"Jau tagad lētāk ir neražot": ko ražotāji saka par cenu krituma gaidām?
Eksperti vērtē, ka par precēm un pakalpojumiem vēl maksājam iecenotās enerģijas pīķa cenas, kuras labu laiku jau atkāpušās. Ražotāji saka, ka no savas puses cenas jau nolaiduši, un rāda uz piecenojumu tirgotāju virzienā. Veikalnieki pārmetumus noraida. Tikmēr patērētājs turpina maksāt.
Komentējot situāciju ar augstajām cenām Latvijā, bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iepriekš atzīmēja, ka precēs un pakalpojumos aizvien ir iecenoti pagājuša gada enerģijas pīķa tarifi, lai gan tagad energoresursu cenas ir mazinājušās. Statistika rāda, ka cenas veikalos šai tendencei neseko.
Turpinot tematu, skaidrojam, kas ar izcenojumiem notiek ražotāju pusē.
"Kur redzam iespēju, tur cenu mazinām"
"Nejauciet divas lietas – ražotāja cenu ar cenu, kas ir veikala plauktā," uzsver AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš skaidro, ka uzņēmums savas produkcijas cenas sen jau samazinājis. Salīdzinot ar analogu periodu aizvadītajā gadā, tās kritušās par 30%.
Uzņēmējs prognozē, ka ražotāja cena vēl par dažiem procentiem ies uz leju. "Tomēr būtiska cenu krituma gan vairs nebūs. Un vismaz līdz oktobra mēnesim arī neredzu, ka ražotāja cena varētu iet uz augšu," piebilst Šņepsts.
Līdz ar to šis periods esot pilnīgi pretējs pagājušā gada situācijai, kad cenas gāja uz augšu: "Tagad – tieši otrādi, eksportējošiem uzņēmumiem šis gads būs diezgan smags." Kā signālu par šīm grūtībām Šņepsts min ziņu par piena kooperatīva "Dundaga" ražošanas pārtraukšanu.
"Uzņēmums aizgāja pa pieskari, neskatoties uz jūsu minētajām augstajām cenām veikala plauktos. Ieguvēji no šīm cenām veikalos nav ražotāji, tāpēc arī viņi bankrotē. Ieguvēji ir tikai valsts un tirgotāji."
Arī pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons uzsver: "Kur redzam iespēju, veicam cenu korekcijas." Viņš min, ka cena kritusies, piemēram, "Ādažu" produkcijai, tiklīdz saulespuķu eļļa atkal bija pieejama un cena izejvielai samazinājās.
"Mēs rūpīgi sekojam izejvielu, iepakojuma, energoresursu un arī pārējiem faktoriem, kas veido produkta cenu, jo tikai visas šīs komponentes kopā atspoguļo produkta patieso vērtību."
OIK vietā – maksa par sadales pakalpojumiem
"Orkla Latvija" vadītājs atzīmē, ka uzņēmums slēdz ilgtermiņa līgumus ar visiem piegādātājiem: "Tas pasargā no cenu svārstībām energotirgū, bet vienlaikus neļauj tūlītēji izmantot iespējas, ja energoresursu cenas krīt."
Didrihsons arī piebilst, ka energoresursi ir tikai daļa no produkcijas cenas, jo to veido arī izejvielu, iepakojuma, darbaspēka, transporta, ražošanas un citas izmaksas. Daudzās no minētajām pozīcijām cenas samazinājums neesot bijis novērojams.
"Preiļu siera" vadītājs, runājot par elektrības tarifa atkāpšanos, uzsver elektroenerģijas sadales pakalpojumu izmaksu pieaugumu. "Ja to saliekam kopā ar jaunajiem tarifiem un salīdzinām, ražotājam bija jāmaksā pirms gada un tagad, būtībā nekas nav mainījies," secina Šņepsts.
