Mātes diena, kad un kā svin šo īpašo dienu

Māmiņdiena dažiem no mums šķiet salīdzinoši jauna tradīcija un tikai retais zina, ka patiesībā šo svētku pirmsākumi meklējami jau senā, senā pagātnē.

Senās Grieķijas iedzīvotāji pielūdza dievieti un Zeva māti Reju. Senajā Romā tauta gavilēja trīs dienas par godu dievietei, Lielai Mātei Kibelei, bet ķelti godināja dievieti Bridžetu.

Lielbritānijā, tālajā 17. gadsimtā, katru Lielā gavēņa otro svētdienu tika svinēti mātes svētki (Mothering Sunday), šo tradīciju ieviesa karalis Henrijs III. Tajos laikos daudzi Anglijas iedzīvotāji bija spiesti pamest savas dzimtās mājas un doties darba meklējumos. Parasti tās bija fermas vai dižciltīgo nami, kas atradās simtiem kilometru attālumā no radiniekiem. Mātes svētdienā visiem strādniekiem tika dota brīvdiena, lai tie varētu apciemot savus radus un par nopelnīto naudu iegādāties dāvanu mātei.

Mūsdienu vēsturiskā Mātes dienas izcelšanās

Mātes dienas svinēšanas pirmsākumi rodami 20. gs. 20. un 30. gados, bet atkārtoti – pēc padomju okupācijas –  tā Latvijas kalendārā parādījās Trešās Atmodas laikā – 1989. gadā. Oficiāli to pirmo reizi svinēja 1992. gadā jau pēc neatkarības atgūšanas Latvijā.

Mātes dienas izcelšanās saistāma ar amerikānieti Annu Mēriju Džārvisu (Anna Marie Jarvis), kura Mātes dienu pirmo reizi svinēja privātā lokā – 08.05.1907. – gadu pēc savas mātes nāves. 1908. gadā pēc viņas aicinājuma mātēm veltīto dienu svinēja vietējā draudzē un sabiedrībā. Bet par oficiāliem svētkiem maija otro svētdienu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izsludināja 1914. gadā. Mātes dienas pirmsākumos šajā dienā radās tradīcija apmeklēt to dievnamu, kur bērnībā bija iets kopā ar māti, un uz altāra nolikt ziedus kā pateicību.

Lai gan tradīcija nāk no ASV, jau 20. gs. 30. gados starpkaru Latvijā notika spilgts un pastāvošās varas atbalstīts mēģinājums iedzīvināt šo svētku dienu visā Latvijā, kas sevišķi izpaudās Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā. 1938. gadā Mātes diena tika pārdēvēta par Ģimenes dienu, lai pievērstu uzmanību arī tēvam un bērniem.

Runājot par Latvijas Mātes dienas evolūciju, tad senlatviešu dainas vēsta par Māras dienu, kuru tautā sauca arī par Maizes dienu, jeb Mātes dienu. Tas ir saistīts ar to, ka katras saimnieces lepnums bija labi pagatavota maize un ar Māras palīdzību,  caur saimnieces darbībām, tika veidots gards un ar mīlestību apveltīts maizes kukulis. Māras diena tika atzīmēta 15. augustā – ražas vākšanas laiks un pirmā rudens vēsuma plūsma.

Svinēšanas tradīcijas Latvijā

Pirmais publiskais Mātes dienas svinību piemērs 1924. gadā notika Mazsalacā, mācītāja Alfrēda Skrodeļa draudzē, raksta "enciklopedija.lv". 1934. gadā avīzēs jau rakstīja, ka diena "atradusi visplašāko atbalsi visā tautā un nu nav stūrīša mūsu zemē, kur šī diena netiktu svinēta".

Mātes dienai arī bija uzlikts augstāks uzdevums – ne tikai godināt savas mātes, bet mātes lomu valsts un iedzīvotāju ataudzē, sasaistot to arī ar tautas garīgo atjaunotni. Teoloģijas un filozofijas profesors Kārlis Oskars Kundziņš tolaik presē skaidroja, ka latviešiem, kuriem jau ir daudz savu svinamu gadskārtu, bija nepieciešams pārņemt ārzemēs dibinātu svētku dienu, jo "mēs, latvieši, esam maza tauta. Mums rūpīgi jākrāj un uzticīgi jāglabā ikviena vērtība, kas mūs var darīt bagātākus, stiprākus, lielākus. Tāpēc mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām mātes piemiņas dienai, ko šodien svin daudzas pasaules tautas un valstis.

