Lauksaimnieki ar traktoriem ārkārtas sapulcē pieprasīs Zemkopības ministrijai izpildīt nozares prasības

Juris Lazdiņš

biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs

"Šī nebūs saruna par finansiālu palīdzību, bet gan par birokrātiskā sloga mazināšanu. Lauksaimniecība šobrīd ir krīzes situācijā, taču tā vietā, lai palīdzētu lauksaimniekiem krīzi pārvarēt, Zemkopības ministrija neuzņemas līderību un vilcinās ar būtisku lēmumu pieņemšanu. Pēdējo 5 gadu laikā ZM nostiprinājusies situācija, kur ierēdņi ar Eiropas birokrātiskajām prasībām cīnās nevis paši, bet to uzliek uz zemnieku pleciem."

Kas nav izdarīts?

• ZM nav uzklausījusi jau vasarā paustās lauksaimnieku bažas un lūgumus pēc atbalsta mehānismiem;
• nav radījusi instrumentus krīzes pārvarēšanai: nav apgrozāmo līdzekļu programmas, nav uzsākti stratēģiskā plāna grozījumi, nevienam nav ne mazākās sapratnes par to, kad un kādus maksājumus zemnieki saņems;
• samazinātais PVN ar 1. janvāri varētu vairs nebūt.

Lazdiņš min konkrētus neizdarības piemērus: neskaidrības par Eiropas Savienības atbalsta izmaksas laiku un likmēm, nespēju izveidot apgrozāmo līdzekļu programmu, un lauksaimnieku neiesaistīšanu darba grupās.

"Jau pavasarī, jūtot, ka gan cenas, gan ražas varētu būt sliktas, mudinājām ZM veidot finanšu instrumentu, lai lauksaimnieki par pieņemamām likmēm varētu aizņemties apgrozāmos līdzekļus, tādējādi izvairoties no bankrotiem. Ir pagājis pusgads, programma vēl nav palaista, bet lauksaimniekiem rēķinu apmaksas termiņš bija jau oktobrī. Papildus tam, lai saņemtu ikgadējos Eiropas Savienības maksājumus, lauksaimniekiem ierasto pārdesmit minūšu vietā ir jāpavada nedēļas, lai ZM veidotajās informācijas tehnoloģiju IT sistēmās, kuras nav darboties spējīgas, mēģinātu ievadīt dažādas neadekvātas, pārspīlētas, samudžinātas atskaites. Vēl jo vairāk, solīto tiešmaksājumu pieauguma vietā nu jau pat arī ZM atzīst, ka nāksies samierināties ar maksājumu samazinājumu."

"Zemnieku saeimas" valde norāda, ka jau kopš gada sākuma visas šīs lietas nozare ir centusies atrisināt racionāli, ZM piedāvājot argumentētas un konstruktīvas izmaiņas vairākos normatīvos aktos. Taču komunikācija ar ZM ierēdņiem nav vainagojusies panākumiem, tāpēc "Zemnieku saeimas" valde ir vienojusies par ārkārtas lauksaimnieku sapulci.

Ārkārtas sapulcē plānots dot iespēju lauksaimniekiem pašiem uzdot jautājumus ZM ierēdņiem. Pirmkārt, kāpēc trīs gadu laikā izteiktie ierosinājumi nav ņemti vērā. Tāpat skaidri definēt tūlītēji pieņemamos lēmumus, papildus nosakot arī to gala izpildes termiņus. Treškārt, pieprasīt ZM rīkot regulāras ekspertu darba grupas, lai nākotnē izvairītos no normatīvu brāķiem, kuri lauksaimniekiem nav ieviešami, jo ir pretrunā ar veselo saprātu.

Zemnieku saeima (ZSA) ir ietekmīgākā un konstruktīvākā Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāju un ražotāju nevalstiskā organizācija. ZSA dibināta 1999. gadā, apvienojoties 134 spēcīgām un tālredzīgām saimniecībām ar vienotu mērķi – cīnīties par Latvijas lauksaimnieku interesēm un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Šobrīd organizācija apvieno aptuveni 800 mērķtiecīgus biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares.