Apvērsums izgāžas: kas zināms par Kremļa plāniem Moldovā un ko gaidīt tālāk?
Maskava rada informatīvus apstākļus, lai okupētajā Piedņestrā sarīkotu viltus karoga operāciju, – augošo spriedzi Krievijas un Moldovas attiecībās vērtē ASV militārie eksperti. Visticamāk, Krievijas plānos pašlaik neesot uzbrukums Moldovai, lai arī vērojami Kremļa centieni destabilizēt valsti.
Kremlis rada informatīvus apstākļus, lai okupētajā Piedņestrā, Moldovā sarīkotu viltus karoga operāciju, – secina ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti, analizējot pēdējo nedēļu norises Maskavas un Kišiņevas starpā.
Analītiķi uzskata, ka Putins nav iecerējis uzbrukt Moldovai – šādam solim viņam trūkst militāro spēju. Tomēr Maskavas publiskā retorika liecinot par eskalācijas centieniem ar mērķi graut Moldovas valsti. Un Piedņestru Kremlis varētu izmantot šo mērķu sasniegšanai.
NEW: The #Kremlin appears to be setting conditions for false flag operations on the #Chernihiv Oblast international border and in #Moldova ahead of the one-year anniversary of #Russia’s full-scale invasion of #Ukraine.
Read our latest w/ @criticalthreats: https://t.co/cTkzz0qVTi pic.twitter.com/Mcij44wj6Q— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) February 24, 2023
Tomēr iepriekš ISW analītiķi pievērsa uzmanību Krievijas "vēsturisko robežu" koncepcijai, ko Maskava mēdz izmantot, lai attaisnotu agresiju pret jebkuru kaimiņvalsti. Putins šonedēļ atkārtoja savu imperiālistisko naratīvu par to, ka "Krievija cīnās par vēsturiskajām robežām", ko bija uzsvēris arī pirms 24. februāra iebrukuma Ukrainā.
Turklāt trešdien Putins izdeva rīkojumu, ar kuru tiek atcelts 2012. gada maija rīkojums par Krievijas nostāju Moldovas teritoriālās integritātes jautājumā.
Moldovas destabilizācijas scenāriji
Februāra sākumā Ukrainas izlūkdienesti ziņoja par pārtvertiem Kremļa plāniem destabilizēt iekšpolitisko situāciju un kārtību Moldovā. Lai arī valstī sākušās protestu akcijas, stāvoklis pagaidām tiek kontrolēts.
Moldovas premjers Dorins Rečans 21. februārī telekanālam TV8 apstiprinājis, ka Moldovas iestādēm ir zināmi vairāki situācijas valsts destabilizācijas scenāriji.
"Ir bijuši un pastāv vairāki destabilizācijas scenāriji. Tie ietver vairākus elementus. Taču mūsu iestādes ir gatavas šādiem izaicinājumiem: rudenī mēs pārdzīvojām diezgan nestabilu periodu, mums ir stabila pieredze, un mēs esam gatavi dažādiem scenārijiem, kas vērsti pret Moldovas drošību."
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sekretārs Oleksijs Danilovs secinājis, ka krievi nespēja izmantot šo brīdi, bet tas nenozīmē, ka viņi nemēģinās sagrābt varu Moldovas virzienā.
Kā raidsabiedrībai BBC komentējis politologs Deniss Čenuška, Moldovas vājākais punkts, ko var izmantot prokrieviskie spēki, ir tās sociālekonomiskais stāvoklis. Pēc viņa vārdiem, ja Maskavai neizdosies savu plānu īstenošana īstermiņā, tā tomēr var panākt sev labvēlīgus rezultātus šā gada Moldovas pašvaldību vēlēšanās, kā arī 2024. gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.
The Ministry of Defense of Moldova denied the preparation of a "provocation" by Ukraine on the border with Transnistria – BBC writes https://t.co/C1zScrvw4W
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 24, 2023
Maskavas centieni kāpināt spriedzi turpinās.
