Politologi vērtē, cik korekti "Progresīvajiem" ir piekārt "prokremliskuma" birku
"Progresīvo" nonākšana koalīcijā un valdības ministru krēslos sociālajos medijos no jauna uzjundījusi diskusijas par šī jaunpienācēja politisko virzienu. Netrūkst cilvēku, kuri pauž bažas par politiskā spēka iespējamo orientāciju uz Maskavu. Vai šādām bažām ir pamats, vērtē politikas eksperti.
"Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties", – šajā pavasarī brīdināja eksprezidents Egils Levits.
Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Plašāk: https://t.co/xgcDjWRVbd
— Egils Levits (@valstsgriba) May 10, 2023
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām īsu brīdi vēl turējās iepriekšējās koalīcijas veidotā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība, taču vasarā tā atkāpās. Jaunā Evikas Siliņas (JV) valdība top "Jaunās Vienotības" (JV) koalīcijā ar jauniem partneriem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" (P).
Izskatās pēc valsts apvērsuma, atklājasJV intrigu meistaru patiesi prokremliskā orientācija, marksisti/jaunkomunisti pārņem varu Latvijā! Noskatīsimies???
— Krista Egle (@EgleKrista) June 2, 2023
Partiju popularitātes reitingi rāda, ka "Progresīvie" līdz šim, darbojoties opozīcijā, ir spējuši saglābāt savu vēlētāju uzticību.
Paldies ikvienai un ikvienam par stabili augsto uzticību @Progresivie! Tas vairo mūsu apņēmību nest pozitīvas pārmaiņas topošajā valdībā. pic.twitter.com/s5yeSvPWin
— Antoņina Ņenaševa (@A_Nenaseva) September 12, 2023
Vienlaikus daļā sabiedrības vērojamas bažas par valdības jaunpienācēju orientāciju uz Maskavu, par "prokremliskiem" saucot gan "Progresīvo" izvirzītos ministru kandidātus, gan politisko spēku kopumā.
"Progresīvie" un tās saimnieki kremlī sader tik labi kā (pa)raša un tās saturs, liktenīgi saistīti. https://t.co/FVr3vhWzhC
— Juris Vējš 🇱🇻🇺🇦 (@jautaa_veel) September 7, 2023
Vai ir pamats cilvēku bažām par vienas topošās koalīcijas partijas politisko virzienu? To "tv3.lv" skaidroja kopā ar četriem politikas ekspertiem:
- Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli;
- politologu un sabiedrisko attiecību uzņēmuma "Mediju tilts" līdzīpašnieku Filipu Rajevski;
- Latvijas Universitātes profesoru Juri Rozenvaldu;
- politoloģi Ilgu Kreitusi (RSU).
Uzreiz jāteic, ka eksperti savā vērtējumā nav vienoti.
Ko nozīmē "prokremlisks"?
Vispirms par to, ko saprotam ar apzīmējumu "prokremlisks" un kā Latvijas sabiedrībā to biežāk lietojam.
"Šodien politikas analīzē mēs ļoti bieži lietojam terminus, kuriem nezinām saturisko bāzi. Un ļoti vienkārši ir to piekārt klāt un pateikt: tu esi tāds – prokremlisks," teic Kreituse.
"Mums Latvijā šis "prokremliskais" kļūst par lamuvārdu ko lieto līdzīgi kā "zaglis" un tādā garā, bet kam nav īsti skaidrojuma, ko tas sevī ietver." Kā iespējamās "prokremliskuma" pazīmes eksperte min, piemēram, atbalstu Putina agresijai vai Krimas piederības Krievijai atzīšanu.
"Jūs, žurnālisti, kraujat sabiedrībai virsū šo terminu. Vai tad sabiedrība izdomāja vārdu "prokremlisks"? Tas nāk no masu informācijas līdzekļiem – jūs izdomājāt šo vārdu. Tas nāk no televīzijas, no radio. Bet kad prasa, ko tas īsti nozīmē, tad jums atbildēs – "krievs", un tas ir viss."
Arī Metla-Rozentāle atzīst: "Šobrīd jau mums gandrīz tiek vilkta paralēle – ja viņš ir krievs, tad viņš ir prokremliski orientēts, kas patiesībā ir absolūti nepareiza interpretācija."
