"Būšu viens no pirmajiem, kuru novāks": kā Daugavpilī uztver "Vagner" radītos draudus?
Kopš Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieku dislokācijas Baltkrievijā izskanējuši brīdinājumi par pieaugušiem militāriem draudiem kaimiņvalstīm, tai skaitā pierobežā esošajai Daugavpilij un tās apkaimei. "Tv3.lv" aprunājās ar vairākiem daugavpiliešiem par to, kā viņi uztver šādus minējumus un cik pārliecināti ir par savu drošību.
Kad cenšos sazvanīt kolēģi, Daugavpils medija "chayka.lv" galveno redaktori Innu Plavoku, viņa nevar atbildēt, jo vada redakcijas sapulci. Pēc sanāksmes viņa atzvana un atklāj, ka tajā apspriesto tematu vidū bija arī iespējamā redakcijas evakuācija īpaši nelabvēlīga notikumu pavērsiena gadījumā pilsētā vai reģionā.
Viņa neslēpj, ka drošības jautājumus kolektīvā aktualizējušas ziņas par vagneriešu aktivitāti Baltkrievijā un izskanējušie pieļāvumi par Daugavpili kā vienu no iespējamajiem Krievijas algotņu mērķiem.
"Diemžēl šķiet, ka visdrīzāk tas būs katra personīgais jautājums un atbildība, kā rīkoties "x" stundā," savos secinājumos dalās redaktore.
"Saausāmies, kad atskan pērkona dārdi"
"Godīgi sakot, man ir bailes," izskanējušos minējumus par iespējamajām vagneriešu aktivitātēm komentē Plavoka.
"Ja vēl pirms kāda laika domājām, arī analītiķi par to runāja, ka Krievijas spēki ir izsmelti un tie tālāk nekur neies, tagad ir cits pavērsiens, kas brīdina par jaunu iespējamu šī konflikta eskalāciju, un nu tas jau atrodas mums pavisam līdzās."
"Šorīt radio dzirdēju informāciju, ka mūsu bruņotie spēki ir gatavi. Taču, ja reāli skatāmies, nezinu, kam te īsti var būt gatavs," spriež Daugavpils medija redaktore. "Man ir bail. Uzskatu, ka situācija ir ļoti nopietna. Domāju, ka risks ir liels."
"Informācija par to, ka Baltkrievijā notiek vagneriešu kustība Lietuvas vai Polijas virzienā, vai Arestoviča teiktais par to, ka arī Daugavpils var kļūt par viņu mērķi, tas patiešām izskatās draudīgi," viņa piebilst.
"Jau tagad saausāmies, kad atskan pērkona dārdi vai kādi citi trokšņi. Paldies Dievam, tas pagaidām ir tikai negaiss. Bet ja nu reiz tas tā vairs nebūs. Kuram no mums automašīnai ir pilna degvielas bāka un vēl papildu kanna, kurš no mums zina, kurā virzienā jābrauc? Domāju, ka nav daudz cilvēku, kas to zina, daudzi par to vispār nedomā."
Arī Daugavpils uzņēmējs, mūzikas kluba "Artilērijas pagrabi" īpašnieks Andrejs Faibuševičs atzīst, ka ziņas par vagneriešu radīto apdraudējumu uztver nopietni: "Nedomāju, ka pret to drīkst izturēties vieglprātīgi, stāstot, ka nekas tāds nav iespējams un ka tas noteikti nenotiks."
"Stratēģiski vērtējot, kāpēc gan lai krieviem negribētos notestēt NATO gatavību?"
Kā piemēru Faibuševičs min iespējamu mazāka mēroga provokāciju pierobežā, nesagrābjot Daugavpili: "Pašā pierobežā mums ir pietiekami daudz labu vietu, iekārtotu saimniecību, krietnu cilvēku. Un vai tad nepietiek ar to, ka kaut vai šie cilvēki tiek sakropļoti vai noslepkavoti un šīs vietas tiek izdemolētas?"
Tāpēc viņš ir kritisks par tādiem "spriedelējumiem" kā "nekas jau nenotiks", "kam viņiem to vajag", "mēs tam visam jau esam gatavībā".
"Neredzu nekādu pamatu par brīdinošo informāciju smīkņāt vai uztvert to vieglprātīgi," piebilst uzņēmējs.
Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks, vērtējot iespējamos draudus pilsētai, min dažādus aspektus, tai skaitā arī kādu "pozitīvu lietu".