"Tam nav nozīmes priekš ražotāja vai priekš patērētāja, no kuras kabatas izņem naudu ārā – vai no elektroenerģijas vai no sadales tīkliem. Iepriekš bija OIK, turpmāk mums to pašu noplēsīs caur sadales tīkliem par izdomātām entajām slodzēm un vēl kaut ko."
Augstās cenas baro valsti un tirgotājus
Šņepsts atzīst, ka par spīti ražotāju centieniem samazināt produkcijas cenas, veikalu plauktos tā lētāka nekļūst.
"Ja arī veikalos būs kāds cenu samazinājums, tad tas būs ļoti minimāls," prognozē uzņēmējs. "Ja paskatāmies gan Latvijas Bankas, gan Finanšu ministrijas prognozes, šogad mums inflācija tomēr būs kādi aptuveni 10%, kas viennozīmīgi ir apliecinājums tam, ka cenas nesamazināsies."
Lielajā cenā veikala plauktos esot ieinteresēti ne tikai tirgotāji, kuri neesot gatavi samazināt savu piecenojumu, bet arī valsts, jo valsts praktiski dzīvojot no PVN. Šnepsts notiekošo dēvē par "valsts alkatību".
"Par cik visas sviras ir valsts rokās un valsts ir viens no tiem spēles dalībniekiem, kas ir ieinteresēta, lai šī cena būtu liela, domāju, mēs nekādu cenu samazinājumu tuvākā laikā neredzēsim. Tas ir viennozīmīgi."
Runājot par tirgotāju lomu, "Preiļu siera" vadītājs atzīmē, ka "viņi savā starpā sen jau ir vienojušies", tāpēc veikalu piecenojumos arī nekas nemainīsies. "Tirgotāji spēlē uz vienu roku ar valsti. Valsts tiem neko nevar aizrādīt, jo pati no tā gūst vislielāko labumu."
Pārtikas koncerna "Orkla" vadītājs, runājot par tirgotāju piecenojumu, ir krietni diplomātiskāks: "Redzam, ka pēdējā laikā ir mainījusies atsevišķu mazumtirgotāju uzcenojuma politika, kas brīžam nav izskaidrojama."
Tirgotāji pārmetumus noraida
Tirgotāji pēdējās nedēļās ir mēģinājuši skaidrot, kāds ir veikalu uzcenojums, – intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidro Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Skatoties uz ikdienas pamata pārtikas produktiem, tirgotāju piecenojums svārstoties no dažiem līdz dažiem desmitiem procentu. Vienlaikus esot arī pārtikas preces, kurām veikalu uzcenojums varētu būt līdz 100 procentiem.
Asociācijas pārstāvis skaidro, ka veikalu izdevumi ir konstanti, tāpēc, daļai preču samazinot piecenojumu, citās preču grupās tas iet uz augšu. Krūzītis arī norāda, ka veikali joprojām tirgo arī preces no krājumiem, kas tika saražoti pie augstajām enerģijas cenām. Kad tās tiks pārdotas, viņaprāt, cenām būtu jāsamazinās arī veikalu plauktos.
Tirgotāju asociācijas pārstāvis noraida jebkādus pieņēmumus, ka tirgotāji savstarpēji būtu vienojušies par cenām.
Ziņu aģentūras LETA veiktajā tirdzniecības uzņēmumu aptaujā, to pārstāvji uzver, ka pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti. Veikalnieki aicina iedzīvotājus, vērtējot tirgotāju piecenojuma apmērus, ņemt vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu lomu cenas veidošanā.
Kā ar uzņēmēju negausību?
Saistībā ar cenu kāpumu publiskajā telpā izskan arī pārmetumi uzņēmējiem negausībā, izmantojot energocenu krīzes brīdi, lai uzvārītos.
"Tas ir pilnīgi likumsakarīgi," vērtē Šņepsts. "Jo valsts ir ekonomikas galva. Un ja galvā ir alkatība, tad arī lejās būs alkatība. Citādi tas nenotiek. Tas ir tāpat kā jebkurā uzņēmumā – ja zog vadītājs, zags arī padotie. Ļoti vienkārši!"
