Francija slepeni izmēģina kodoltriecienus, raidot vēstījumu Putinam

Četras reizes gadā aptuveni 50 Francijas lidmašīnu paceļas debesīs, lai operācijā "Poker" izspēlētu kodoltriecienu pret iedomātu pretinieka valsti.

Laikā, kad kodolieroči atkal kļuvuši par vienu no Eiropas drošības diskusiju centrālajiem jautājumiem, Francija vēlas nodrošināt, lai no gaisa palaižamās spārnotās raķetes ar kodolgalviņām kalpotu kā ticams atturēšanas līdzeklis. Lidmašīnām, kas tās nes, jāspēj pārvarēt pretinieka pretgaisa aizsardzību, kurā strauji attīstās droni, radari un raķetes. Francijai šīm pārmaiņām jāpielāgojas.

"Ir skaidrs, ka mūsu pretinieki mūsdienās nerīkojas tā, kā pirms desmit gadiem. Arī mēs, protams, esam mainījušies. Ikviens attīstās un seko līdzi citiem," intervijā trim medijiem, tostarp "Politico", sacīja ģenerālis Stefāns Virēms, kurš vada Francijas gaisa spēku kodolspēku vienību.

Viņš norādīja, ka mācību scenārijos tiek iekļautas jaunas taktikas un tehnoloģijas. "Tehnoloģiskās inovācijas visās jomās attīstās galvu reibinošā ātrumā. Mums jāpielāgojas šim tempam un jāatrod veidi, kā tām pretoties. Tā vienmēr ir cīņa starp zobenu un vairogu," skaidroja ģenerālis, minot uzbrukuma lidmašīnas, atklāšanas sistēmas, pretgaisa aizsardzību un satelītus.

Francijas kodolieroči vienmēr bijuši būtiska valsts aizsardzības stratēģijas daļa. Taču mainīgā ģeopolitiskā situācija — Krievijas iebrukums Ukrainā, Kremļa regulārie kodoldraudi un pieaugošās šaubas par ASV apņemšanos garantēt Eiropas drošību — kodolarsenāla nozīmi ir vēl vairāk palielinājusi.

Martā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka valsts palielinās kodolgalviņu skaitu.

Parīze arī uzsver, ka tās "vitālajām interesēm" ir izteikta Eiropas dimensija. Tas nozīmē, ka uzbrukums Eiropas kontinentam potenciāli varētu izraisīt Francijas atbildes triecienu, tomēr slieksnis kodolieroču izmantošanai apzināti paliek neskaidrs.

Makrons, kurš vada vienīgo Eiropas Savienības valsti ar kodolieročiem, sācis dialogu ar vairākām Eiropas valstīm par sadarbību kodolatturēšanas jomā. Tajā jau iesaistījušās Vācija, Zviedrija, Somija un Polija. Nākotnē šīs valstis varētu piedalīties arī operācijas "Poker" mācībās.

Tomēr nākamgad gaidāmās Francijas prezidenta vēlēšanas varētu mainīt šīs sadarbības nosacījumus. Galēji labējā kandidāte Marina Lepēna, kura aptaujās tobrīd bija vadībā, paziņojusi, ka Eiropas valstīm būtu jāiegādājas Francijas militārais aprīkojums, ja tās vēlas izmantot Parīzes kodolatturēšanas sniegto aizsardzību.

"Vienīgais būtiskais jautājums ir šāds: vai Francijas kodolatturēšana, aizsargājot arī citu valstu, ne tikai Francijas, vitālās intereses, ir ticama?" vaicāja domnīcas "Institut Montaigne" aizsardzības un drošības pētnieks Andrē Leblāns.

"Francijas kodolspēki nekad nav izmantoti, tāpēc to ticamība lielā mērā balstās uz ilgtermiņā konsekventi un atturīgi paustiem stratēģiskajiem signāliem," viņš skaidroja.

Neraugoties uz šīm bažām, Krievija Francijas rīcībai seko līdzi. Šonedēļ Kremlis Francijas veikto no zemūdenes palaižamas kodolieročus nest spējīgas raķetes izmēģinājumu, kuru klātienē vēroja Makrons, raksturoja kā daļu no "strupceļā vedošas" pret Krieviju vērstas stratēģijas.

Kodolatturēšanas ticamība arvien vairāk ir atkarīga arī no tā, cik skaidri Francija par savām spējām informē gan sabiedrotos, gan pretiniekus.

"Mūsu uzdevums ir pārvarēt pretinieka aizsardzību, lai garantētu prezidentam un pretiniekam, ka gadījumā, ja tas apdraudēs mūsu vitālās intereses, mēs spēsim nodarīt tam nepieņemamus zaudējumus," sacīja Virēms.

Kopš marta Francija vairs neatklāj, cik kodolgalviņu tai ir. Šādu pieeju Makrons dēvē par "stratēģisko neskaidrību", kuras mērķis ir neļaut pretiniekiem precīzi paredzēt valsts spējas.

