Universālais veterāns un valdības jaunuļi: ko rāda topošā ministru sastāva aprises?

Četrās ministrijās nekas nemainās un amatus saglābā līdzšinējie "JV" ministri – Arvils Ašeradens, Anda Čakša, Raimonds Čudars un Inese Lībiņa-Egnere. Premjeres partija saglabā arī ārlietu ministra portfeli, ko varētu uzņemties līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš.

"JV" no sava vidus ministra krēslam virza arī "jaunu seju" – Jāni Patmalnieku, kā arī jau pieredzējušo ministru Rihardu Kozlovski.

Jau agrākās valdībās dažādu nozaru ministra portfeļus nesušais Uldis Augulis (ZZS) ir visuniversālākais kandidāts topošās valdības listē – viņš tiek minēts kā pretendents uz trīs ministriju vadību. Partijas vērtēto valdības sastāva kandidātu sarakstā ir arī jau kādreizējais ministrs Ojārs Spārītis, pašvaldības vadībā un parlamentā pieredzējusī Daiga Mieriņa, kā arī politikā, bet ne izpildvarā, pieredzējušais Viktors Valainis.

Jaunulis no ZZS ir Kaspars Melnis, kurš tiek minēts kā viens no iespējamajiem kultūras ministriem.

Tikmēr "Progresīvie" ienes plašāko svaigu spēku pieplūdumu ministru kandidātu sarakstā. Daži no viņiem līdz šim ir vairāk pieredzējuši politikā vai savā profesionālajā laukā, tāpēc ir sabiedrībā vairāk atpazīstami, citi ir mazāk zināmi.

Topošās valdības aprises

Apkopojot publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka pagaidām lielākā neskaidrība vēl ir par iekšlietu un kultūras ministra portfeli, uz kuriem pretendē pa trīs kandidātiem no vairākām partijām. Gan ZZS, gan P kandidāts pretendē arī uz satiksmes ministra pozīciju.

• Ministru prezidents: Evika Siliņa (JV);
• Aizsardzības ministrs: Andris Sprūds (P);
• Ārlietu ministrs: Krišjānis Kariņš (JV);
• Ekonomikas ministrs: Jānis Patmalnieks (JV), Kaspars Melnis (ZZS);
• Iekšlietu ministrs: Edgars Zelderis (P), Liene Gātere (P), Rihards Kozlovskis (JV);
• Finanšu ministrs: Arvils Ašeradens (JV);
• Izglītības un zinātnes ministrs: Anda Čakša (JV);
• Klimata un enerģētikas ministrs: Raimonds Čudars (JV);
• Kultūras ministrs: Ojārs Spārītis (ZZS), Kaspars Melnis (ZZS), Agnese Logina (P), Gunārs Kūtris (ZZS);
• Labklājības ministrs: Uldis Augulis (ZZS), Daiga Mieriņa (ZZS);
• Satiksmes ministrs: Kaspars Briškens (P), Uldis Augulis (ZZS);
• Tieslietu ministre: Inese Lībiņa-Egnere (JV);
• Veselības ministrs: Edgars Labsvīrs (P);
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: Viktors Valainis (ZZS), Uldis Augulis (ZZS) Inga Bērziņa (JV);
• Zemkopības ministrs: Armands Krauze (ZZS); Viktors Valainis (ZZS).

Turpinājumā iepazīstinām ar tiem publiskajā telpā minētajiem ministra amata kandidātiem, kuri ir mazāk zināmi sabiedrībā.

Valdības vadītājas vietā gandrīz droši redzēsim Eviku Siliņu. Viņas personību plašāk raksturojām jau iepriekš.

Kaspars Briškens (P, satiksmes ministrs)

Viens no "Kustība Par!" dibinātājiem Brikšens ir "Progresīvo" Ministru prezidenta amata kandidāts. Profesionāli viņš bijis cieši saistīts  ar transporta jomu. Darbojies gan nacionālās aviokompānijas "airBaltic", gan "Rail Baltica" attīstītāja vadības komandās.

