Zivju audzētavās notiek lašu un taimiņu ikgadējā slaukšana
Nārsta laikā Latvijas zivju audzētavās notiek ikru iegūšana jeb slaukšana, lai no tiem varētu izaudzēt zivju mazuļus.
Zivju audzētavā "Tome" lašu mammas slaukšanā piedalās divas darbinieces. Kā norāda viena no darbiniecēm Jolanta, ikru iegūšana dažkārt veicas labāk, bet reizēm – arī sliktāk.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ikri no katras lašu mammas tiek fasēti atsevišķi. Kopā tos jauks tikai apaugļošanas vannās.
Zivju audzētavas pārstāvji vērš uzmanību lašu nogrieztajai taukspurai. Tā ir droša zīme, ka šoruden Daugavā nozvejotā zivs pirms vairākiem gadiem ir dzimusi šajā zivju audzētavā.
Lašu tēviņus, kā norāda zivju audzētavas pārstāvji, var izmantot vairākkārt, taču lašu mātītes pēc nārsta iet bojā.
"Lašu nārsts sākas oktobra pēdējās divās nedēļās un turpinās līdz novembra beigām," sacīja "BIOR" zivju audzētavu vadītājs Ivars Putviķis.
Viņš paskaidroja, ka lašu un taimiņu nārsta laikā viņiem ir jāpagūst iegūt 600 000 mazuļu. Zivju audzētavās process ir tik veiksmīgi noregulēts, ka divi mazuļi iznāk no katriem trīs ikriem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Viņš sacīja, ka vidēji no katras mātītes tiek izslaukti 1,1 līdz 1,3 litri. Vienā litrā ir aptuveni 7000 ikru. No tiem izšķiļas kāpuri. Kā norāda uzņēmuma vadītājs, viņaprāt, inkubācijas periodā tiek zaudēti vismaz 10% kāpuru.
"Vidēji sanāk izdzīvot 60-70%, toties dabā izdzīvo vien 1-2%," komentēja Ivars Putviķis.
Turpat zivju audzētavā tiek iegūti lašu un taimiņu tēviņu ģenētiskais materiālas jeb pieņi. Ikri un pieņi tiek sajaukti kopā un uzmanīgi samaisīti. Šis process ir jāveic, jo padomju laiku būvētajās HES uz Daugavas nav zivju ceļu. Tāpēc lašu un taimiņu populācija jāatjauno mākslīgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
