Katram trešajam mediķim Latvijā piemīt izdegšanas sindroms
Darbu zaudēt uz laiku vai pavisam nākas arī cita iemesla dēļ. Izdegšanas sindroms, kas Latvijā joprojām netiek uzskatīts par īstu slimības diagnozi, tomēr pieveic daudzus.
Katram trešajam mediķim Latvijā piemīt izdegšana sindroms. Un vienādam riskam ir pakļauti gan ārsti, gan medmāsas. Ātrāk gan no viņiem izdeg tie, kas atrodas tā saucamajā pirmajā frontes līnijā – "ātrās palīdzības" brigādes un ģimenes ārsti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kā secināts pēc Slimību profilakses un kontroles centra pasūtījuma veiktajā pētījumā, riska grupā ir ne tikai ārsti, bet visu tā saucamo palīdzošo profesiju pārstāvji.
Starp mediķiem veiktais pētījums ir pirmais par izdegšanu Latvijā. Par šā sindroma izplatību Latvijas sabiedrībā kopumā datu nav.
Zināms, ka Eiropā izdegšanas simptoms piemīt no 3 līdz vairāk nekā 30% iedzīvotāju. Psihoterapeiti ir pārliecināti: Latvijā izdegušo cilvēku kļūst arvien vairāk.
Viņiem var parādīties gan nespecifiski fiziski simptomi – locītavu un galvas sāpes, nogurums, samazināta imunitāte. Gan emocionālais diskomforts – tāda bezpalīdzības izjūta, nepatika pret agrāk mīlēto darbu.
Lai arī bieži pieminēts un tagad arī pētīts, Latvijā izdegšanas sindroms netiekot uzskatīts par īstu diagnozi. Kaut gan neārstēta izdegšana var pāraugt depresijā, kā arī beigties ar tādām psihosomatiskām izpausmēm kā kuņģa čūla vai paaugstināts spiediens, kas var novest pie insulta vai infarkta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