Tomēr nevar vispārināt. Piemēram, nelielā uzņēmuma SIA "Nīcas siers" valdes priekšsēdētājs un ekonomists Mārtiņš Sīlis stāsta, ka savas produkcijas cenu enerģijas cenu pīķi faktiski vispār nemainīja, līdz ar to pašlaik uzņēmuma plānos nav arī tās mazināt.
"Mūsu ražotajam produktam tirgū jau pirms energokrīzes bija salīdzinoši augsta cena, jo ražojam ekskluzīvu produktu. Līdz ar to enerģijas cenu kāpuma ietekmē produkcijas cenu palielinājām faktiski ļoti nedaudz," viņš skaidro.
"Brīdī, kad uzskrēja enerģijas cenas, mēs kā uzņēmums absorbējām to iekšēji. Sapratām, ka produkcijas cena jāsaglabā esošajā līmenī, jo tā jau bija salīdzinoši augsta, bet krīzes laikā tieši uz pārtiku cilvēki sāk ekonomēt, izvēlas lētāku produkciju."
Sīlis skaidro, ka uzņēmumam minētā "enerģijas cenu pīķa absorbēšana" nozīmēja samazināt savu peļņas maržu.
Tomēr nevar noliegt, ka energokrīze daudziem uzņēmumiem atvēra īstu peļņas lādi. Piemēram, granulu ražotājiem, kad premium klases granulu cena uzskrēja līdz 600 eiro par tonnu.
"Es aicinātu neskatīties vienus atsevišķus izmaksu līmeņus un teikt, ka uz tā kāds vārās," komentē Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.
Viņš skaidro, ka nozares uzņēmumu augstos peļņas rādītājus patiešām veicināja tas, ka tirgū pēkšņi debesīs uzlidoja produkta noieta cena, kamēr ražošanas izmaksas tām vēl nebija sekojušas. Piemēram, ja ražotājam noliktavās bija vēl par agrākajām cenām iepirktu izejmateriālu krājumi, bet produkcija tika pārdota jau par jaunajām cenām.
"Tur jau tā nelaime, ka, piemēram, granulu cenas, kas pagājušogad uzkāpa debesīs, lielo peļņu nesa tikai pirmajos divos mēnešos, kad tu tiešām redzēji, ka stāv rindas un vienkārši kaujas par taviem granulu maisiem, kaut tu tirgo ar milzīgu uzcenojumu."
Jau pēc pāris mēnešiem sākusies cīņa par granulu izejvielu, līdz ar ko malkas baļķa cena uzskrējusi no 25 līdz 90 eiro kubikmetrā. "Un tagad rēķiniet, cik tad kļuva rentabla granulu ražošana brīdī, kad tajā kautiņā tas viss notika," skaidro nozares federācijas pārstāvis.
Svārsts krīt atpakaļ
Klauss uzsver, ka pēc ievērojamās peļņas, kas kokrūpniecības nozarē tika gūta iepriekšējos divos gados, tagad "svārsts krīt atpakaļ" un "šogad mēs esam zaudējumu gadā".
"Salīdzinot ar pīķa brīdi, tagad koksnes produkcijas cena ir pamatīgi nokritusies," informē LKF viceprezidents. "Ja runājam par vairumtirdzniecības līmeņiem, gan Premium granulu cena, gan dēļu cena tagad, salīdzinot ar pīķa brīdi, ir samazinājusies divas reizes."
"Cena šobrīd jau ir pie līmeņiem, kad tu vairs nevari atļauties to preci ražot. Un to jau redz statistikā: šogad kokapstrādē fiziskā izlaide ir samazinājusies. Šobrīd vienkārši lētāk ir neražot, nekā mēģināt ražot pa cenām, ja tās vēl iet uz leju."