"Šīs ziņas liek mums drusku disciplinētāk attiekties pret savu drošību, robežu, aizsardzības spējām, pret Zemessardzi un robežsargiem. Jo mēs esam tādi lēnīgi palikuši, bremzējam. Ja salīdzinām sevi ar poļiem, lietuviešiem un igauņiem, mūsu robežai ir švakāk. Un mēs to nelaimīgo žogu ceļam jau kuru gadu, bet nevaram vien dabūt gatavu."
"Ja mēs dzirdam, ka pie mums pēkšņi var ielauzties vagnerieši, varbūt tas mums piešķiļ kaut kādu degsmi sakārtot savu lietu. Tā šajā ziņā ir tā pozitīvā lieta," skaidro Broks.
Vienlaikus, viņaprāt, šāda vagneriešu ielaušanās Latvijā iespējama ir tikai teorētiski, bet ne praktiski: "Nedomāju, ka te bruks iekšā, bet provokācijas, protams, būs, tās jau visu laiku notiek uz robežas no Baltkrievijas puses."
"Jūtu, ka ir cilvēki, kurus satrauc šīs ziņas, bet nedomāju, ka tā ir panika. Jo mēs vairāk runāsim par vangneriešiem, jo visdrīzāk tā panika būs. Tāpēc, manuprāt, mums vajag ļoti atbildīgi par to runāt."
"Cik skatos ziņas internetā, pagaidām nejūtu bailes," savas sajūtas apraksta pašas pierobežas – Daugavpils novada Tabores pagasta – katoļu mācītājs Janušs Bulašs. "Tas ir pagaidām. Kā būs rīt, es nezinu…"
"Tagad tiek ziņots, ka tur kādi simts vagnerieši atrodas pie Lietuvas. Bet NATO ir NATO, armija mums arī ir. Polijai, Lietuvai un Latvijai tā nav problēma, tie nav tūkstoši, vai ne," vērtē pierobežas Dieva kalps.
"Kad pie mūsu robežām pulcēsies tūkstoši kaujinieku, tas iedzīvotājos radīs paniku. Pašlaik nezinām, kāda situācija būs pēc pāris mēnešiem. Pagaidām te viss mierīgi."
"Daļā sabiedrības to neuztver kā draudus, drīzāk otrādi"
Raksturojot gaisotni Baltkrievijas pierobežā, Tabores pagasta mācītājs teic, ka cilvēki ir vienaldzīgi pret ziņām par iespējamo apdraudējumu, ko rada vagneriešu dislokācija Baltkrievijā.
"Esam pirmie pašā pierobežā, un pagaidām te nav nekāda uztraukuma. Gaisotne pierobežā ir mierīga, nekādas panikas nav. Katrā ziņā cilvēki nerunā par šādām bažām."
Cienīgtēvs skaidro, ka vecākās paaudzes cilvēki, kuri nelieto internetu, faktiski nemaz nezina, kāda situācija veidojas Baltkrievijā, bet jauniešus tas neinteresējot.
Līdzīgi "Chayka.lv" redaktore raksturo daugavpiliešu kopējo noskaņojumu: "Ne mediju ziņās, ne cilvēku ierakstos sociālajos tīklos nav jūtams nekāds satraukums par drošību."
"Godīgi sakot, kad par šo jautājumu cenšos runāt ar paziņām, bieži sastopos ar atbildi, ka tās ir muļķības un ka nekas nenotiks. Protams, vēlos, lai nekas tāds nenotiek! Tomēr, manuprāt, ir jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem."
"Mēs kopumā kaut kā pārāk mierīgi pret to izturamies. Sabiedrībai ir jābūt informētai par šiem jautājumiem, bet pagaidām man nešķiet, ka tas tā būtu," spriež Plavoka.
"Neesmu militārais analītiķis, bet domāju, ka vēstījumi par iespējamām vagneriešu provokācijām ir spēcīgi signāli, uz kuriem mums kaut kā būtu jāreaģē. Cilvēkiem vismaz būtu jāsaprot, kas notiek, ka apdraudējums ir," viņa piebilst.
Raksturojot gaisotni savā "burbulī", uzņēmējs Faibuševičs atzīst, ka pierobežas reģiona drošības jautājumi tajā netiek plaši apspriesti: "Bet neteiktu, ka tā gaisotne ir ļoti optimistiska, kad par to runājam."
"Viss atrodas tādā gaidīšanas režīmā. Un ļoti daudz kas būs atkarīgs no kara iznākuma," viņš piebilst.