"Diemžēl mūsu vēsture un arī notikumi Ukrainā pierāda, ka, protams, šī te "krievu pasaule" ir bīstams spēks," teic eksperte. "Un mēs nevaram nosodīt cilvēkus, kuriem varbūt rodas asociācija, ka viss kreisais ir saistīts ar Krieviju un līdz ar to tas ir bīstams.
"Mūsu vēsture, piedzīvotās šausmas un traumas ir radījušas šo te nedaudz neprecīzo poltikas pamatjautājumu interpretāciju."
Metla-Rozentāle atzīmē, ka līdz ar to arī sociāldemokrātija Latvijā asociējas nevis ar normāliem Rietumeiropas sociāldemokrātiem, bet ar kaut ko, kas ir krieviski vai Krievijas virzienā orientēts.
"Ja politsko spēku saucam par prokremlisku, tas nozīmē izvirzīt aizdomas, ka tas pārnestā nozīmē barojas no Kremļa rokas," piebilst Rozenvalds, uzsverot atšķirību starp apzīmējumiem "prokrievisks" un "prokremlisks".
"Uzskatu, ka šis jautājums par prokremliskumu ir nevis politikas ekspertu, bet valsts drošības dienestu jautājums. Un ja tie pasaka un liek galdā apliecinājumu, ka ir kaut kādi sakari un pamats aizdomām, tad tas ir pamatoti."
"Bet likt tādas šiltītes un teikt, ka šis ir prokremlisks un šis ir īsteni valstiskais un latviskais? Man ne visai patīk šādi apzīmējumi," piebilst politologs.
Metla-Rozentāle pieļauj, ka ir labi, ka sabiedrībā šādas bažas pastāv, ka ir cilvēki, kas liek šim jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību: "Katrā gadījumā, ja partijas deputātu vai kādu atbalstītāju vidū ir citāda izpratne par valsts vērtīborientāciju, šī sabiedrības uzraudzība var arī palīdzēt noturēt vajadzīgās robežas."
Vai "Progresīvie" ir prokremliski?
Atbildot uz jautājumu, vai ir pamats "Progresīvos" uzskatīt par prokremlisku politisku spēku, politologu redzējums nav vienots.
"Nē, tas nav prokremlisks spēks," vērtējot "Progresīvo" orientāciju teic Metla-Rozentāle. "Es saprotu, ka tas ir kādam politiski izdevīgi šādi pozicionēt šo partiju. Un redzot, ka sabiedrība uz to rezonē, tas tiek izmantots politiskā kapitāla veidošanai."
"Zināmā mērā, iespējams, arī atsevišķu tās līderu, piemēram, [Antoņinas] Ņenaševas kundzes etniskā piederība ir palīdzējusi šo ideju veicināt," pieļauj eksperte. "Taču tikpat labi mēs redzam krievvalodīgos cilvēkus arī JV, bet tāpēc jau nesakām, ka tā ir prokremliska partija."
Vērtējot "Progresīvo" līderus vai ministru amata kandidātus, Metla-Rozentāle atzīmē viņu rietumniecisko orientāciju: "Viņi bijuši ilgstoši saistīti gan ar Latvijas valsts pārvaldi, gan diplomātisko sektoru un pilnīgi noteikti nav demonstrējuši prokremlisku orientāciju."
"Patiešām negribētu teikt, ka šeit es redzētu kaut kādu prokremlisku orientāciju. Es teiktu, ka tā ir mūsu vēsture un pieredze, kas mūsos rada šīs bažas. Un šīs bažas ir saprotamas."
Turpretī Rajevskis norāda, ka šīs bažas pamatojas ne tik senā vēsturē: "Tur ir diezgan liela sasaiste ar "Saskaņu" (S), ar tās jauniešu organizāciju. Un problēma ir tā, ka laikā, kad viņi darbojās "Saskaņā", viņi piedalījās procesā, kas saucas 9. maija svinību akta radīšana."
"Viņi piedalījās gan 9. maija pasākuma organizēšanā, gan svinēšanā pie okupekļa, kas viss tika inspirēts un finansēts no Krievijas vēstniecības puses," piebilst eksperts. "Un, ja tu esi ar to nodarbojies, tas nozīmē, ka laikam jau mentāli esi to atbalstījis."
