"Daudzi, kuri varēja izdzīvot, neizdzīvoja." Latviete par glābšanas darbiem pēc zemestrīces Turcijā

Paulas vīrs ir Turcijas pilsonis. Abi pastāvīgi dzīvo Latvijā, bet vīra ģimene – Kahramanmarašā, kas bija viens no zemestrīču epicentriem. Padzirdot par notikušo katastrofu un iespējamajiem upuriem, Paulas vīrs nekavējoties devies turp.

"’Vīrs ļoti slavē, kā tiek veikti glābšanas darbi. Ārzemju [glābšanas] komandas, kas tur ir, ļoti labi un profesionāli strādā, dara, ko var. Naktī paguļ desmit minūtes un principā darbus neaptur. Protams, tagad šie glābšanas darbi iet uz beigām, un motivācija zūd,’’ vīra novērojumos dalās Paula.

Tiesa, glābšanas un meklēšanas darbos arī novērotas dažādas problēmas. Piemēram, glābēju ir nepietiekamā skaitā, bija nepieciešams laiks, līdz tie vispār Turcijā ieradās, sākotnēji bija liels degvielas iztrūkums, kas arī kavēja iespējas palīdzēt. "’Līdz ar to, visticamāk, daudzi, kuri būtu varējuši izdzīvot, neizdzīvoja,’’ atzīst Paula.

Jau šobrīd Turciju ir sasniegušas vairākas humānās palīdzības kravas, taču arī šajā ziņā viss neesot tik labi. Pamatā palīdzības pakas veido ūdens pudeles un apģērbs, bet pārtika varētu būt vairāk, savukārt higiēnas preces esot deficīta prece.

"’Higiēnas preču nepietiekamība ir liela problēma. Man vīra ģimene dzīvo vairāk kalnos, kur ūdens nav pieejams. Pie viņiem apmetušies vairāki cilvēki, bet, tā kā nav ūdens, nav iespējams aiziet uz tualeti, ieiet dušā. Līdz ar to ir ļoti liels risks, ka tie, kas dzīvo teltīs, kuriem nav pieejamas šīs higiēnas preces, sāks slimot ar dažādām infekciju slimībām,’’ iespējamās nākotnes problēmas ieskicē Paula un izteic minējumu – šādas problēmas ar palīdzību novērojamas, iespējams, tādēļ, ka nav izpratnes par palīdzības soļu prioritāro secību.

Paula arī pastāsta, ka vissliktāk klājas cilvēkiem, kuru mājas ir pilnībā sagrautas, bet nav citu vietu, kur apmesties. Palēnām pilsētu dzīvi palikušie pamet, taču tie, kuri nevar aizbraukt, apmetas turpat – teltīs. Sievietes vīrs izteicies, ka sliktākais vēl ir tikai priekšā, jo tādēļ, ka cilvēki ir palikuši bez jumta virs galvām, bez darba un līdz ar to bez ienākumiem, visdrīzāk uzplauks zādzības un laupīšanas. Par to jau parādās pirmās ziņas.

Glābšanas darbus pamazām nomaina gruvešu novācēji

"’Reuters’’ vēsta, ka līdz šim Turcijā un Sīrijā kopumā 6. februāra zemestrīcēs bojā gājuši vairāk nekā 37 000 cilvēku. Turcijas varasiestādes pirmdien ziņojušas, ka valstī miruši 31 643 iedzīvotāji, bet Sīrijas – 5714.

Lai arī pēc katastrofas pagājušas jau vairāk nekā astoņas dienas, glābšanas un meklēšanas darbi vēl turpinās. Tiesa, cerība starp drupām atrast vēl kādu dzīvo, tuvojas nullei. Brīnumaini izglābšanās stāsti gan vēl tiek piedzīvoti.

Piemēram, 198 stundas pēc pirmās zemestrīces Turcijā glābēji dzīvu atrada 18 gadus vecu vīrieti. Neilgi pirms tam glābēji no drupām izcēla arī divus vēl dzīvi palikušus 17 un 21 gadu vecus brāļus.

Šur tur meklēšanas darbus gan nomaina gruvešu novākšana. Par glābšanas darbu pietuvošanos beigām liecina arī tas, ka ārvalstu palīgi paziņojuši – Turciju pametīs trešdien.

Arī Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) paziņojusi, ka Sīrijā glābšanas darbi tuvojas to noslēgumam, tālāko uzmanību pievēršot patversmju, ēdiena un mācību nodrošināšanai izdzīvojušajiem. Vienlaikus ANO apstiprinājusi, ka uz Sīrijas pilsoņu kara skartajiem un zemestrīcēs cietušajiem apgabaliem nogādēs vēl humānās palīdzības kravas.

Jau vēstīts, ka Turcijā pie lielo upura skaita tiek vainots tās prezidents Radžeps Tajips Erdogans, precīzāk, viņa valdības nesagatavotība katastrofu novēršanai. Tiek lēsts, ka valstij pieejamie līdzekļi, kas bija paredzēti dabas katastrofu seku likvidēšanai, realitātē izlietoti lielceļu būvniecības projektiem, kurus kūrējuši valdības partneri. Tāpat Erdogans saņēmis pārmetumus, ka gruvešos apraktajiem cilvēkiem palīdzība sniegta pārāk vēlu, kā dēļ tie, kuri varēja izdzīvot, galu galā gāja bojā.