Vai mizgrauzis kļūs arī par cengrauzi? Malkas un granulu cenu lejupslīde apstājusies
Pēc pagājušā rudens piedzīvotā cenu trakuma malka un granulas kļuvušas divreiz lētākas. Tomēr kurināmā cenu lejupslīde jūlijā apstājās un nozares eksperti teic, ka lētāk vairs nebūs, tāpēc ir īstais brīdis, lai gādātu malku un granulas gaidāmajai apkures sezonai, ja tas vēl nav izdarīts.
Pašlaik premium klases jeb mājsaimniecībās lietojamās granulas nopērkamas vidēji par 300 eiro tonnā, malkas cena ir aptuveni 40 – 60 eiro par ciešo kubu.
Pagājušā rudens ažiotāža, kad granulu cenas pēkšņi uzskrēja līdz 600 eiro tonnā un vismaz divreiz dārgāka bija arī malka, šogad vairs neatkārtosies, – vērtē "tv3.lv" aptaujātie eksperti. Tomēr tirgū ir arī daži riska momenti.
Cenu atvasara diez vai pienāks
"Klusais laiks, kad granulas nevienam nebija vajadzīgas – maijs un jūnijs – ir beidzies,: atzīmē Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MEKA) Informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs. "Sākot ar jūlija otro pusi, šķeldas un malkas cenās jau ir vērojams neliels pieaugums līdz desmit procentiem."
Eksperts uzsver, ka cenas pieaugums pagaidām tiešām ir neliels.
"Situācija šogad noteikti nav tik saspringta kā pērn, kad malku rāva gan granulnieki, gan ostas, kad vienkārši nebija šo resursu."
"Varam teikt, ka šajā brīdi viss atrodas normālajā ciklā," vērtē Krasavcevs. "Granulu cenas pagaidām ir tādā pašā līmenī, kādas tās bija pavasarī. Un domāju, ka šīs cenas saglabāsies arī līdz augustam."
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss izvairās tiešām cenu prognozēm, sakot, ka ražotāju ietekme uz mazumtirdzniecības cenām ir ierobežota.
"Iedomājieties kādu noliktavu, kas pagājušajā ziemā par vājprātīgi dārgām cenām sapirkās granulas un kam tagad drausmīgi trūkst naudas. Viņi vēl var nolaist cenu, lai likvidētu noliktavas," pieļauj nozares pārstāvis. "Bet tas var būt tikai īstermiņa pasākums. Ražotāji drīzāk samazinās ražošanas apjomu nekā piekritīs vēl lielākiem cenu samazinājumiem."
"Granulas tomēr ir jāiegādājas vasarā vismaz tam pirmajam rudens cēlienam. Un šobrīd tās cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ārkārtīgi labvēlīgas. Līdz vasarai granulām bija pastāvīgs cenu kritums, bet tagad šī līkne ir lauzta."
Krasavcevs prognozē, ka vasaras izskaņā, visticamāk, jau būs neliels sezonālais granulu un malkas cenas pieaugums: "Domāju, ka vismaz gada trešajā ceturksnī zemāka cena noteikti vairs nebūs. Līdz ar to pašreizējā cena ir uzskatāma par normālu."
"Nedomāju gan, ka oktobrī granulu cena atkal pēkšņi dubultosies, kā tas bija pērn. Tādu lēcienu vairs nebūs. Bet arī lētāks kurināmais nekļūs. Vismaz līdz novembrim noteikti ne."
Kāpēc "trako cenu" vairs nebūs?
Skaidrojot, kāpēc pagājušā gada scenārijs ar malkas un granulu cenu nenormālo kāpumu vairs neatkārtosies, Krasavcevs atzīmē, ka šogad ražotājiem nav nekādu problēmu ar izejmateriālu. "Resursi ir pieejami. Granulu ražotājiem koku laukumi ir pilni. Un viņi nestreso kā pagājušajā gadā, lai tikai dabūtu to koku sev."
Arī Klauss atzīmē, ka pērn koksnes kurināmā cenu pīķa laikā granulu ražotāji sāka "kauties" par izejvielu. Rezultātā malkas baļķa cena ātri vien uzskrēja no 25 līdz 90 eiro kubikmetrā: "Rēķiniet, cik kļuva rentabla granulu ražošana tajā brīdī, kad tajā kautiņā tas viss notika."
"Granulu ražotāji, cenšoties izmantot brīdi, lai ražotu vairāk, uzšāva augšā izejmateriālu cenu, un beigās viņi nevarēja vairs tās atļauties," tā brīža situāciju skaidro nozares federācijas pārstāvis.
"Tagad granulu ražotājiem ir pieejams daudz izejmateriāla. Un viņi vairs necīnās savā starpā par kokiem, kā tas bija pērnruden. Tāpēc resursu cenas saglabājas pavasara līmenī, arī produkcijas cenas līdz ar to neaug."
"Iepriekš prognozējām, ka granulu cenu kāpums, iespējams, jau būs manāmāks jūlijā," piebilst MEKA eksperts. "Tomēr tirgū papildus ir ienākuši mizgrauža bojātie koki, tāpēc mežizstrādātāji plaši strādā ar mazvērtīgu sortimentu, kas ir malka, papīrmalka, priede, egle un bērzs."
Mizgrauža sastrādāto, iespējams, baudīsim nākamgad
Cerības uz lētāku kurināmo, pateicoties mizgrauža apetītei, var piepildīties nākamajā gadā, kad koksne var kļūt lētāka. Tas atkarīgs no meža kaitēkļa postījumu apjomiem.
