Bērns nav uzaicināts uz dzimšanas dienas ballīti. Vai vecākiem vajadzētu iesaistīties?

Ja tavs mazais ir palicis ārpus uzaicināto saraksta, lūk, daži veidi, kā palīdzēt viņam tikt galā ar vilšanos.

Izglītības un bērnu psiholoģe doktore Saša Hola, kura pati audzina trīs gadus vecu dēlu un piecus gadus vecu meitu, norāda, ka vispirms vecākiem jāsaprot – šāda situācija ir pilnīgi normāla.

"Diemžēl kādā brīdī vecāku dzīvē ar to saskarsies ikviens no mūsu bērniem," viņa stāsta.

Dr. Hola uzsver, ka, lai gan vecākiem var rasties kārdinājums iejaukties, ilgtermiņā tas bērnam nepalīdzēs.

"Mēs nevaram novērst visus šķēršļus, taču varam iemācīt bērniem prasmes, kas palīdzēs ar tiem tikt galā. Runa ir par spēju pārvarēt grūtības – kādas prasmes mēs varam viņiem iemācīt, nevis kā mainīt iznākumu?" viņa skaidro.

Arī komiķe, rakstniece un divu bērnu mamma Kerijada Loida uzskata, ka bērnam šādā situācijā var būt ļoti grūti.

"Kad bērni ir mazi, tas līdzinās pirmajai mīlestībai – visas emocijas ir tik spilgtas un sakāpinātas, un tas īpaši attiecas uz ballītēm. Ikviens kādreiz ir bijis situācijā, kad nav uzaicināts uz kāda cita ballīti."

Dr. Hola iesaka ieplānot bērnam kādu citu aktivitāti, uz kuru koncentrēties, nevis domāt par ballīti, uz kuru viņš nav uzaicināts.

"Jā, tas bērns pateica, ka tu nevari nākt, bet atradīsim citu draugu, ar kuru vari kopā kaut ko darīt," viņa iesaka.

Loida piebilst, ka, bērnam augot un pamatskolas gados arvien biežāk saskaroties ar līdzīgām situācijām, vecākiem būs vieglāk izskaidrot, kāpēc dažkārt viņš saņem ielūgumu, bet citreiz ne.

"Viņus uzaicinās uz daudzām ballītēm, bet uz daudzām citām neaicinās, un ar laiku viņi pārstās tās skaitīt," viņa saka.

"Bērni atnāks mājās un pastāstīs, ka, piemēram, kāds cits ir bijis sarūgtināts, jo nav uzaicināts. Tad varēsi teikt: "Atceries, kad arī tevi neuzaicināja uz tā bērna ballīti?" Viņi pamazām sapratīs, ka šādas situācijas gadās pārmaiņus visiem, un tas vairs nešķitīs tik dramatiski."

Dr. Hola uzsver, ka ir svarīgi paskaidrot bērnam – lēmums viņu neiekļaut uzaicināto sarakstā nenozīmē, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

"Šeit var būt iesaistīti ļoti daudzi faktori. Īpaši tas attiecas uz bērniem vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem. Viņi vēl ir pārāk mazi, lai būtu izveidojuši noturīgu priekšstatu par sevi kā par nepaklausīgiem vai sliktiem bērniem. Visticamāk, tam nav nekāda sakara ar jūsu bērnu," viņa skaidro.

Loida piekrīt un iesaka izskaidrot bērnam iespējamos iemeslus, kāpēc viņš nav saņēmis ielūgumu.

"Vecāki, iespējams, nevar atļauties sarīkot ballīti 20 bērniem, tāpēc uzaicina tikai sešus, un tavs bērns šoreiz nav viņu vidū."

Dr. Hola norāda, ka iemesli var būt ļoti dažādi. Tie var būt saistīti ar pašu vecāku bērnības pieredzi – ja viņiem šajā vecumā bija tikai daži draugi, viņi var justies ērti, rīkojot nelielu ballīti. Savukārt citi vecāki var izvēlēties plašākas svinības, cerot palīdzēt savam bērnam pārvarēt kautrīgumu.

Dr. Hola norāda, ka vecākiem jāatceras – tikai nedaudz vēlākā vecumā bērnu draudzības iegūst dziļāku nozīmi. Tāpēc tas, kas šobrīd šķiet milzīga problēma, visticamāk, ar laiku zaudēs savu nozīmi.

"Apmēram divu gadu vecumā bērni sāk izrādīt interesi par citiem, taču viņi joprojām lielākoties spēlējas cits citam līdzās, nevis kopā," viņa skaidro.

"Apmēram trīs līdz piecu gadu vecumā bērni jau sāk apzināti izvēlēties, ar ko vēlas pavadīt laiku. Viņi var teikt: "Šodien es spēlējos ar šo bērnu." Taču aptuveni piecu līdz septiņu gadu vecumā draudzības kļūst stabilākas un bērniem patiesi nozīmīgas."

Viņa uzsver, ka vecākiem jādod bērniem pietiekami daudz laika un iespēju, lai veidotu draudzības.

"Kādā pētījumā tika pētīts, cik daudz laika pieaugušajiem nepieciešams, lai no paziņām kļūtu par draugiem. Tajā secināts, ka tam vajadzīgas 40 līdz 60 stundas, savukārt, lai no paziņām kļūtu par labiem draugiem, nepieciešamas 200 stundas.

Tāpēc nevaram pieņemt, ka bērns jau ir ieguvis draugu tikai tāpēc, ka esam aizveduši viņu uz rotaļu laukumu un viņš tur divas reizes ir saticis kādu citu bērnu."