"Šķelšanās": Emocionāls vēstījums – panākumu atslēga partiju soctīklu komunikācijā un agresijas vairošanā

"Diemžēl, lai izceltos sociālajos medijos, saturam jābūt emocionālam, kas bieži vien nozīmē – agresīvam. Bet agresija vairo agresiju. Rezultātā, mēs pamatā tikai kliedzam, vai arī daļa apklust pa visam, jo normāla sarunāšanās vairs nav iespējama," stāsta pētnieciskā žurnāliste un viena no dokumentālo sēriju autorēm Inga Spriņģe.

Šobrīd sociālajos medijos, sevišķi "X" (iepriekš pazīstams kā "Twitter"), kur vairāk uzturas politiķi, žurnālisti un amatpersonas, dzirdami aicinājumi pāriet uz jaunu sociālo mediju "Threads". Aicinātāji norāda, ka tas pēc būtības ir kā "Twitter" "labajos laikos", pirms to bija saindējusi agresija. Taču arī pāriešana uz citu platformu nebūs glābiņš ilgtermiņā, ja mēs nepiedomāsim pie veida, kā runājam. Agresīvi, bez empātijas.

Sērijā žurnālisti seko līdzi partijas "Latvijas pirmajā vietā" (LPV) kampaņām sociālajos tīklos. Jau startā, skaidrojot, kā strādā LPV, partijas vadītājs Ainārs Šlesers uzsver: "Šodien mēs varam dzīvot, tikai pateicoties sociālajiem tīkliem. Man ir vajadzīgas zvaigznes, kam ir saturs, kam ir degsme un kam ir dzirksts acīs. Tas ir viss. (..) Mans princips ir ļoti vienkāršs. Tie, kas nespēs komunicēt normāli ar sabiedrību, stāstīt par saviem darbiem, nākamajā reizē sarakstos nemaz neiekļūs."

Žurnālisti, kuriem izdevās iefiltrēties partijas rindās, norāda – ļoti labi jūtams, ka partijas biedri jau pirms tam zina, ka kādam konkrētam jautājuma Saeimas dienaskārtībā ir sensācijas potenciāls, tāpēc jau iepriekš viņi ir gatavi reaģēt, proti, profesionāli sagatavojušies iemūžināt jautājuma šķetināšanu.

Viena no partijas biedrēm Maija Armaņeva sērijā atklāj, ka sākumā no politikas nav sapratusi tik daudz kā šobrīd, taču viņai uzreiz bijis skaidrs, ka kā influencere vēlas savus kolēģus apmācīt sociālo tīklu lietošanā. "Es gribēju visus manus kolēģus, topošos deputātus, visus, kas gāja sarakstā un ir birojā, apmācīt viņus, kā vispār lietot sociālos tīklus, kā tie strādā, kā pašam sevi filmēt, kā runāt uz kameru. Vairākas reizes biju taisījusi viņiem treniņus, apmācības. Es negribu tālāk katram stāvēt klāt, es gribu iedot zināšanas, lai katrs pēc tam to izdara ar savu rokrakstu."

Armaņeva arī uzsver – ja tevi nepazīst sociālajos tīklos, tad tevi nepazīst. "Tu vari rukāt šeit no rīta līdz vakaram, bet, ja neviens nezina par taviem darbiem, tad par tevi neviens arī nebalsos."

Pētnieciskie žurnālisti spriež – ir pilnīgi normāli, ka partijai ir savas vērtības un ka tās par tām iestājas. Taču problēma ir veidā, kā apr to tiek runāts. LPV biedri neslēpj – izsakoties emocionāli par kādu jautājumu, partijas auditorija to uztver labāk. Proti, partijai vēlamā veidā.

Tajā pašā laikā partijas vadītājs Šlesers akcentē, ka viņa sarkanā līnija ir personīgi apvainojumi. Mesties kādam virsū personīgi nedrīkst. Savukārt Armaņevas ieskatā, LPV neko nepareizu nedara – ar savu komunikāciju situāciju neeskalē un ar sabiedrību nekomunicē agresīvā manierē.