"Rail Baltica" krīze piesaistījusi arī likumsargu uzmanību. Gan KNAB vērtē Valsts kontroles graujošo ziņojumu par projekta gaitu, gan Ģenerālprokuratūra jau sākusi pārbaudi. Pārstāvi no prokuratūras arī aicināšot līdzdarboties jaunajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas Saeimā darbu sāks jau tuvākajā laikā. Par parlamentārās izmeklēšanas komisijām runājot – citkārt to jēga nav bijusi liela. Vai šoreiz varētu būt citādāk?
Latvijā parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir sena vēsture. Pirmās sākās vēl pagājušā gadsimta 20. gados. Iepriekš bijušas 35 šādas komisijas, un kas tik nav parlamentāri šķetināts – piemēram, kopš neatkarības atjaunošanas vētīti privatizācijas un pedofilijas skandāli, banku sabrukumi, trīs miljonu pazušana, tā sauktas oligarhu sarunas, Zolitūdes traģēdija un pandēmijas pārvarēšana.
Šīs deputātu izmeklēšanas bieži kritizētas. Izšķiests laiks, iztērēta nauda konsultantiem un piemaksai komisijas vadītājam, bet beigu beigās jēgas īsti nekādas. Tik tāda, tā teikt, tvaika nolaišana.
Ir gan labāki, gan sliktāki piemēri, un šo instrumentu nevajadzētu "norakstīt," norāda pētnieks Valts Kalniņš, tomēr pārsvarā jau tās uztverot kā tādu opozīcijas rīku un platformu, lai kritizētu koalīciju, nevis lai tiešām panāktu izmantojumu rezultātu.
"Tur tā nelaime, mēs gribam izpētīt problēmu cēloņus precīzi un lietišķi, tas vienmēr nav tik aizraujošs, kā pateikt: lūk, tur amatpersona tāda un tāda bija vainīga, mums viņu vajag pārnestā nozīmē pakārt. Tas ir aizraujoši, bet kas sabiedrībai nekādi nepalīdz," saka Kalniņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pētnieks gan uzskata, ka pašreizējā "Rail Baltica" problemātika ir pat ļoti piemērota parlamentārai izpētei. Tālākais jautājums jau par izpildījumu.
Bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka "Rail Baltica" krīzē uz spēles ir Latvijas starptautiskā reputācija un ka šajā situācijā jau jāliek lietā krīzes vadības risinājumi valdībā. Vienlaikus liekot manīt, ka ir samērā skeptiska par līdzšinējiem parlamentāro komisijas atzinumiem.
Uz jautājumu, cik liela no tiem ir jēga, viņa saka: "Nu jā… (smejas) Skatoties, ko no tā sagaida. [TV3: Ko jūs no tā sagaidāt?] Ņemot vērā mūsu Satversmes ietvaru, Saeimas šāda veida izvēles ir normāls demokrātijas process. Šajā brīdī ir absolūti imperatīvi koncentrēties uz krīzes grupas veidošanu."
Politikas kuluārus runā, ka jaunās komisijas izveides iniciatoram Andrim Kulbergam (AS) arī ticamas izredzes kļūt par tās vadītāju. Deputāts stāsta, ka šai izmeklēšanai vajadzētu būt labajam piemēram.
"Diemžēl daudzas no tām [bijušas] veltītas, lai tikai meklētu vainīgos un taisītu traci, rupors, iespējams, opozīcijai nonākt televīzijā, dienasgaismā. Šī, manuprāt, būs savādāka. Ar ko? Ar to, ka tracis jau ir sacelts, ja," teic Kulbergs.
Potenciālais komisijas vadītājs uzsver – "Rail Baltica" kā tāds ir fundamentāli svarīgs Latvijai, tai skaitā aizsardzības jomā, taču to nevar īstenot līdzšinējā paviršībā. Iecerētais rezultāts ir saprast, kā varēja iebraukt šādās auzās, un likuma grozījumi, lai skaidri noteiktu projekta pārvaldību, atbildīgos un uzdevumus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Plānā uz sēdēm saukt bijušos valdības vadītājus, ministrus, projekta vadībā iesaistītos, arī lūgt Ģenerālprokuratūru deleģēt savu pārstāvi. Šī institūcija jau paralēli sākusi savu pārbaudi par to, ka atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu.
Jaunajai parlamentārās izmeklēšanas komisijai uz pirmo sēdi paredzēts sanākt jau nākamnedēļ un ievēlēt amatpersonas, attiecīgi arī izvēlēties, kurš būs tās priekšsēdētājs. Uzreiz pēc tam arī plānots ķerties pie darba.
Saeimas frakcijām savu pārstāvi darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā jāpiesaka līdz pirmdienas rītam.