Briškenam ir pieredze arī izpildvarā, gan strādājot Ārlietu ministrijas struktūrās, gan Satiksmes ministrijā padomnieka un valsts sekretāra vietnieka amatā.

Andris Sprūds (P, aizsardzības ministrs)

Ārpolitikas eksperts Sprūds jau agrāk ir iemantojis plašu atpazīstamību. Vēl pirms iesaistīšanās politikā viņa viedoklis un vērtējums par starptautiskās politikas notikumiem un procesiem regulāri bijis pārstāvēts medijos, diskusijās un forumos.

Bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta direktors tagad šajā organizācijā ieņem Konsultatīvās padomes locekļa amatu. Sprūds ir arī profesors Rīgas Stradiņa universitātē.

Liene Gātere vai Edgars Zelders (P, iekšlietu ministrs)

Gāteri plašāka sabiedrība iepazina laikā, kad viņa vadīja "Sabiedrību par atklātību – Delna". Viņa bijusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.

Gātere darbojusies arī citās Latvijas un starptautiskās organizācijās kā konsultante un pētniece. Viņai ir maģistra grāds politikas zinātnē.

Šopavasar, komentējot jautājumu, kāpēc Latvijā joprojām ir augstākā korupcija Baltijas valstīs, viņā tviterī rakstīja: "Iemeslu sarakstu var reducēt uz vienu punktu – ambīcijas vārdos, bet darbos valdībām trūcis politiskās gribas kontrolēt amatpersonas." Atliek cerēt, ka Gātere jaunajā valdībā šo gribu spēs vairot.

Vakar bija izdevība būt @KNL_LTV1 pie Dombura.
Kāpēc Latvijā joprojām ir augstākā korupcija Baltijas valstīs? Iemeslu sarakstu var reducēt uz vienu punktu – ambīcijas vārdos, bet darbos valdībām trūcis politiskās gribas kontrolēt amatpersonas. https://t.co/dRkZ3bi8n3

— Liene Gātere 🇺🇦🇪🇺 (@liene_gatere) March 16, 2023

Zelderis ir otrs "Progresīvo" kandidāts uz iekšlietu ministra krēslu. Viņš savulaik darbojies kā individuāli praktizējošs zvērināts advokāts, bijis iesaistīts arī vairāku konstitucionālu sūdzību iniciēšanā un uzturēšanā. Zelderis ir bijis Talsu novada domes deputāts un arī novada domes priekšsēdētājs.

2022. gadā izcēlās skandāls saistībā ar Zeldera izteikumiem novada domes sēdē. Viņš veltīja skarbus izteikumus domes priekšsēdētājai Sandrai Pētersonei, piesaucot pat "Molotova kokteili", kas varēja tikt uztverts arī kā draudi. Zelders vēlāk skaidroja, ka bijis nokaitināts.

Talsenieki Zelderu pazīst kā aktīvu velobraucēju interešu aizstāvi, kurš iestājies par atbilstošas infrastruktūras izveidi pilsētā.

Agnese Logina (P, kultūras ministre)

Logina ir īsts kultūras cilvēks – mākslas zinātniece, kino kuratore un kritiķe, kultūras politikas eksperte un pētniece. Viņa vada Rīgas Kino muzeju. Jau vairākus gadus ir arī politikā.

2021. gadā Logina atzina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izlēmusi iesaistīties politikā, ir incidents ar Kasparu Gerhardu (NA), kurš ar mašīnu šķērsojis Vecrīgas laukumu laikā, kad tur notikusi katoļu mise. Medijos bija vairākas notikušā interpretācijas, bet Logina uzsvērusi, ka pati bijusi klāt.