Bet, runājot par noskaņojumu ārpus "burbuļa", Faibuševičs piemin sabiedriskās domas aptauju rezultātus, kas ļaujot prognozēt, kāda varētu būt daļas Latvijas sabiedrības attieksme situācijā, ja pret valsti notiktu kādas provokācijas.
"Iedomājieties, ka šā gada pavasarī, kad karš Ukrainā jau ilga vairāk nekā gadu, Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojums ne tikai nav mainījies, bet dažās grupās pat pasliktinājies mums par sliktu," viņš teic. "Vai tiešām no tā nevar izdarīt secinājumus, kāda varētu būt reakcija un gaisotne attiecīgajās iedzīvotāju grupās?"
"Lielas ilūzijas neloloju. Skaidrs, ka to, ko mēs uzskatām par draudiem, daļā sabiedrības neuztver kā apdraudējumu, bet tieši otrādi. Ja viņi tos uztvertu kā draudus, viņi neatbalstītu Krieviju. Tas ir viņu mērķis – sagaidīt šeit Putinu. Kāds vēl cits varētu būt iemesls viņu atbalstīt?"
Daugavpils Mūzikas vidusskolas vadītājs novērojis, ka ziņas par iespējamām vagneriešu provokācijām ir no jauna ļāvušas sasparoties "vietējiem vates ēdājiem jeb kremliniem".
"Arī vagneriešu uzbrukumu viņi tomēr gaida. Sak, ja nu patiešām tie ienāks Daugavpilī, varēsim tos sagaidīt ar sarkanām neļķēm," daļā sabiedrības esošo noskaņojumu apraksta Broks, piebilstot, ka "šādi pacēlumi" Latvijai nelojālo cilvēku vidū Krievijas kara gaitā Ukrainā vērojami periodiski.
Viņš gan uzsver, ka viss ir pašu rokās: "Ja stāvēsim pretī gan ar informatīvo stāju, gan ar reālām darbībām, tad nekas nenotiks. Bet, ja sāksim baidīties un izplatīt paniskas ziņas, tad būs švaki."
"Mēs domājām, ka Maskavas uzsāktais karš atvērs cilvēkiem acis un parādīs, kas ir mūsdienu Krievija un kas ir Putins. Bet izrādījās citādi. Karš šiem aizvien vēl PSRS telpā dzīvojošiem cilvēkiem deva tādu kā stimulu un viņi sasparojās: un ja nu tiešām mēs varētu atgriezties Latvijas PSR, tad varēs nemācīties latviešu valodu un tā tālāk."
Arī Plavoka atzīmē, ka daļai sabiedrības reģionā jautājumā par Krievijas karu Ukrainā ir "nesaprotama nostāja". "Ir sajūta, ka viņi atrodas nogaidīšanas pozīcijā, nezinot ar ko tas viss beigsies, vai arī vispār par to nedomā," skaidro redaktore.
Žurnāliste uzsver, ka viņas vadītā redakcija jau no paša sākuma "nepārprotami nosoda Krievijas agresiju" un "karu sauc par karu", lai gan šādu redakcionālo pozīciju neatbalsta daļa medija auditorijas, kas, piemēram, pieprasa redakcijai ziņas par vietējām norisēm kara notikumu atspoguļojuma vietā.
"Man tas liekas ļoti dīvaini, ja cilvēki tagad vēl aizvien nesaprot to, kā karš Ukrainā attiecas uz mums Daugavpilī un Latvijā," piebilst redakcijas vadītāja.
"Daži uzskata, ka labāk ir sēdēt maliņā un klusēt – kā būs, tā būs. Nogaidīt, domājot, ka tad tu būsi drošībā," atzīmē Plavoka. "Cilvēki ir pārstājuši paust savu pozīciju. Ja kara sākumā viņi vēl to izteica, tad tagad par to izsakās krietni uzmanīgāk".
"Tam, ka cilvēki savu viedokli par karu mēdz paturēt pie sevis, daļēji ir visai briesmīgs skaidrojums. Tas nozīmē, ka cilvēki patiešām pieļauj dažādu notikumu attīstības gaitu. Tas ir sava veida pašsaglabāšanās instinkts. Viņi līdz galam nav pārliecināti par savu drošību, tāpēc baidās atklāt savu viedokli."
Arī pierobežas garīdznieks Bulašs novērojis, ka ir cilvēki, kuri baidās izteikt savas domas par karu – "ne par, ne pret": "Tāda politika, viņi labāk klusi sēdēs maliņā un viss. Cilvēki baidās kaut ko pateikt."