"Tā tomēr ir tāda ideoloģiska nostādne. Ja cilvēks jauns būdams iesaistās politiskā organizācijā un nodarbojas ar šādām lietām, tas nozīmē, ka viņš, visticamāk, vēl joprojām ir kaut kādās attiecībās ar šīm idejām un šo politisko pozīciju."
Vērtējot "Progresīvo" darbību, Rajevskis vērš uzmanību uz vairākām "netiešām norādēm, kas varētu likt domāt, ka viņiem sakrīt ar ideoloģisko skatījumu, kas nāk no Maskavas": "Negribētu viņus tiešā veidā saukt par prokremliskiem. Es teiktu, ka viņi ir noderīgi prokremliskiem spēkiem."
Kā piemēru Rajevskis min partijas aktīvo noraidošo attieksmi pret Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā: "Tas viennozīmīgi ir bijis prokremliski orientētu personu dienaskārtībā, jo tas vājina mūsu valsti, bruņotos spēkus un sabiedrību, ja šāda dienesta nav."
"Cita netiešā norāde ir "Progresīvo" ļoti aktīvā pozīcija par pielaidību krievu valodai mūsu vidē, kas arī ļoti sakrīt ar to, kas nāk no Maskavas. Un tas ļoti saskan arī ar "Saskaņu", ar "Latvijas Krievu savienību" (LKS). Domāju, ka tur ir ļoti daudz saskares punktu," vērtē Rajevskis.
"Negribu teikt, ka viņi tiek vadīti no Kremļa, bet domāju, ka viņu Kremlim un prokremliskiem spēkiem ļoti noderīgā pozīcija ļoti daudziem rada diskomfortu. Un tam būtu jārada diskomfortu arī viņu potenciālajiem sadarbības partneriem."
Rajevskis atzīmē, ka valdības pozīcijas mīkstināšana minētajos jautājumos ir bīstami nacionālajai drošībai: "Te mums jābūt stingriem savās pozīcijās."
"Visvienkāršākais ir kādu nosaukt lamuvārdā, nevis analizēt – kāpēc, ko viņi īsti grib un kā tas iet kopā ar reālo politisko situāciju," spriež Kreituse.
"Ko nozīmē prokremliska orientācija šodien? Karu Ukrainā "Progresīvie" neatbalsta, viņi neatbalsta arī sankciju noņemšanu Krievijai, viņi neatbalsta citas šādas lietas," viņa turpina.
"Pietiek ar vienu vārdu – "prokremlisks", lai liela daļa cilvēku uz tevi skatītos kā uz Latvijas valsts nodevēju. Nezinu, vai [Skaidrīte] Ābrama vai [Andris] Šuvajevs, vai citi viņu biedri ir Latvijas valsts nodevēji. Es ļoti šaubos par to. Man gribētos teikt, ka ne."
Rozenvalds vērtē, ka "Progresīvajiem" piedēvēt prokremliskumu nav nekāda pamata: "Domāju, tās ir insiunācijas. Neredzu neko tādu. Tieši otrādi, "Progresīvie" vismaz tad, kad "Saskaņa" vēl bija nedaudz labākā formā, manuprāt, mazliet brīžam pat pārcentīgi gribēja norobežoties no "Saskaņas"."
"Gribētu teikt, tad lieciet faktus galdā, parādiet, kur tad ir tas prokremliskums," piebilst eksperts.
"Tas ir līdzīgi tam: ja tu saki, piemēram, ka likums par Krievijas pilsoņiem [grozījumi Imigrācijas likumā] ir juridiskais brāķis, kas, manuprāt, tas arī tāds ir, tad tu uzreiz esi superkreisais vai prokremlisks. Nedomāju, ka tie ir nopietni argumenti. Pareizāk sakot, argumentu vienkārši nav, ja runājam par "Progresīvajiem"."
"Nezinu, no kurienes tās kājas aug, bet domāju, ka šīs runas nāk no galēji labējā flanga. Kut kur man šķiet, ka tie varbūt ir cilvēki, kuri ir dusmīgi par to, ka Nacionālā apvienība ir izkritusi vai pati aizgājusi no valdības."