Edgars Labsvīrs (P, veselības ministrs)

Studējis uzņēmējdarbības un veselības vadību, darbojies gan vairākos uzņēmumos, piemēram, bijis "MEDTRONIC BV" veselības politikas un tirgus piekļuves vadītājs Baltijā, gan publiskajā sektorā – kā procesa koordinators Vakcinācijas projekta birojā. Kādu laiku viņš vadījis arī Nacionālo veselības dienestu (NVD), bijis arī tā direktora vietnieks.

Darbu NVD Labsvīrs pameta 2020. gadā. Šo notikumu pavadīja pārmetumi saistībā ar medicīnas masku piegādēm. Pats Labsvīrs šos pārmetumus definēja kā "masku emocionālo teroru".

Jānis Patmalnieks (JV, ekonomikas ministrs)

JV "jaunā seja" Patmalnieks ir jurists un filozofs. Lai arī sabiedrībā viņam nav plaša atpazīstama, politikas tuvumā viņā atrodas jau vismaz kopš 2004. gada, kad bija partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas konsultants.

Viņam ir pieredze arī izpildvarā – bijis Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārais sekretārs, ministra padomnieks, premjera biroja vadītājs.

Patmalnieks ilgu laiku riņķojis līdzšinējā premjera Kariņa orbītā – bijis viņa padomnieks gan Rīgā, gan Briselē, vadījis Kariņa premjera biroju, kā arī bijis viņa parlamentārais sekretārs.

Kaspars Melnis (ZZS, kultūras ministrs)

Lauksaimnieks un uzņēmējs Melnis līdz ievēlēšanai Saeimā pabijis arī Rēzeknes novada domes deputāta krēslā.

Melnis ir apguvis vairākas specialitātes, sākot no vadības zinībām un jurista palīga kvalifikācijas līdz uzņēmējdarbības speciālista kvalifikācijai lauksaimniecībā un transportbūvju speciālista kvalifikācijai.

Citu Saeimas deputātu vidū Melni izceļ fakts, ka viņš ir dalībnieks visvairāk uzņēmumos, – analizējis portāls "Puaro.lv".

Armands Krauze vai Viktors Valainis (ZZS, zemkopības ministrs)

Abi ZZS politiķi, kas apsvērti zemkopības ministra postenim ir gana pieredzējuši, strādājot parlamentā, bet ministra amatos līdz šim nav pabijuši.

Krauze ir lauksaimniecības maģistrs, kurš aizrāvies ar biškopību.

Viņš pārstāvējis Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kā arī bijis gan Zemkopības ministrijas, gan premjera parlamentārais sekretārs.

2019. gada aprīlī Krauze kļuva par Latvijas Zemnieku savienības vadītāju, bet šopavasar nodeva šo amatu Valainim, kurš tiek minēts arī kā otrs iespējamais zemkopības ministrs.

Valainis savulaik nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Viņš Jelgavā izveidoja mūzikas klubu "Post Club", strādājot tajā arī par bārmeni. Bet politikā viņš ienāca ar Zatlera reformu partiju (ZRP) 2011. gadā.

Drīz pēc ievēlēšanas Saeimā viņš kopā ar pieciem citiem partijas biedriem pameta partiju, paužot, ka šādi protestē pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu tās iekšienē. Valainis nomainījis vairākas partijas līdz savu nākotni saistījis ar ZZS.

2021. gadā pret Valaini tika uzsākts, bet vēlāk izbeigts kriminālprocess par kukuļdošanu, saistībā ar amatu dalīšanu Dobeles novada domē.

Kādu laiku Valainis sabijis gan Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra krēslā. Jāpiebilst, ka Valaiņa vārds tiek minēts arī saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli.

Daiga Mieriņa (ZZS, labklājības ministre)

Mieriņa atpazīstamību savulaik ieguva kā ilggadīga Carnikavas novada vadītāja. Mieriņa vadījusi arī Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi. Pēc Carnikavas novada iekļaušanas Ādažu novadā Mieriņa kādu laiku darbojās Ādažu novada domes opozīcijā, bet pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa iekļuva parlamentā, kur vada Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju.