Suns beigts, stirna apstulbusi. Dzīvnieku aizstāvji prasa rīcību no jaunā Ķekavas ceļa uzturētājiem

"Ulubeles" vadītāja Ilze Džonsone saka, ka stirna, kuru īpašā glābšanas operācijā izdevās paglābt no nobraukšanas, jau ilgāku laiku mēģināja tikt atpakaļ mežā.

Jaunais Ķekavas apvedceļš…
Lamatas dzīvniekiem💔
Speciālie vārtiņi it kā ir domāti dzīvniekiem, bet nedarbojas, jo dzīvnieki stresā tos nemāk lietot pat atvērtā veidā…
Video redzamo stirniņu izdevās izglābt, aizdzenot līdz vietai, kur beidzas žogs. Suņuku diemžēl ne.
RIP pic.twitter.com/WsYPWgKUgb

— Ulubele (@Ulubele) November 9, 2023

Satrauktais dzīvnieks skraidījis pa ceļa malu, taču apjukumā nespēja saprast tam paredzētos vārtus – tie izbūvēti savvaļas dzīvniekiem, taču Džonsone min, ka stresā tie absolūti nesaprot, ka tā ir izeja.

Sabrauktais suns, viņasprāt, iemaldījies uz ceļa no viadukta, viņu glābt nav izdevies.

Cerot uz moderniem risinājumiem

Lai gan šie ir divi gadījumi vienā dienā, tie nav vienīgie. Džonsone uzsver, ka nekas nemainīsies, kamēr ceļu būvētāji un uzturētāji nesāks domāt par meža zvēriem, kuriem būtu jāveido drošākas pārejas, kā, piemēram, tas tiekot darīts Polijā.

Viņa dalījās ar attēlu, kurā redzams tā dēvētais savvaļas dzīvnieku tilts, kas sniedzas pāri lielceļiem. Šāds objekts ceļa izmaksas gan, visticamāk, krietni palielinātu.

Būvnieku un uzturētāju pārstāvis, "KEKAVA ABT" ģenerāldirektors Juris Frīdmanis "tv3.lv" komentēja, ka projektējot un būvējot ceļu, tika ņemti vērā dzīvnieku paradumi un takas, taču milzīga zvēru plūsma prognozēta šajā apkaimē netiek.

Viņš uzsver, ka ceļš un tā malās esošās sētas, un dzīvnieku vārti projektēti pēc Eiropas standartiem – katru puskilometru izveidoti īpaši vārti, kurus dzīvnieki var izmantot, lai iekļūtu atpakaļ mežā. Otrā virzienā – no meža uz ceļu – iziet nevar.

Vārti veidoti tā, lai, virzoties gar žogu pa ceļa pusi, dzīvnieks gandrīz automātiski nokļūtu atpakaļ mežā – sēta veidota ar sava veida izvirzījumu.

Stirnas glābšana

"Ulubeles" vadītāja Džonsone vārtu praktiskumam gan nepiekrīt – viņasprāt savvaļas dzīvnieks stresa situācija nespēj saprast kā šādi vārti strādā un ir lielāka iespēja, ka viņš nokļūs uz ceļa nekā atpakaļ krūmos.

Runājot par konkrēto stirnas glābšanas operāciju, Frīdmanis pieļauj, ka dzīvnieks, tāpat kā citos gadījumos, uz ceļa iemaldījies no mežiem tā galos, kur sētas nav.

Viņš saka, ka par dzīvniekiem uz ceļa sākumā runājis ar patversmi "Mežvairogi", taču galu galā devis ziņu pašvaldības policijai un "Ulubelei". Viņaprāt stirna galu galā izietu cauri vārtiem, bet, iespējams, nobijusies no cilvēkiem, kas centās viņu glābt.

Radoša pieeja nākotnē

Frīdmanis "tv3.lv" saka, ka arī pats nebūt nav apmierināts, ka uz ceļa notiek negadījumi ar dzīvniekiem – tomēr ne vienmēr viss strādājot.

Šobrīd problēmai varētu pieiet no citas puses, piemēram, izmantojot dažādas dzīvniekiem patīkamas vai kairinošas smaržas ar kurām meža zvērus vilināt uz pareizā ceļa vai novirzīt.

Lielākais klupšanas akmens gan ir jaunā apvedceļa gala posmi – tur sētas nav un viens no galvenajiem zvēru ceļiem uz šosejas esot gar degvielas uzpildes staciju "Virši".