"Ja mizgrauzis tiešām šovasar būs gana ērti juties un ar labu apetīti, ziemā un pavasarī tirgū var nonākt lētāka koksne."
Kāpēc malkas un granulu pircējiem uz šādu pozitīvu pavērsienu jāgaida vēl vairākus mēnešus? Krasavcevs skaidro, ka, piemēram, mizgrauža bojātā egle vēl aptuveni līdz pus gadam ir lietojama kā normāls koks zāģētavās, bet aptuveni gada laikā bojātā koksne savu kvalitāti zaudē, tad tā izmantojama vien apkurei.
"Tā kā mizgrauža iznāciens sākās maijā – jūnijā, kaitēkļa apskādētā koksne sabojāsies tikai nākošā gada pavasarī un ziemā," stāsta eksperts. "Pagaidām bojātā koksne lielos apjomos tirgū vēl nav pieejama."
Bet nākotnē šī meža kaitēkļa aktivitāte teorētiski varētu ietekmēt kopējo tirgu, jo īpaši jau pēc gaidāmās apkures sezonas nākampavasar, kad malkas un granulu cenas var vēl vairāk atkāpties.
To rāda arī citu valstu pieredze. Piemēram, kad Vācijas tirgū lielākā apjomā nonāk bojātā koksne, malkas cena iet uz leju, jo šādi koki neder cietiem mērķiem.
Kā piebilst MEKA analītiķis, tieši šobrīd Latvijā ir samazinājies pieprasījums pēc kokmateriāliem gan zāģbaļķu un finierkluču, gan papīrmalkas segmentā. Līdz ar to mizgrauža apstrādātajiem kokiem ir lielāka iespēja sabojāties un beigās nonākt krāsnī.
"Ja tagad meža īpašnieks grib kaut ko nocirst, viņš fiziski nevar šos kokus pārdod, jo zāģētavas tos nepieņem."
Granulu visiem pēkšņi var nepietikt
Runājot par tuvāko apkures sezonu, eksperti min arī kādu riska faktoru, kas vērojams koksnes kurināmā tirgū.
"Pagājušajā gadā cilvēki notrakoja un pie salīdzinoši siltas ziemas vidēji visā valstī tika iegādāts par 10 līdz 15% vairāk granulu nekā citus gadus. Līdz ar to cilvēki jauno apkures sezonu sagaida ar zināmām rezervēm, kas ir labi."
Tomēr šāda situācija atstājusi iespaidu uz granulu tirgu, kurā pēkšņi apstājās tirdzniecība, jo cilvēki kurināmo jau bija sagādājuši. Kā skaidro LKF pārstāvis, līdz ar to granulu ražošanas – piegādes ķēdē izveidojies diezgan liels tukšums, kad neviens neveido lielas produkta noliktavas.
"Iedomājieties, ka rīt iestājas auksts rudens vai vēlāk uznāk negaidīti barga ziema. Veikalos ir tieši tik daudz granulu maisiņu, cik ir. Un pie ražotāja ir tieši tik daudz maisu, cik ir. Un tu nevari pēkšņi dubultot vai trīskāršot ražošanas apjomu tikai tāpēc, ka pieprasījums pēkšņi ir pieaudzis."
Klauss uzsver, ka situācijā, kad veikalos, noliktavās un pie ražotāja ir nelieli granulu krājumi, noteiktos apstākļos piedāvājums var nespēt apmierināt pieprasījumu. Tam piekrīt arī Krasavcevs, piebilstot, ka arī meža izstrādes apjomi ir samazinājušies: "Ja pēkšņi granulu ražotājiem vajadzēs vairāk koksnes, viņiem būs grūti to dabūt."
"Tāpēc vismaz minimālus kurināmā krājumus labāk sagādāt jau tagad. Var nepirkt visai sezonai, bet rudens mēnešiem noteikti jau vajadzētu sagādāt, neatlikot pirkumu uz rudeni, kad visi vēlēsies iegādāties."
Lētās enerģijas laikmets neatgriežas
Gaidīt, ka kurināmā cena atkal atgriežas agrākajos līmeņos gan neesot pamata. Tas laiks esot pagājis.
"Malkas baļķis šobrīd maksā 40 līdz 50 eiro, kas ir divreiz dārgāk nekā periodā, kad arī granulas bija divreiz lētākas – 150 līdz 160 eiro tonnā," izejvielu sadārdzinājumu kā vienu no faktoriem min LKF izpilddirektors Klauss.
MEKA Informācijas centra vadītājs Krasavcevs piebilst, ka Latvija ir atkarīga no Eiropas tirgiem, un granulu cenas pie mums sasaucas ar cenām centrālajā Eiropā: "Ja šī cena aug Eiropa, tā kāpj arī pie mums. Dotajā brīdī arī Eiropas tirgos cenas turas stabilas – ne samazinās, ne arī kāpj."
Koksnes kurināmā dārdzību ietekmē vispārējais energoresursu cenu līmenis.
"Dabasgāze Eiropā pašlaik maksā ap 50 eiro par megavatstundu, kas ir diezgan augsts līmenis – tie ir 400 līdz 500 eiro par 1000 kubikmetriem. Un kopumā energoresursu cenas ir salīdzinoši augstas, līdz ar to arī granulas lētākas nepaliks."
Analītiķis skaidro, ka pie lētas dabasgāzes Eiropas tirgos nokristos arī granulu cenas, kam sekotu cenu samazinājums arī Latvijā. "Bet dotajā brīdī kopējais enerģijas cenu līmenis saglabājas augsts. Lētās enerģijas laikmets acīmredzami neatgriežas," rezumē Krasavcevs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
