paudis Levits.

Tikmēr Polijas prezidents Duda uzsvēra, ka Ukraina cīnās ar agresoru un tas ir galvenais sarunu dienaskārtības jautājums. "Runājām par mūsu valstu drošību un to, kā mēs to veidojam. Mums kopā arī vēsturiski bija jācīnās pret Krievijas okupāciju," atgādināja Duda.

"Mums ir jāstiprina mūsu drošība, lai vienmēr varētu ne tikai aizstāvēties, bet, lai nekad nenotiktu uzbrukums. Šobrīd mums ir iespējas to izdarīt, jo mēs esam NATO un ES. Mēs visi saprotam, cik nepieciešama mums ir drošības vide. Blakus mums notiek karš. Krievija ir uzbrukusi Ukrainai, – tas notiek pie mūsu valstu robežām," viņš atgādināja.

Polijas prezidents arī vērsa uzmanību, ka Ukraina ir parādījusi, cik svarīga ir militārā infrastruktūra ne tikai agresora aizturēšanā. Ja NATO būs lielāka klātbūtne, vairāk karavīru, militārā infrastruktūra, mēs šo uzbrukumu novērsīsim, jo tādējādi mēs parādām potenciālajam uzbrucējam, ka uzbrukums maksās dārgi," viņš brīdināja.

Duda arī uzsvēra, ka valstis kopā centās panākt, lai Ukraina saņemtu ES kandidātvalsts statusu. "Mēs kopā pie tā strādājām, tas bija lūzuma punkts, ka visbeidzot šāds statuss tika piešķirts, tagad cenšamies, lai šis pievienošanās process ātrāk notiktu. Ukraina, neskatoties uz karu, ievieš reformas, kas no ES puses nepieciešamas. Tas parāda Ukrainas sabiedrības gribu, ka viņi grib būt daļa no Rietumiem nevis Austrumiem, kā to grib piespiest Krievija.

Vizītes programma

Paredzēts, ka šodien plkst. 11 laukumā pie Rīgas pils notiks oficiālā Polijas prezidenta un dzīvesbiedres sagaidīšanas ceremonija, ko ikviens aicināts skatīties tiešraidē Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Pēc tam paredzētas abu valstu delegāciju sarunas un Latvijas un Polijas prezidentu paziņojums presei. Savukārt pirms preses konferences tiks parakstītas Latvijas un Polijas sadarbības programmas izglītībā un kultūrā 2023.-2026. gadam.

Turpinājumā plkst.13.15 pie Brīvības pieminekļa plānota svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija, plkst. 13.25 tikšanās Saeimā ar parlamenta priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS), bet plkst. 15.25 tikšanās Ministru kabinetā ar valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (JV).

Savukārt abu prezidentu dzīvesbiedres Andra Levite un Agata Kornhauzeres-Duda kopīgi apmeklēs Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari".

Vizītes otrajā dienā, 2. februārī, plkst. 11.15 Latvijas un Polijas prezidenti aizvadīs diskusiju ar ekspertiem par Latvijas un Polijas sadarbības iespējām aktuālo izaicinājumu risināšanā.