WSJ: Krievijas ekonomika grimst bezdibenī un slīgst atkarībā no Pekinas

Kā analizē izdevums "The Wall Street Journal" (WSJ), pirmie Krievijas uzsāktā kara mēneši 2022. gadā izraisīja naftas un dabasgāzes cenu kāpumu, kas Maskavai nesa milzu peļņu. Tomēr nu ienesīgās dienas ir beigušās.

Rietumu sankcijas kļūst arvien stingrākas, Krievijas valsts ieņēmumi samazinās un tās ekonomika ir pārgājusi uz zemāku izaugsmes trajektoriju, iespējams, ilgtermiņā, – secināts publikācijā.

A Russian economy that survived 2022 faces a long-term deep freeze. "There will be no money next year." https://t.co/KEBGU4wzao

— The Wall Street Journal (@WSJ) March 28, 2023

Apsīkst naftas un gāzes ādere

Valsts nozīmīgākās eksporta preces – gāze un nafta – zaudējušas galvenos pircējus. Vienlaikus rubļa vērtība pret dolāru kopš pagājušā gada novembra ir samazinājusies par vairāk nekā 20%.

Lielākā daļa Krievijas gāzes plūsmu uz Eiropu ir apstājusies, un kopš pērn piedzīvotā lēciena pasaules gāzes cenas ir strauji samazinājušās. Maskava tagad apgalvo, ka līdz jūnijam samazinās naftas ieguvi par 5%. Kremlis pārdod savu naftu ar atlaidi.

Tā rezultātā Krievijas valdības ieņēmumi no energoresursiem šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušies gandrīz uz pusi, un budžeta deficīts ir audzis, – atzīmē WSJ.

Darbaspēks – frontē vai ārzemēs

Krievija ir zaudējusi arī daļu darbaspēka, jo jaunieši tiek sūtīti uz fronti vai arī bēg no valsts, baidoties no iesaukšanas armijā.

Valsts rūpniecība piedzīvo vislielāko darbaspēka trūkumu kopš novērojumu sākšanās 1993. gadā, liecina Gaidara ekonomikas politikas institūta dati.

Krievijas centrālā banka norādījusi, ka intelektuālā darbaspēka aizplūšanas dēļ, ko izraisīja iebrukums un 300 000 cilvēku militārā mobilizācija pagājušajā rudenī, aptuveni pusei uzņēmumu trūkst darbaspēka.

Vispārējā nenoteiktība kavē arī investīcijas uzņēmējdarbībā.

Sākas ilgtermiņa recesija

"Krievijas ekonomikā sākas ilgtermiņa regresija," prognozē bijusī Krievijas Centrālās bankas amatpersona Aleksandra Prokopenko, kura pameta valsti neilgi pēc iebrukuma Ukrainā.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm Krievijas potenciālais izaugsmes temps līdz 2014. gadam, kad Krievija ieņēma Krimu, bija aptuveni 3,5%. Daži ekonomisti apgalvo, ka šis rādītājs tagad ir samazinājies līdz 1 procentam, jo produktivitāte samazinās, ekonomika kļūst tehnoloģiski atpalikusi un izolētāka.

"Tādai ekonomikai kā Krievijas ekonomikai 1% nav nekas, tas nav pat atbalsta līmenis," vērtē Prokopenko.

Krievijas miljardieris Oļegs Deripaska šomēnes izteica brīdinājumus, ka Krievijai trūkst naudas. "Nākamgad naudas nebūs, mums ir vajadzīgi ārvalstu investori," viņš teica ekonomikas konferencē.

Aug atkarība no Ķīnas

Uz ekonomiskās attīstības pagrimuma fona Maskava vienlaikus kļūst saimnieciski arvien atkarīgāka no Ķīnas.

"Neraugoties uz Krievijas noturību īstermiņā, ilgtermiņa aina ir drūma: Maskava kļūs daudz noslēgtāka un pārāk atkarīga no Ķīnas," publikācijā uzsver Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta Londonā vecākā referente Marija Šagina.

Vairāk nekā 20 Putina valdīšanas gadus augstie ieņēmumi no naftas un gāzes ir bijuši pamatā sociālajam līgumam, saskaņā ar kuru lielākā daļa krievu lielā mērā ir atturējušies no opozīcijas politikas un protestiem apmaiņā pret augstāku dzīves līmeni, – atzīmēts WSJ publikācijā.