Vērtējot sabiedrības reakciju uz "Progresīvo" izvirzītajiem ministru amata kandidātiem, Roznevalds piebilst: "Ja runa ir par atsevišķiem izteicieniem, kas tiek ļoti centīgi citēti, ko [Andris] Sprūds kādreiz ir izteicies par Ukrainu, tad ar tādu pašu entuziasmu varētu citēt [Raivi] Dzintaru, ko viņš 2015. gadā ir teicis par Ukrainu.
Metla-Rozentāle piebilst, ka Sprūds tolaik runājis kā pētnieks nevis politiķis, un tās ir atšķirīgas pozīcijas.
Ja Sprūds nav prokremlisks, tad kurš ir? Kas vēl būtu jāizdara politiķim,lai viņu varētu atzīt par prokremlisku?
Nē, šis ir par traku!
— Nepareizais Emuārs (@n_karklinz) September 8, 2023
Turpretī Rajevskis secina: "Daudzi ļoti bieži grib izbēgt no savas vēstures, izsvītrot no savas pagātnes kaut kādas lietas, bet to ir grūti izdzēst. Un pats svarīgākais – tu jau nevari izdzēst to no savas galvas."
Pirms teikt, ka Sprūds ir "prokremlisks", Kreituse aicina padomāt: "Tad, ko… Vai viņš grib atjaunot šeit kaut ko tādu, kas ir ārpus Latvijas ārpolitikas?"
Ticu, ka viens otrs @Jauna_Vienotiba biedrs un daļa elektorāta stipri pārdomā savu atbalstu partijai, kas pilnīgi klaji darbojas pret Latvijas valsts drošībai. Sprūds par aizsardzības ministru?! Kuram LR nepārtrauktība nav viennozīmīga.Briškens ar krievu lidmašīnām par satiksmes?
— Anita Dreika (@AnitaDreika) September 6, 2023
Bet Rajevskis atgādina arī par "Progresīvo" satiksmes ministram izvirzītā Kaspara Briškena "grēkiem": "Ja atceramies viņa aktīvo pozīciju Krievijas lidaparātu "Sukhoi Superjet" iegādes jautājumā, kad galu galā, paldies dievam, "AirBaltic" nopirka "Bombardier"."
"Toreiz Briškena kungs bija viens no tiem, kas aktīvi aizstāvēja Krievijas lidmašīnu iegādi. Skatoties no šībrīža pozīcijas, iedomājieties, ja mēs būtu iegādājušies "Sukhoi Superjet", kur mēs būtu ar "AirBaltic" aizlidojuši?"
Kas tad īsti ir "Progresīvie"?
Paši "Progresīvie" sevi definē kā sociāldemokrātus. Metla-Rozentāle pieļauj, ka tas ir arī viens no iemesliem par spekulācijām ap politiskā spēka "prokremliskumu". Viņa atzīmē, ka Latvijā ir vēsturiski deformēts skatījums uz partiju ideoloģisko iedalījumu.
"Vēl pirms Otrā pasaules kara sociāldemokrāti bija populārākā partija valstī un viņi vinnēja visas vēlēšanas līdz 1934. gadam. Sociāldemokrāts vadīja Saeimu, un nevienu tas nesatrauca un neviens neteica, ka tas ir cariskās Krievijas vai Ļeņina ieliktenis Latvijas politikā."
"Taču laika gaitā šī uztvere Latvijā mainījās. Un, ja mēs kādu partiju nosaucam par sociāldemokrātiem, mums uzreiz rodas asociācija: ja viņi ir kreisie, tātad – krievi," skaidro Metla-Rozentāle, piebilstot, ka mūsdienās pasaulē sociāldemokrātiska partija nekādā mērā nav saistāma ne ar komunismu vai komunistiskām idejām, ne ar kaut ko prokrievisku.
"Patiesībā sociāldemoktrātiska partija nozīmē, ka tā ir vairāk vērsta uz sabiedrības mazaizsargāto grupu interešu aizstāvību," viņa piebilst.
"Patiesībā "Progresīvo" problēma šobrīd ir tā, ka viņi nepretendē uz ministrijām, kuras viņiem kā sociāldemokrātriskam spēkam vajadzētu uzņemties. Man ir jautājums, kāds sakaras "Progresīvajiem" ir ar Satiksmes ministriju? Man liktos, ka viņiem drīzāk būtu jāuzņemas Labklājības ministrija."
