"Mums ir īsta mīlestība." Ermoņiku entuziasts Aleksandrs Konošonoks laimīgā laulībā dzīvo 48 gadus

Aleksandrs jau sešus gadus bauda pelnītu atpūtu, sakot, ka laiks it kā ir vairāk, bet viņam ir ko darīt. Sāk parādīties arī visādas kaites. Par sevi liek manīt pirms laika salauztā potīte, viena no kājām ir stīvāka, tāpēc prātīga dejošana nav iespējama. Papildus tam dzīvespriecīgajam kungam ir otrā tipa cukura diabēts, kas ietekmē orgānus, nervus un asinsvadus.

Šova dalībniekam dzīvesprieku palīdz iegūt cilvēki, kuriem viņš spēlē, kā arī piemājas dārzs, kurā tiek audzētas ogas, dārzeņi un daudz, dažādu ziedu. Ziedi un to smarža, liek pasmaidīt.

Aleksandrs mutes ermoņikas pirmo reizi rokās paņēma 1984. gadā, bet trāpījies "neērts" instruments, ko bijis ļoti grūti spēlēt. Viņš iemācījies vien dažas melodijas un metis mieru.

Vēlāk, kad jau katrā mājā bijis internets, tika pasūtītas zīmola "Hohner" ermoņikas. Ermoņikas kungam ir vairākas, viņš var spēlēt dažādās tonalitātēs un variēt ar skaņām. Jaunie instrumenti motivējuši Aleksandru spēlēt vairāk un vairāk, viņu sāka aicināt uz svētkiem Jelgavā – viņš spēlējis pilsētas svētkos, Līgo dienā. Redzot, ka cilvēkiem patīk, ka ļaudis izrāda pozitīvas emocijas, viņš vēl vairāk aizrāvies ar instrumentu un nu tā ir viņa sirdslieta.

Mutes ermoņiku entuziasta tēvs bijis vijolnieks, bet agri devies mūžībā, Aleksandram bijuši nieka 11 gadi, līdz ar to tēvs neko par mūziku nav iemācījis, tomēr Aleksandrs uzskata, ka viņam no tēva ir iedzimusi muzikālā dzirde.

Aleksandrs piedalījies arī Jelgavas talantu konkursā, kur izpelnījies žūrijas simpātiju balvu, skatītāju aplausi un celšanās kājas, motivēja turpināt, un nu viņš zina jau pāri par 100 melodijām.

Šova dalībniekam patīk muzicēt kā ielu muzikantam, 2019. gadā Rīgā viņš piedalījies "Ielu mūzikas dienā", kur apkārtējie pret viņu bijuši dāsni gan ar aplausiem, gan cepurītes papildināšanā ar finansēm.

"Klausītāji mani uzmundrina un es viņus, patīk radīt svētku noskaņu. Vairāki cilvēki nāca klāt un teica, ka ko tādu dzird pirmo reizi, kāds cits iesaucās pa visu ielu – kas par talantu! Es neuzskatu, ka man ir liels talants, bet man patīk un padodas, kāpēc neiepriecināt auditoriju? Tāpēc pieteicos šovam, man ir jau cienījams vecums, vēlos vēl iepriecināt savu dvēseli un skatītājus," smaida Aleksandrs.

Jau kādu laiku Aleksandra sieviņa Daina nopietni slimo, viņš pavada daudz laika kopā ar mīļoto – atbalstot viņu, tāpēc sanāk mazāk paspēlēt mīļajiem jelgavniekiem, bet 2-3 reizes gadā viņš tomēr uzstājas.

"Pirms braukt uz šova atlasi, sieviņa jautāja, cik ilgi būšu prom, gaidot savu uzstāšanās kārtu – domāju tikai par viņu. Sieviņ, veseļojies, man tevis ļoti pietrūkst gan šeit, šodien, atbalstītāju lokā, gan ikdienā. Kopā skatīsimies uzstāšanos pa televizoru, ceru viņa leposies," ar asarām acīs nosaka Aleksandrs.

Nereti Aleksandrs uzspēlē sieviņai Dainai, cenšoties uzmundrināt. Lielu prieku mūziķī rada fakts, ka trīs no četrām mazmeitām – Emija, Elīza un Luīze – arī interesējas par mūziku, meitenes izvēlējušās flautu, elektrisko ģitāru un klavieres. Ar vectētiņu jaunietēm nav sanācis daudz kopā muzicēt, bet, kad viņas ciemojas pie vecvecākiem, reizēm kopā tiek "patrinkšķināts".

"Pēc diviem gadiem ar Dainu svinēsim zelta kāzas, esam laulībā jau 48 gadus. Visu laiku esam dzīvojuši saticīgi, mīlestība bijusi pāri visam. Mums ir īsta mīlestība, mēs nekad neķildojamies, saprotamies no pusvārda.

Mīlestība, pirmkārt, ir uzticēšanās otram cilvēkam, otrkārt, jānovērtē, kas otru satrauc, sāpina un jābeidz to darīt. Cilvēki arī dzīves laikā pielāgojas viens otram. Agrāk vispār par šķiršanos kā tādu nerunāja. Atceros, ka mans tēvs, kad iedzēra, bija diezgan agresīvs, bet mammai nebija ne domas par šķiršanos. Domāju, manai paaudzei ir ieaudzināta mīlestība pret cilvēku, ko esi izvēlējies dzīvei, kā savu ceļabiedru," domā Aleksandrs.

Aleksandrs atklāj, ka viņa un Dainas mīlestība sākās vēl laikā, kad viņš studējis veterināriju. Daina apmeklējusi studentu balles, tur viņi iepazinušies. Aleksandram paticis, kā viņa dejo, tas bijis ļoti būtiski, jo jau no jaunības viņa viena no kaislībām ir valsis.

"Viņai bija grūti apstākļi mājās, tēvs bija smagi slims. Nereti braucu ciemos, lai palīdzētu darbos – malku skaldīt, tikt galā ar lopiņiem, sienu sagādāt. Viņas mamma redzēja, ka esmu strādīgs, arī man bija iespēja novērtēt, ka Daina ir čakla. Mēs daudz strādājām, darbs ir atslēga tam, lai nerastos nepareizas domas galvā," tā Aleksandrs, piebilstot, ka viņi apprecējušies 1976. gada 28. augustā.

Pats Aleksandrs uzaudzis sešu bērnu ģimenē, viņam bijuši vēl pieci brāļi. Jau no septiņu gadu vecuma viņš skolas brīvlaikos strādājis no agra rīta līdz vēlam vakaram. Grūti bijis dzīvot un izdzīvot viņa bērnībā, ziemas bijušas ļoti smagas. Aleksandrs un viņa sieva no bērnības ir pieraduši strādāt, viņi no darba nebaidās.

"Atceros, ka pirms laika kaimiņienei nomira vīrs, viņai palika saimniecība. Steidzos palīgā, sēdos pie traktora stūres aru zemi, sienu pļāvu, vedu uz stalli. Vienmēr ir jāpalīdz tuvākajam," pamāca Aleksandrs.

"Viens no maniem dzīves moto – ja ir grūti, jābūt stipram un viss jāpārvar. Man patīk dzīve, dzīve ir skaista, tikai jāsaskata skaistums, un to es cenšos. Patīk iepriecināt līdzcilvēkus, tas palīdz uzturēt mundrumu," tā Aleksandrs.

Šovu "Ir talants!" skaties katru svētdienas vakaru, telekanālā TV3, plkst. 20.30! Nepalaid garām.