No parasta klepus līdz smagai pneimonijai – Latvijā strauji izplatās smaga elpceļu infekcija
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, Rīgas Stradiņu univeritātes profesore Ludmila Vīksna TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka šogad novērots pārsteidzoši daudz baktērijas mikoplazmas ierosinātu infekciju un slimību, un dažkārt pacienti nonāk arī intensīvajā terapijā. Kas ir mikoplazmas baktērija, un kā no tās izvairīties?
Mikoplazmas pneimonija ir slimība, ko izraisa baktērija Mycoplasma pneumoniae. Šai baktērijai nav cietā šūnu apvalka, tāpēc tā var mainīt savu izmēru un formu. Tā parasti nepieiet dziļi šūnās, bet piestiprinās pie elpceļu epitēlija šūnām, kavējot organismu atbrīvoties no infekcijas, norāda SPKC.
Kā izplatās?
Mikoplazmas pneimonija izplatās ar gaisa pilieniem, piemēram, šķaudot vai klepojot. Inkubācijas periods ir no vienas līdz četrām nedēļām. Parasti slimība ir viegla un bieži tiek dēvēta par "staigājošu pneimoniju", jo pacienti ne vienmēr jūtas ļoti slimi. Slimība var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem.
Simptomi
Bērniem līdz 5 gadu vecumam simptomi var būt viegli, piemēram, iesnas, svilpojoša elpošana, vemšana vai caureja. Drudzis var nebūt, bet dažreiz slimība sākas pakāpeniski, kļūstot smagāka ar paaugstinātu temperatūru un ilgstošu klepu.
Tipiskie simptomi:
- Klepus un galvassāpes,
- Drudzis,
- Nespēks.
Infekcija var izraisīt dažādas elpceļu slimības, piemēram, traheobronhītu, faringītu vai pneimoniju.
Lai gan lielākoties slimība norit viegli, smagas komplikācijas var prasīt hospitalizāciju un pat būt bīstamas dzīvībai. Tās ietver:
- Smagu pneimoniju,
- Astmas saasinājumu,
- Encefalītu (smadzeņu iekaisumu),
- Anēmiju vai nieru darbības traucējumus,
- Kuņģa-zarnu trakta problēmas un ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa-Džonsona sindromu.
Mikoplazmas pneimonijas infekcijas sastopamas visā pasaulē. ASV tiek reģistrēti ap 2 miljoniem gadījumu gadā, taču faktiskais skaits var būt lielāks, jo daudzi gadījumi netiek diagnosticēti.
Slimība var izplatīties jebkurā gadalaikā, taču biežāk sastopama vasarā un agrā rudenī. Uzliesmojumi parasti notiek vietās, kur cilvēki ir ciešā kontaktā, piemēram, skolās vai pansionātos.
Kā pasargāt sevi?
Lai mazinātu saslimšanas risku, ir svarīgi izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem un ievērot higiēnas prasības, piemēram, bieži mazgāt rokas un vēdināt telpas. Ja parādās simptomi, kas norāda uz pneimoniju, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai saņemtu piemērotu ārstēšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
