"Pēdējie mēneši kļuva daudz par traku," stāstu par savu atkarību no alkohola sarunu šovā "Zilonis studijā" iesāk pazīstamais mūziķis Miks Dukurs. Pirms četriem mēnešiem Miks stingru "nē" alkoholam pateica otro reizi dzīvē.
Mūziķim Mikam Dukuram ir vairāku gadu pieredze, kad no alkohola viņš bija atteicies pilnībā. Pirmo reizi "nē" grādīgo dzērienu lietošanai viņš pateica brīdī, kad viņa ģimenē pieteicās dēls. Tolaik mūziķis, iespējams, neapzinājās alkoholismu kā problēmu. Viņš saprata, ka nevēlas būt tāds piemērs savam bērnam, un alkoholu nogrieza kā ar nazi.
"Pirms kovida bija septiņi gadi, kurus es dzīvoju tīri. Kovids, līdzīgi kā citiem, mūziķiem bija mentāli smags periods," stāsta skatuves mākslinieks.
Pirmo glāzīti pēc ilgāka laika viņš pacēla ne aiz smaguma, bet aiz prieka. "Es aizbraucu uz Itāliju, nonācu vīna darītavā, 30 grādi un Toskāna. "Salūzu" "Chianti Classico" priekšā," atminas Miks.
Vienlaikus viņš norāda, ka nav tā, ka tagad, kad alkoholam nav pieskāries četrus mēnešus, viņam veikalā būtu grūti paiet garām plauktiem, kuros izkārtoti alkoholiskie dzērieni. "Kāds mani satiek un prasa: "Nu, kā tu tagad turies?" Es vispār neturos. Es dzīvoju un jūtos arvien labāk," saka mūziķis.
"Šajos četros mēnešos esmu veicis ļoti nopietnu sevis izpēti un analīzi, bijis pie dažādiem speciālistiem un pat atbalsta grupās, kur cilvēki dalās ar saviem piemēriem, un es saprotu, ka mans stāsts galīgi nav tas trakākais." Miks uzskata, ka alkohola patēriņa ziņā viņš bija "nedaudz virs vidējā latvieša."
"Es atklāju, ka visam pamats ir UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms – red.). Tā šobrīd ir ļoti aktuāla tēma. Īstenībā tas nav nekas traks. Ir vienkārši tāds cilvēku tips, kuriem smadzenēs trūkst dopamīna – vielas, kas rada laimes sajūtu. Un alkohols ļoti labi to veicina," stāsta Miks.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tajā vīna darītavā es izdomāju, ka vīns ir mana lieta, tas, ko es varu kontrolēt, tas ir forši, bet ļoti ātri tolerance aug, un no "forši" tu nonāc līdz tam, ka vairs nav nemaz tik forši. Tu meklē vēl un iepazīsti arī rumu, džinu. Un tad pēc diviem gadiem attopies, un tev ir plus četrpadsmit kilogrami un tu jūties pieblīdis no tā visa un vienkārši slīc tajā. Krasti brūk, un tu mēģini izrāpties, bet ir nākamā piektdiena, sestdiena, arī pirmdienā gribas forši pasēdēt… Man grafiks tāds, kas to atļauj. Labi, koncertu dienas ir izslēgtas. Es nekad neesmu atļāvies kāpt uz skatuves neadekvātā stāvoklī, tāpēc lielai daļai bija neliels šoks par to, jo tas, ko es atklāju, bija tas, ko es darīju mājās pēc koncertiem," stāsta Dukurs.
Viņš norāda, ka koncertos būt skaidrā ir svēta lieta un atbildība pret klausītājiem. "Cieņa pret skatuvi man ir ieaudzināta jau no bērnības," piebilst mūziķis.
Jautāts, kas pirms četriem mēnešiem viņu mudināja publiski atklāt savu problēmu ar alkoholismu, Miks saka: "Patiesība cilvēkus dara brīvus. Un man pašam kļuva smagi ar to visu staigāt sevī. Un es iedomājos, ka varbūt mans stāsts arī kādu iedvesmo, kas man ir viens no dzīves mērķiem."
Miks uzskata, ka svarīgi sev pašam atzīt, ka esi alkoholiķis. "To es sapratu, kad es gāju uz atbalsta grupām. Tas ir ļoti svarīgi, ka tu vari sev to pateikt skaļi," saka Dukurs.
Palīdzību cīņā ar "zaļo pūķi" Dukurs meklēja lielākoties sevī. "Es mēģināju priekš sevis saprast, kas man ir svarīgi un kādas ir dzīves prioritātes, un kas ir tas, ko es varētu zaudēt uz tā visa fona," saka mūziķis.
Neizpalika arī palīdzība no malas – Miks tiešsaistē pieslēdzās anonīmo alkoholiķu grupai. "Manā grupā pirmajā reizē bija daudzi Latvijā zināmi cilvēki, un man tas kā piemērs ļoti nostrādāja. Es sapratu, ka, ja viņi to var, tad es arī. Es vēl tikko biju bijis uz izrādi, kur es redzēju viņa spilgto sniegumu. Cepuri nost, ka cilvēks saņēmies," stāsta Miks. Ar dažiem no grupas viņš vēlāk sakontaktējās. "Ļoti palīdz apziņa, ka šajā problēmā neesi viens, ka ir vēl kāds, kurš jūtas līdzīgi, un tu vari padalīties.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Draugu un ģimenes lokā nav daudz piemēru, kad kaut vai cilvēks nonāk līdz blekautam, "pazaudē filmu". Es tāds biju bezmaz vai vienīgais mūsu kompānijā. Ir grūti, jo viņi nesaprot, kā var vispār tik daudz izdzert. Man beigās tolerance bija tik liela, ka ciemos atbrauc čomi un es mierīgu varu viens pats izdzert 0,7 l rumu, izrubīties uz dīvāna un "paldies, ka atbraucāt". Džeki aizbrauc vīlušies. Tie ir tādi momenti, kad tu saproti, ka tas ir par traku," stāsta Dukurs.
Miks norāda, ka pēc atteikšanās no alkohola viņam kardināli mainījās draugu loks. Parādās gan jauni, gan atgriežas vecie draugi, kuri līdz tam savstarpējās attiecībās bija paņēmuši pauzi.
Miks uzskata – ļoti svarīgi ir nebaidīties par to runāt un atklāti diskutēt. "Svarīgi apzināties šo problēmu, vēlēties būt labākam un meklēt motivāciju – sevī, apkārtējos, izvērtēt prioritātes un sākt šo cīņu," tā Dukurs.
Arī jaunajā sezonā būs viedokļu apmaiņa, dalīšanās pieredzē un daudz diskusiju, lai kopā veicinātu dziļāku izpratni sabiedrībā par dažādiem tematiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
