Stambulas konvencija beidzot ieguvusi savu spēku. Kā Latvijā mainīsies cīņa pret vardarbību?

Stambulas konvencijas pilnais nosaukums ir "Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu", un to 2011. gadā kopīgi izstrādāja un pieņēma 46 Eiropas Padomes valstis, tostarp arī Latvija, iepriekš jau vēstīja portāls "tv3.lv".

Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Stambulas konvencijā atzīts, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši – tātad konvencija attiecas uz jebkuru sabiedrības pārstāvi.

Lasi vēl: "Bubulis" vai reāls palīgs cīņā pret vardarbību – kas ir Stambulas konvencija?

Konvencijas mērķi ir:

• mazināt visas pret sievietēm un meitenēm vērstas diskriminācijas formas un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;
• aizsargāt sievietes un meitenes no visām vardarbības formām, novērst, sodīt un mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• īstenot visaptverošus pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu visiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem;
• veicināt starptautisko sadarbību ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• nodrošināt atbalstu un palīdzību organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu efektīvai sadarbībai, izveidojot kopīgu pieeju vardarbības mazināšanai pret sievietēm un ģimenē.

Likumi grozīti jau iepriekš, taču "mājasdarbu" netrūkst

Kā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja centra "Marta" politikas koordinatore Beata Jonite, no 1. maija krasas izmaiņas vardarbības jomā nemainīsies, tostarp netiks grozīti visi likumi. Tas tādēļ, ka nepieciešamās izmaiņas likumdošanā jau tiek veiktas gadu gaitā, valstij gatavojoties konvencijas ratifikācijai.

Piemēram, cietušajiem un vardarbības veicējiem jau iepriekš ir ieviesti rehabilitācijas pakalpojumi. Ir ieviesti instrumenti, kas ļauj nošķirt vardarbības veicēju un cietušo, lai mazinātu atkārtotas vardarbības gadījumus utt.

Tāpat pēdējo mēnešu laikā tapis regulējums par seksuālo uzmākšanos, proti, konvencijas 40, pants. "Mums tāds nekad nav bijis. Ir bijis tikai darba likumā. Šobrīd šajā sakarā spriež par soda apmēriem ar administratīvo vai kriminālatbildību. Saeima jau vairākos lasījumos ir balsojusi par elektronisko uzraudzību. Tāpat top izmaiņas par emocionālo vardarbību, pagaidu aizsardzības sistēmu. Ir uzsāktas arī vairākas mācības, kas kalpos ilgtermiņā," norāda Jonite.

Tiesa, ir vēl sava daļa "mājasdarbu", pie kuriem valstsvīriem turpmāk būs jāstrādā aktīvāk. Piemēram, šobrīd Latvijā nav izveidoti centri personām, kas cietušas no seksuālās vardarbības – šāda prasība ir arī Stambulas konvencijas sastāvā, pauž Jonite. Tāpat Latvijai būs jāievieš plāns vardarbības novēršanai – šobrīd šis plāns jau ir izveidots un gaida apstiprināšanu.