Zināms, cik no ES ārkārtas atbalsta lauksaimniekiem izmaksās par salnu radītajiem zaudējumiem

Atlikušo finansējumu 3,785 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt piena lopkopības, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu nozarēm, lai saimniecībām daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas.

ZM veiktajā analīzē secināts, ka šogad zaudējumi piena lopkopībā veido 129,25 miljonus eiro, graudkopībā – 106,43 miljonus eiro, ganāmo mājlopu, tostarp gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu, nozarēs – 84,94 miljonus eiro, lopbarības kultūru audzēšanā – 56,51 miljonu eiro, rapša nozarē – 20,53 miljonus eiro, augļu un ogu nozarēs – 11,82 miljonus eiro, bet kartupeļu audzēšanā – 2,84 miljonus eiro.

Vienlaikus ministrijā skaidro, ka salīdzinot ar 2022. gada izlaides rādītājiem, vislielākie ekonomiskie zaudējumi šogad ir ganāmo mājlopu audzēšanas, piena lopkopības un augļu un ogu nozarēs.

Ministrijā skaidro, ka augļu un ogu nozarei piešķirtā atbalsta mērķis ir segt pamata darbību izmaksas ražošanas spēju uzturēšanai un 2024. gada ražošanas potenciāla saglabāšanai. Kā minimālās pamata darbības ZM uzskaita mēslošanu, ravēšanu, mulčēšanu, smidzināšanu, laistīšanu, pļaušanu, vainagu vai krūmu veidošanu, zaru griešanu, apdobju frēzēšanu, stīgu apgriešanu.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka atbalstu piešķirs tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus 2023.gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus pieteica apsekošanai. Apsekošanā secināts, ka kopumā cietušas ir 284 saimniecības un 2413 hektāru augļkopības platību, kas aizņem 26% no kopumā deklarētajām augļkopības platībām.

Savukārt atbalstu lopkopības nozarē piešķirs saimniecībām, ja tās atbilsts vismaz vienam no plānotajiem kritērijiem, teikts noteikumu projektā.

Atbalstu piešķirs, ja saimniecībai ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu liellopu vienību vai būtiski samazinājies liellopu vienību vidējais skaits.

Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt saimniecības, kurām būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu kilogramu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam, vai būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu realizēto liellopu vienību.

Tiks salīdzināti 2023. gada pirmo deviņu mēnešu dati ar 2022. gada deviņu mēnešu datiem. Lai samazinājums liecinātu par būtiskām problēmām nevis tikai tirgus svārstībām saimniecībā, samazinājumam ir jābūt vismaz par 20%, skaidro ZM.

Vienlaikus ministrija ir paredzējusi iespēju lauksaimniekiem izvēlēties un sagatavot pašiem operatīvos datus par ieņēmumiem gan 2022., gan 2023. gadā attiecīgajā lopkopības nozarē. Tādējādi dodot iespēja lauksaimniekiem sniegt informāciju par ekonomiskajiem zaudējumiem un to pierādīt ar datiem par saimniecības ieņēmumiem no attiecīgās lopkopības nozares, piemēram, piena lopkopības, nevis kopējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības, kas var iekļaut ieņēmumus no citām nozarēm, piemēram, graudkopības.

Tā kā atbalsti par 2023. gadu līdz 30. septembrim vēl nav izmaksāti, ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības gan 2022., gan 2023. gadā netiek ņemti vērā saņemtie atbalsti, atzīmē ZM.

Ministrijā norāda, ka atbalsta summa tiks aprēķināta, atbalsta likmi par vienu nosacīto liellopu vienību reizinot ar 2023. gada 1. oktobrī atbalsta pretendenta saimniecībā esošo nosacīto liellopu vienību skaitu.

Atbalsta likmi par vienu nosacīto liellopu vienību aprēķinās, pieejamo finansējumu dalot ar visu pieteikto liellopu vienību skaitu, bet nepārsniedzot 87,70 eiro par vienu liellopu vienību. Atbalsts būtu pieejams visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, bet lauksaimnieks varēs saņemt atbalstu par ne vairāk kā 1000 liellopu vienībām.

Ja kopējais aprēķinātais atbalsta apmērs pārsniegs pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests (LAD) proporcionāli samazinās atbalstu visiem pretendentiem, lai netiktu pārsniegts pieejamais budžets.

Ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.

Jau ziņots, ka Latvijai jūlijā piešķirts ES ārkārtas atbalsts lauksaimniecībā 6,8 miljonu eiro apmērā, savukārt septembrī valdība lēma piešķirt nozarei arī valsts atbalstu 12 miljonu eiro apmērā. Valsts atbalsts nedrīkstēja pārsniegt 200% no ES piešķirtās summas.

Iepriekš ZM apsvēra iespēju ārkārtas atbalstu izmantot aizdevuma programmas ieviešanai ar 0% likmi un atmaksas termiņu līdz diviem gadiem.