Politoloģes vērtējumā, daļa no "Progresīvo" virzītajiem ministru amata kandidātiem šo partiju vairāk uztver kā pakāpienu ceļā uz savu politisko karjeru, ne tik ļoti kā sociāldemokrātisko vērtību un ideālu nesēju.
. @Progresivie , Jūs esat noreiderēti vai vienkārši aptrakuši? Ja Jūs paņemsiet AM, SM un KM, Jūs būsiet nodevuši abas prioritārās Pro jomas- sociālo drošību un vidi, kas ir partijas identitātes pamatā. Kā sev abas kājas nozāģēt.
— Inga (@IngaLiepaMeiere) September 12, 2023
Kreituse piebilst, ka "Progresīvie" daudzos savos uzskatos ir spilgti izteikta kreisa partija, ko Eiropā, piemēram, Francijā sauktu par sociālistiem nevis par sociāldemokrātiem.
"Progresīvie" ir tāds savdabīgs savārstījums – tur ir gan bijušie saskaņieši, kas patiešām bija krieviski orientēta partija, gan bijušie augsta ranga valsts pārvaldes darbinieki. Viņi paši īsti līdz galam nav noformulējušies, kas viņi ir."
"Viņos, manuprāt, vairāk valda tas, kas ir paņemts no "Saskaņas"," spriež eksperte. "Tās ir nepilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ko viņi pašlaik pieklusina, bet ar ko viņi gāja uz Rīgas domes vēlēšanām, tas ir jautājums par Stambulas konvenciju… Tas ir tāds izteikti kreiss piegājiens."
Lūk, kā praksē izskatās @Progresivie iniciatīva piešķirt vēlešanu tiesības nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās!😱 https://t.co/TR4VtfZHSO
— KKK 🇦🇫🏳️🌈🇧🇾🇸🇦🏴☠️ (@Krisjanis_K) September 11, 2023
"Taču, manuprāt, "Progresīvo" problēma ir, ka viņi paši īsti līdz galam nav sapratuši, kas viņus saista kopā un ar ko viņi īsti nodarbojas, un kāpēc šobrīd partiju pārstāvošie cilvēki atrodas parlamentā," piebilst Kreituse.
Aicinām nesadarboties gan ar oligarhu, gan prokremliskām partijām https://t.co/RaltjreylE
— Progresīvie (@Progresivie) July 24, 2018
"Progresīvie, protams, ir kreisāki par JV, nemaz nerunājot par ZZS," atzīmē Rozenvalds. "Bet kreisums jau nenozīmē prokremliskumu." Viņaprāt, partijai šobrīd var pārmest pieredzes trūkumu un politskajam spēkam sevi vēl jāapliecina.
Kurš ir ietekmīgākais prokremliskais spēks Latvijā?
Runājot par šobrīd ietekmīgāko prokremlisko spēku Latvijas politikas ainavā, Rajevskis pirmo nosauc Tatjanas Ždanokas vadīto LKS, kurai ir vieta Eiropas Parlamentā un pārstāvniecība Rīgas domē. "Protams, klāt varam likt [Alekseju] Rosļikovu ("Stabilitātei"), kas arī ir prokremlisks spēks, kuram savukārt ir vietas Saeimā," piebilst politologs.
"Tā grūti pateikt, kurš no šiem spēkiem ir ietekmīgākais – viņi ir kā vairāki posmi tajā ķēdē. Es uz viņiem drīzāk skatos kā uz vienu kopumu, kas ir ietekmīgs. "Progresīvos" es neliktu šajā kopā, bet viņi ir tai ļoti tuvas distances satelīts."
"Protams, Rosļikova partiju mēs nenoliedzami varam apzīmēt par vairāk vai mazāk Krievijai pietuvinātas ideoloģijas atbalstītājiem," spriež Metla-Rozentāle. Viņa atgādina "Stabilitātei" pozīciju okupācijas pieminekļu novākšanas jautājumā, jautājumā par krievu skolu pāriešana uz latviešu valodu un latviešu valodas zināšanu prasībām Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Ainārs Šlesers stāsta, ka nekad nav bijis prokremliski orientēts, jo, lūk, balsojis par Latvijas dalību ES un NATO. Taču Šlesera un Kremļa mīlestības liecības glabā Google. Te neliels apkopojums.