Vienlaikus Francija arvien biežāk demonstrē savu militāro spēku. Virēma publiskie komentāri par operāciju "Poker" liecina par valsts vēlmi padarīt savu kodolatturēšanas politiku redzamāku. Vēl nesen Francijas militārpersonas pat neapstiprināja, ka šāda operācija vispār pastāv.

Tas notiek laikā, kad pieaug bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij līdz šīs desmitgades beigām. Šādu brīdinājumu pauduši gan alianses aizsardzības ministri un ģenerāļi, gan militārie analītiķi.

Tagad Virēms atklājis neparasti daudz detaļu par operāciju "Poker". Piemēram, viņš stāstīja, ka Francijas gaisa spēki pēc simulētajām triecienu operācijām analizē rezultātus, izmantojot kodolraķetes "ASMPA-R" imitētās palaišanas datus. Reālas raķetes šajās mācībās netiek palaistas.

Apkalpes arī izvērtē iespējamos Francijas zaudējumus, kas rastos, mēģinot pārvarēt pretinieka pretgaisa aizsardzību.

Virēms skaidroja, ka "Poker" ir reāla operācija, tādēļ uz to neattiecas tie paši ierobežojumi kā uz parastām miera laika militārajām mācībām.

"Tas man dod lielāku rīcības brīvību nekā parastās mācībās, īpaši attiecībā uz drošības prasībām, lidojot virs skarbām jūras teritorijām un nosakot apkalpju darba laiku," viņš sacīja.

"Gatavojamies ļoti augstas intensitātes scenārijiem apstākļos, kad mūsu spējas ir ierobežotas un pastāv ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku vai kodoldraudu risks, kā arī uzbrukumi valsts teritorijai," piebilda ģenerālis.

Francija pašlaik īsteno vērienīgu programmu, lai modernizētu gan no gaisa, gan jūras palaižamos kodolieročus.

Neraugoties uz saspringto valsts finanšu situāciju, valdības 2027. gada budžeta projektā militārajiem izdevumiem paredzēti 63,4 miljardi eiro, salīdzinot ar 57 miljardiem eiro šogad. Aptuveni 12% no šīs summas paredzēts novirzīt kodolatturēšanai.

Pagājušajā gadā Makrons paziņoja par plāniem atjaunot ceturto Francijas kodolieroču aviācijas bāzi Luksē, kas atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Vācijas robežas. Tā papildinās jau esošās bāzes Istrā, Avorā un Sentdjēzjē.

Līdz 2035. gadam Luksē paredzēts izvietot divas eskadriļas ar modernizētajiem F5 standarta iznīcinātājiem "Rafale", kas būs aprīkoti ar Francijas nākotnes hiperskaņas spārnoto raķeti ASN4G ar kodolgalviņu.

Francijas kodolspēku aviācijas vienības strādā arī pie dronu un pretdronu sistēmām. Vienlaikus valsts atzīst, ka tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka jau esošās sistēmas drīz var novecot.

"Paskatieties, kas šobrīd notiek Ukrainā. Parādās jauni droni, un cīņa pret tiem norisinās ļoti īsos laika posmos. Ar mums ir tieši tāpat. Mums jākļūst daudz elastīgākiem," sacīja Virēms.

"Mums jāpieņem, ka sistēmas, kuras izmēģinām un ieviešam, pēc gada var vairs nebūt pilnībā atbilstošas un tās būs regulāri jāaizstāj," viņš skaidroja.

Nesenie konflikti arī parādījuši tāla darbības rādiusa gaiss-gaiss raķešu nozīmi, nepieciešamību neitralizēt pretinieka pretgaisa aizsardzību un iespējas izmantot savstarpēji koordinētus kaujas dronus.

Vēl viens izaicinājums ir lidmašīnu skaits. Pēc ģenerāļa teiktā, Francijas gaisa spēkiem nākotnē varētu būt nepieciešami 230 iznīcinātāji, salīdzinot ar aptuveni 185 pašlaik, jo kodolieročus nest spējīgie "Rafale" tiek izmantoti arī parastajām militārajām operācijām.

Virēms norādīja, ka Francijas gaisa un kosmosa spēku komandieris ģenerālis Žeroms Belanžē šo jautājumu aktualizējis vairākkārt. Tomēr Makrona solījums palielināt gaisa spēku kapacitāti netika iekļauts jaunākajā militārās plānošanas likumā, kas pieņemts pagājušajā vasarā.

Vienlaikus ģenerālis uzsvēra, ka Francijas kodolieroču spējas netiks vājinātas arī ekonomisku grūtību dēļ.

"Absolūta prioritāte — pats svarīgākais no svarīgākā — ir kodolatturēšana. Kompromisi vienmēr, vienmēr tiek pieņemti par labu kodolatturēšanai," viņš uzsvēra.