Kremļa viltus ziņa par viltus karogu
Krievijas Aizsardzības ministrija 23. februārī izplatīja ziņu, ka Ukrainas spēki tuvākajā laikā plāno veikt bruņotu provokāciju pret Piedņestru. Maskava apgalvoja, ka Ukrainas spēki pārģērbsies Krievijas karavīru uniformās un no pozīcijām Piedņestrā sarīkos it kā Krievijas uzbrukumu Moldovai. Attiecīgi pie robežas ukraiņi jau savelkot spēkus.
Visticamāk, Maskava šo viltus vēstījumu izplatījusi, lai sagrozītu iepriekš Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikto brīdinājumu Moldovas prezidentei Maijai Sandu, ka Kremlis gatavo provokācijas Moldovā, un reaģētu uz Ukrainas piedāvājumu palīdzēt Moldovai, vērtē analītiķi.
Moldovas varas iestādes ir nekavējoties noraidījušas Kremļa izplatītos izdomājumus, ka Ukraina it kā gatavo provokāciju neatzītajā Piedņestrā.
Vienlaikus Moldovā netrūkst arī spēku, kas cenšas piespēlēt Maskavai, pielejot eļļu ugunij.
Piemēram, Moldovas eksprezidents Igors Dodons izplata viltus satraukumu par Ukrainas it kā radīto apdraudējumu Moldovai.
🤡 Former president of Moldova, pro-Russian Igor Dodon urges Ukraine to stay away from Transnistria, declaring that any step towards it will be "aggression against Moldova". pic.twitter.com/zrZvgKnfHy
— WarTranslated (Dmitri) (@wartranslated) February 23, 2023
Moldovas mediji vēsta, ka arī sociālajos tīklos izplatīta viltus informācija par Ukrainas karaspēka savilkšanu pie valsts robežām.
Vai tas rada papildus draudus Ukrainai?
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sekretārs Oleksijs Danilovs medijiem apstiprinājis, ka ģenerālštāba sanāksmē 23. februārī apspriesta situācija pie Ukrainas robežām. "Viņiem [iebrucējiem] ir svarīgi, lai mēs daļu karaspēka novirzītu uz šo [Moldovas] virzienu. Jo, ja tur parādīsies nestabilitātes punkts, mums būs uz to jāreaģē," sacīja Danilovs.
Ukrainas militārais eksperts Sergejs Kuzans telemaratonā atzinis, ka piekrīt, ka Putinam ir izdevīgi destabilizēt Moldovu, lai novirzītu Ukrainas spēkus gar valsts robežu maksimālā garumā.
"Jebkurš saasinājums, jebkura spēku uzkrāšanās kādā mūsu robežas posmā nozīmē to, ka mums ir jāuztur noteikts kontingents šajā robežas posmā, lai laikus reaģētu uz briesmām. Tāpēc speciālie dienesti un visi Putina resursi tiks izmantoti, lai, kur vien iespējams, visos valsts robežas posmos rīkotu provokācijas."
Tajā pašā laikā eksperts vērtē, ka Krievijai pagaidām nav spēku, "kas draudētu atvērt pilnvērtīgu fronti un radīt draudus jebkurā virzienā – Moldovas vai Baltkrievijas".
Cik jaudīgi ir Piedņestrā dislocētie Krievijas spēki?
Moldovas politiskais eksperts Jons Tabirče Ukrainas telemaratonā, atbildot uz jautājumu, vai Piedņestrā izvietotais Krievijas "miera uzturēšanas" karaspēks rada draudus sacīja: "Šādi draudi pastāv, bet šie draudi, par laimi, ir vairāk uz papīra. Šis kontingents rada zināmus draudus, bet ne tik lielus, kā Krievijas Federācija vēlētos."
"Tas bija redzams pagājušajā pavasarī, kad Kremlis izdarīja spiedienu uz Piedņestru, lai šis Krievijas kontingents un militārās struktūras iesaistītos karā Ukrainā. Taču Piedņestras puse bija pārliecināta, ka otra fronte Krievijai nebūtu izdevīgāka."