Sākotnēji Šlesera aizrautību ar Krieviju varbūt varēja skaidrot ar viņa amatu.(1/1) pic.twitter.com/htUMAeG2ex— Māris Antonevičs (@marisons) May 11, 2023
"Tieši tāpat redzam, ka zināmā mērā līdzības ir novērojamas arī [Aināra] Šlesera vai drīzāk citu "Latvija pirmajā vietā" (LPP) pārstāvju retorikā," piebilst politoloģe.
"Pats Šlesera kungs kā pietiekami gudrs politiķis saprot, ka pēc Krievijas kara uzsākšanas Ukrainā viņš vairs nevar tik atklāti runāt par draudzīgo saišu veidošanu ar Krieviju. Viņš ir pārgājis uz piesardzīgākiem formulējumiem un savā retorikā kļuvis vairāk eiropeiski orientēts. Vienlaikus viņa partijas izdarībās, vecā ideoloģija tomēr spraucas ārā."
Runājot par ietekmīgāko prokremlisko spēku, Kreituse vispirms norāda, ka Latvijā vispār ir ietekmīgu politisku spēku iztrūkums: "Viens no kritērijiem, kas nosaka politiskā spēka ietekmi, ir tā ilgtspējība. Tad paskatieties, tikai viens politiskais spēks ir izturējis šo ilgtspējību šodien – tā ir NA. ZZS ir mainījusi kažokus un partnerus visu laiku."
ZZS un 'Progresīvie' atbalstīšot Kariņa valdības demisiju. Tātad pieslienas prokremliskajām partijām. Par Progresivajiem neteiksim, ka tas būtu negaidīti. Bet ZZS? Nu atklājas viņu patiesā seja.
— Eriks 🇱🇻 (@Egriks) June 14, 2023
"Mums jau vispār nav šī ilgtspējīgā politiskā spēka, kas Latvijā var noteikt virzību. Arī JV ir savārstījums, kur kaut kas ir no "Vienotības", kaut kas no Jēkabpils, kaut kas no Madonas un tamlīdzīgi," piebilst eksperte.
"Ja runājam par spēcīgu partiju, kura patiešām varētu būt orientēta uz atbalstu Krievijai un tās agresijai, šobrīd Latvijā nav tādas politiskās partijas. Jo "Saskaņa" ir izčākstējusi. Bet Rosļikovs ir īslaicīgs projekts, kas balstās uz to, cik izdevīgi varēs sevi pārdot attiecībā pret tiem cilvēkiem, ko "Saskaņa" ir zaudējusi, un, kā rāda prakse, ne visai."
Kreituse piebilst, ka Šlesers ir "vienkārši mārketinga jautājums", kas apvieno cilvēkus, kuri meklē mārketingā "tukšos robus, kur sevi iefiltrēt": "Bet šis Krievijas jautājums viņiem vairs nav primārais, caur kuru iziet."
Vienlaikus politoloģe uzsver, ka jautājums ir par to, vai nākotnē neveidojas kāds jauns politiskais spēks, kas varētu ieņemt šo nišu, kas orientējas uz Maskavu: "Nedod dievs, ka uzrodas. Te vajadzētu ļoti uzmanīgi mūsu pilsoniskajām partijām sekot līdzi šim momentam un domāt, kā ar šiem cilvēkiem strādāt."
Kreituse atzīmē, ka 86 tūkstoši "Saskaņas" vēlētāju nepiedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. "Tas ir ļoti liels skaitlis, tam vēlētājam kaut kur ir jāpaliek," viņa piebilst.
"Tas tā ilgi negulēs, tas mēģinās kaut kur iekustēties. Nedod dievs, ka kāds viņus mēģinās pamodināt ar idejām, par kādām mēs te runājam."
"No pašreizējā politiskā spektra potenciāli lielākās simpātijas pret Maskavu varētu būt "Stabilitātei", bet viņi ir ļoti uzmanīgi," vērtē Rozenvalds, piebilstot, ka partijai saistībā ar karu Ukrainā bija nenoteiktas nostādnes.
"Bet pievērsiet uzmanību, ka "Stabilitātes" līderis Rosļikova kungs, kurš ir galvenais aktieris šajā politiskajā spēkā, ir ļoti uzmanīgs savos izteicienos. Jūs viņu tik vienkārši nenoķersiet," rezumē Rozenvalds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