Mēs šodien saprotam, ka darbs, kādu veikušas un ik dienas veic mūsu māmuļas, varbūt ārīgi var likties sīks: viņš bieži ietverts ikdienības lokā – starp istabu, kūti, sētu un pagalmu. Bet tas savā būtībā ir tik liels un svēts, kā reti kāds, jo to apgaro un apskaidro liela un svēta ideja – dot pasaulei jaunu dzīvību, auklēt un audzināt tautas saimi, viņas nākotni – jaunus cilvēkus. Kāpēc tas darbs būtu mazāks nekā, piemēram, uzcelt lielu jaunceltni vai sarakstīt kādu grāmatu?".

Latvijā Mātes dienai raksturīga bija arī labdarība, apciemojot un apdāvinot vecās māmuļas pilsētas nespējnieku patversmē vai mātes, kuru dēli krituši Pirmajā pasaules karā vai Latvijas Neatkarības karā.

"enciklopedija.lv" izceļ, ka Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis piedalījās Mātes dienas pasākumos, piemēram, 1936. gadā devās uz dzimto Bērzmuižas pagastu, kur pēc dievkalpojuma pie brīvības cīnītāju pieminekļa nolika ziedus, un tad ieradās Bērzmuižas kapsētā godināt savas mātes piemiņu.

Mātes dienas norises rīkoja reliģiskas organizācijas (piemēram, luterāņu baznīcas dāmu komiteja), pilsētas aizsardžu nodaļas, skolas pārstāvjus, mazpulku, skautu, gaidu pulciņus; dažkārt sarīkojumi bija visu uzskaitīto kopdarba rezultāts. Notika rūpīgs organizēšanas process ar mērķi Mātes dienas pasākumiem nodrošināt pēc iespējas plašāku auditoriju, piemēram, jau aprīlī preses izdevumos izskanēja mudinājums sakopt kapu kopiņas par godu Mātes dienai.

Mātes dienas iedzīvināšanos, visticamāk, sekmēja izteikts pastāvošās varas atbalsts jauno svētku ieviešanai un svinēšanai. Vēl pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1933. gadā izglītības ministrs Atis Ķeniņš izdeva rīkojumu visiem skolu priekšniekiem, nosakot, ka turpmākos gados Mātes diena svinama maija otrajā svētdienā un iepriekšējā sestdienā skolās mācību pēdējās divas stundas veltījamas skolēnu muzikāli vokāliem priekšnesumiem un referātiem par vecāku, īpaši mātes, mīlestības un mātes cieņas nozīmi audzināšanā un dzīvē. Rīkojumu papildināja norāde, ka uz šiem sarīkojumiem vēlams uzaicināt arī bērnu vecākus.

Lai sekmētu pārdēvēto svētku – Ģimenes dienas – svinības Latvijas reģionos, Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments pilsētu valdēm izsūtīja apkārtrakstu, kurā aicināja "pilsētas valdes rūpēties, lai Ģimenes diena tiktu pienācīgi svinēta arī pilsētu pašvaldībās".

Svinēšanas tradīcijas pasaulē

• Austrālijā, tāpat kā Amerikā, māmiņas tiek godinātas maija otrajā svētdienā. ASV, Austrālijā un Japānā ir iedibinājusies tradīcija – Māmiņdienā piekarināt pie apģērba neļķi sarkanā krāsā, kas simbolizē to, ka cilvēka māte ir dzīva, savukārt, ja neļķes krāsa ir balta, tas nozīmē, ka īpašnieka māmiņa vairs nav starp dzīvajiem.
• Katra gada otro maija svētdienu arī Brazīlijas iedzīvotāji apsveic savas māmiņas ar Dia das Maes.
• Bērni Itālijā mammas apsveic ar ziediem, saldumiem un nelielām dāvanām. Itālijā šie svētki ir vēsturiski nozīmīgāki nekā citās valstīs, jo vēl antīkajā pasaulē cilvēki godināja Auglības Dievieti.
• Zviedrijā, Dānijā un Spānijā Mātes diena tiek atzīmēta galvenokārt baznīcās. Spānijā Mātes diena tiek uzskatīta par ģimenes dzimšanas dienu, un visas mātes šajā dienā saņem dāvanā šokolādi, ziedus, apsveikuma kartītes, rotas vai drēbes.
• Francijā Mātes diena tiek atzīmēta ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenes lokā.
• Īpaši izteikta ziedu dāvināšanas tradīcija Mātes dienā ir Ungārijā – tur bērni parasti cenšas piecelties agrāk, lai paspētu sarūpēt savām mātēm svaigus ziedus.
• Taizemē Mātes diena tiek svinēta tad, kad ir karalienes dzimšanas diena, tāpēc tās datums periodiski mainās. Taizemē par Mātes dienas ziedu tiek uzskatīts jasmīns, tāpēc šajā dienā no tā tiek pīti vainagi.