Pēc viņa teiktā, Krievijas kontingentu šobrīd veido 1500 cilvēku, 70% personāla nāk no Piedņestras reģiona ar Krievijas pasēm. Kopš 2014. gada Krievija praktiski nav varējusi veikt rotāciju Moldovas un Ukrainas stingrākās pozīcijas dēļ.
Konteksts: notikumu attīstības gaita
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. februārī paziņoja, ka izlūkdienesti ir pārtvēruši Krievijas plānu destabilizēt politisko situāciju Moldovā, sagrābt varu valstī un iznīcināt demokrātisko kārtību.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs 11. februārī brīdināja Moldovas varas iestādes, ka Krievija plāno veikt valsts apvērsumu. Viņš teica, ka Krievijas Federācija ir nosūtījusi uz Turciju čečenu kaujiniekus, kuri varētu nonākt Kišiņevā.
Moldovas prezidente Maija Sandu 13. februārī apstiprināja, ka Ukrainas puse ir nodevusi viņai Kremļa plānus destabilizēt situāciju. Prezidente norādīja, ka Moldovas tiesībaizsardzības iestādes ir gatavas novērst šīs provokācijas un kontrolē situāciju.
"Tas ir īstermiņa plāns, kas ietver sabotāžu, kurā iesaistīti cilvēki ar militāru apmācību, kas maskējušies par civiliedzīvotājiem. Viņi plāno vardarbīgas darbības, tostarp uzbrukumus dažām valsts iestādēm un ķīlnieku sagrābšanu."
Krievija noliedza jebkādas apsūdzības par provokāciju gatavošanu citās valstīs. Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova nosauca Moldovas prezidentes izteikumus par apvērsuma gatavošanu par "nepamatotiem".
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nodēvēja Maiju Sandu par "nelikumīgi ievēlētu" prezidenti. Lavrovs sacīja, ka Moldova ir "nonākusi Rietumu ietekmē" un ir kļuvusi "pretkrieviski noskaņota".
Pērnā gada izskaņā Moldovas Izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Aleksandru Mustjata brīdināja par Krievijas plāniem 2023. gadā iebrukt Moldovā. Pēc viņa domām, šī scenārija īstenošanās ir atkarīga no kara attīstības Ukrainā.
Moldovas vājā vieta – nabadzība
Moldova, kurā ir 2,6 miljoni iedzīvotāju, ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, un to smagi skāris karš Ukrainā.
Tā saskaras ar nopietnu enerģētikas krīzi, jo tās enerģētikas infrastruktūras pamati likti padomju laikos. Krievija ir ne tikai ierobežojusi gāzes piegādi, bet tās uzbrukumi Ukrainas energosistēmai ir izraisījuši domino efektu.
Strauji augošā inflācija un lielais bēgļu pieplūdums no Ukrainas ir radījis papildu spiedienu, kas novedis pie protestiem, kurus organizē populistiskā un prokrieviski noskaņotā partija "Šor". To vada bēguļojošais oligarhs Ilans Šors pret kuru ASV ir noteikusi sankcijas.
Pēdējā laikā Moldovā ir pieaudzis dažādu incidentu skaits, ko premjerministrs Rečans ir nosaucis par "hibrīduzbrukumiem".
Vai gaidāma Piedņestras deokupācija?
Jau divas dienas pēc stāšanās amatā jaunais Moldovas premjers Rečans 18. februārī intervijā paziņoja, ka Piedņestra ir jādemilitarizē un Krievijas okupācijas kontingents no turienes jāpadzen, izsaucot Kremļa kārtējo dusmu lēkmi.
Krievijas cilvēktiesību aktīvists un blogeris Marks Feigins uzskata, ka NATO gatavo plānu Piedņestras deokupācijai.
"Es domāju, ka viņi gatavo plānu, lai deokupētu Piedņestras teritoriju. Ja Krievija galu galā zaudēs Krimu un Donbasu, es domāju, ka deokupācija notiks zibenīgi," Feigins sacīja intervijā izdevumam "TSN.ua".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
