Putins svin uzvaru vēlēšanās un brīdina Rietumus par "Trešo pasaules karu"

Ukrainas karš ir izraisījis visdziļāko krīzi Maskavas attiecībās ar Rietumiem kopš 1962. gada Kubas raķešu krīzes. Putins bieži ir brīdinājis par kodolkara riskiem, taču apgalvo, ka nekad nav izjutis nepieciešamību Ukrainā izmantot kodolieročus.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā mēnesī paziņoja, ka nevar izslēgt sauszemes karaspēka izvietošanu Ukrainā nākotnē, un daudzas rietumvalstis no tā distancējās, kamēr citas, īpaši Austrumeiropas valstis, pauda atbalstu.

Jautāts par Makrona izteikumiem un Krievijas un NATO konflikta riskiem un iespējamību, Putins izteicās: "Mūsdienu pasaulē viss ir iespējams. Ikvienam ir skaidrs, ka šis būs tikai viens solis no pilnvērtīga Trešā pasaules kara. Es domāju, ka diez vai kāds to vēlas," Putins sacīja žurnālistiem pēc uzvaras vēsturē lielākajā sabiedriskajā balsošanā postpadomju Krievijas vēsturē.

Tomēr Putins piebilda, ka Ukrainā jau ir NATO militārpersonas, un sacīja, ka Krievija ir uztvērusi, ka kaujaslaukā tiek runāts gan angļu, gan franču valodā. "No tā nav nekā laba, pirmkārt, viņiem pašiem, jo viņi tur iet bojā, turklāt lielā skaitā," viņš teica.

Pirms 15.-17. martā Krievijā notikušajām vēlēšanām Ukraina pastiprināja uzbrukumus Krievijai, apšaudot pierobežas reģionus un pat izmantojot pilnvarotās personas, lai mēģinātu pārlauzt Krievijas robežas. Jautāts, vai viņš uzskata par nepieciešamu ieņemt Ukrainas Harkivas reģionu, Putins sacīja, ka, ja uzbrukumi turpināsies, Krievija izveidos buferzonu no lielākas Ukrainas teritorijas, lai aizstāvētu Krievijas teritoriju.