Londona Ziemeļīrijas partijām līdz 2024. gada janvārim atvēl laiku valdības izveidei

"Zinu, ka vēlēšanas tuvāko nedēļu laikā neko nedos un nav vēlamas. Tāpēc es ierosinu likumprojektu, lai partijām atvēlētu vairāk laika, lai sadarbotos un atgrieztos valdībā, kamēr diskusijas par [Ziemeļīrijas] protokolu turpinās," teikts Ziemeļīrijas lietu ministra Krisa Hītona-Harisa paziņojumā.

Ar likumu tiek pagarināts termiņš valdības izveidei, norādot, ka gadījumā, ja partijas nespēs vienoties līdz 2024.gada 19.janvārim, Lielbritānijas valdībai būs juridisks pienākums izsludināt jaunas Ziemeļīrijas parlamenta vēlēšanas 12 nedēļu laikā.

Īru nacionālistu partija "Sinn Fein", kas iestājas par reģiona atdalīšanos no Lielbritānijas un pievienošanos Īrijai, maija vēlēšanās apsteidza Demokrātisko unionistu partiju (DUP), pirmo riezi kļūstot par Ziemeļīrijas lielāko partiju.

Ziemeļīrijā nav reģionālās valdības kopš pērnā februāra, kad to pameta DUP, protestējot pret tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu.

Lai gan maijā notika reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, DUP, kas iestājas par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, turpina bloķēt jaunas valdības izveidi.

DUP joprojām pieprasa grozīt vai atcelt Ziemeļīrijas protokolu.

Tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols ir 2020.gadā noslēgtās breksita vienošanās sastāvdaļa, un tas paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas varētu apdraudēt 1998.gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Taču Ziemeļīrijas unionisti uzskata, ka šī kārtība draud atraut provinci no pārējās Lielbritānijas.