Dvēseļu gans arī piebilst, ka vairākos pierobežas ciemos vairākums iedzīvotāju ir ieceļotāji no Baltkrievijas, kuri Latvijā iebrauca pirms 70 gadiem.
Veidojot publikāciju, arī "tv3.lv" nācās sastapties ar atteikumu paust viedokli par drošības sajūtu pierobežā. Piemēram, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Rišards Stankevičs vispirms nevēlējās sniegt nekādus komentārus telefonsarunā. Bet pēc vienošanās par iespēju sniegt rakstisku atbildi, to tā arī neatsūtīja.
"Mēs būsim pirmie mērķi"
"Ja provokācijas pret Latviju patiešām izvēršas nopietnākā mērogā, ar ko tad ir noziegušies tie latvieši, kas dzīvo pārkrievotajā Daugavpilī?" retoriski vaicā Faibuševičs. "Mūsu nav daudz, un aktīvākie no mums visiem ir zināmi. Un mēs būsim pirmie mērķi."
"Ja notiek sliktākais no scenārijiem, daļai no latviešu kopienas pirmā lieta ir domāt, kur slēpt savus tuviniekus, kā glābt savu mantību, iedzīvi, jo mūsu vidū liela daļa ir to, kuri būs nošaujamo sarakstos."
"Es būšu viens no pirmajiem, kuru novāks. Domāju, ka viņi [piemēram, vagnerieši] nepaspēs pat atnākt līdz Daugavpilij, kad man jau kāds pie durvīm klauvēs," viņš skaidro. "Godīgi sakot, es domāju par kādu personisko ieroci un tamlīdzīgi, jo tā vienkārši es nepadošos."
Daugavpils uzņēmējs teic, ka zina vēl desmitiem citu cilvēku, kurus pilsētas sagrābšanas gadījumā vai nu "aizvedīs uz pagrabu un mēģinās kaut ko no viņiem izsist", vai "vienkārši nošaus kā potenciālos pretestības organizatorus", vai tamlīdzīgi.
"Tā tas notiek Ukrainā, tā notiek visur. Kāpēc mēs domājam, ka mums varētu būt savādāk? Tie ir krievi, viņi nav mainījušies, viņiem visur ir viens rokraksts – Abhāzijā, Moldovā… Visur viens un tas pats scenārijs."
Līdzīgu viedokli pauž Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, kura vadītā iestāde ir viena no nedaudzajām vietām pilsētā, pie kuras pacelts Ukrainas karogs.
"Vairāki cilvēki, ar kuriem esmu runājis, atzinuši, ka nešaubās par to, ka ir iekļauti to personu sarakstā, pret kurām "x" stundā tiks vērstas represijas. Tāpēc viņi, protams, domā par savu drošību," stāsta Broks.
"Domāju, ka arī es esmu šajā sarakstā. Mums jau ir zināms viens šāds saraksts, ko sastādīja un izplatīja jocīgi cilvēki un kurā iekļautas personas, kuras primāri vajag likvidēt. Tajā bija līdz desmit cilvēku, arī es biju viņu vidū."
Izglītības iestādes vadītājs atzīst, ka ikvienam nākas domāt par savu drošību: "Beigu beigās, ja mūs nevarēs aizstāvē likumsargi, drošībnieki un armija, būs pašam jāpērk kāds automāts vai revolveris, lai atvairītos." Par iespējamām represijām pret Daugavpils medija "Chayka.lv" kolektīvu runā arī tā galvenā redaktore.
"Mūsu attieksme pret Krievijas karu Ukrainā ir skaidra un atklāta. Un droši vien ar to mēs zināmā mērā riskējam. Tāpēc es pārdzīvoju par savu komandu, pārdzīvoju par "Čaiku"," teic Plavoka.
"Mūsu redakcionālā pozīcija neraisa nekādas ilūzijas. Ja kaut kas te notiks, ja, nedod Dievs, kaut kādā etapā tiks sagrābtas mūsu pierobežas teritorijas, lieliski apzinos sekas sev un savas komandas dalībniekiem."
Viņa paskaidro, ka ļaunākā scenārija gadījumā represiju draudus redakcijā vērtē ļoti nopietni.
"Klausieties, ja mēs iedomājamies šādu šausmīgu scenāriju, tad, protams, ka tas ir sagaidāms. Mēs taču redzam, kas notiek Baltkrievijā, kā tas notiek Krievijā. Un mēs taču saprotam, pret ko primāri tas režīms vēršas," rezumē Daugavpils medija galvenā redaktore.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