Klauss skaidro, ka reaģējot uz inflācijas līmeņiem, nozarē strādājošajiem pagājušajā gadā tika reāli palielinātas algas. "Tikai tāpēc, ka šobrīd elektrība maksā lētāk vai siltums maksā lētāk, no tā jau algas neviens nesamazinās," viņš atzīmē. " Saprotiet, tas viss elektrības, energoresursu cenu kāpums un tas vilnis, kas vēlās, tas atstāja paliekošās izmaksas."
Dzīve saldāka nekļūs: aug cukura cenas
Kopumā "tv3.lv" aptaujātie uzņēmēji savās prognozēs par iespējamo cenu mazināšanos ir piesardzīgi.
"Domāju, ka svarīgākā lieta, kas ar to ir saistīta, ir PVN. Ja notiks likmes pārskatīšana pārtikai, tad tās cena varētu samazināties. Samazinājums gan būtu tikai par nodokļa daļu. Bet, kas saistīts ar ražošanu, domāju, ka tā, visticamāk, paliks nemainīga vai arī samazināsies nebūtiski," vērtē Sīlis.
"Pēc šī gada, kad vienā Eiropas pusē ir lietavas, otrā – sausums, tā pamata pārtika, ko lietojam ikdienā, tieši otrādi, varētu kļūt dārgāka," atzīmē Klauss. " Piemēram, graudu ražas šogad būs draņķīgākas, un mums būs jārēķinās ar to, ka viss kļūst dārgāks, jo graudi ietekmē tālāk gaļas cena un visu pārējo."
Tam piekrīt arī Sīlis, prognozējot, ka rudenī dārgāki kļūs milti, maize un citi miltu izstrādājumi. Bet Didrihsons piebilst, ka tomātu ražu nelabvēlīgi ietekmēs nesenie plūdi Itālijā, kas ir viena no lielākajām tomātu audzētājām pasaulē.
"Globāli redzam, ka pārtikas kopējā inflācija sāk bremzēties, taču tā nekur nav pazudusi," skaidro "Orkla Latvija" vadītājs. "Kopš šā gada sākuma cenas turpinājušas augt cukuram un kakao, kas ir galvenās izejvielas mūsu saldumu produktos un atstāj ietekmi uz visu saldumu kategoriju."
"Cukura un kakao cenu pieauguma līmenis ir satraucošs, jo kopš šī gada sākumā tās teju dubultojušās un turpina kāpt. Cenas pieaug arī tomātu pastai, kas ir galvenā izejviela mūsu "Spilvas" zīmola mērču produktos."
Šņepsts teic, ka patērētājam nav pamata cerēt uz cenu samazināšanos veikalā: "Cilvēki savu izdevību kaut ko mainīt palaida pagājušajā gadā, kad, ejot uz vēlēšanām, noticēja solījumiem."
"Redzam, ka eksporta tirgos tās cenas mainās, tās ir dinamiskas. Bet Latvijā tās nemainās," spriež "Preiļu siera" vadītājs, salīdzinot, to ar cilvēka ķermeņa temperatūru, kas nemainās klīniskās nāves stāvoklī.
"Ir jautājums, kas īstenībā ar mūsu ekonomiku notiek. Kāpēc mums bija vislielākā inflācija un tagad ir vislielākais ekonomikas kritums? Kāpēc bankrotē uzņēmumi, lai gan it kā pie šīm augstajām cenām tiem vajadzētu strādāt un rūkt? Domāju, ka īsto situāciju mēs redzēsim rudens pusē, cik vēl mums naudas vajadzēs aizņemties."
Savukārt Klauss rezumē: "Ir viena lieta, kas jāsaprot, naudas drukāšana nevar palikt bez sekām. Nevar būt tā, ka tirgū ienāk lielāka naudas masa un tas nemaina cenas. Otrs – ir jārēķinās, ka mums tepat kaimiņos ir karš, un arī kara cena ir reāla."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
