"Es nespēju ar to samierināties." Violetas dzīvi jau septiņus gadus diktē slimība

2018. gads, kas mainīja visu

"Tas sākās ap 2018. gadu. Ieejot veikalā, man sākās panikas lēkme, es uzreiz nesapratu, kas ar mani notiek. Sāka dauzīties sirds, tecēt auksti sviedri. Nometu pārtikas groziņu un metos ārā no veikala. Apstājos pie automašīnas, mēģināju savākties, bet pēc tās dienas man sākās lielas bailes ieiet veikalā vai jebkurā citā sabiedriskā vietā.

Es ieslēdzos mājās, vienīgais, kur izgāju, bija darbs, un arī tas ar lielu piespiešanos un bailēm. Nereti izejot no mājas, man sākās panika, es skrēju atpakaļ mājās. Sirds dauzījās, krūškurvī bija tāds spiediens, it kā būtu dabūjusi ar elektrību, šķita, ka nevaru paelpot, spēka nebija vispār.

Pierakstījos pie ārsta, izstāstīju par simptomiem, ārsts nosūtīja pie psihologa, veikt kardiogrammu un asins analīzes. Analīžu rezultāti bija lieliski, bet pie psihologa tā arī neaizgāju, jo tolaik tik labi nezināju dāņu valodu," sarunā ar "tv3.lv" atceras Violeta.

Violetai diagnosticēta veģetatīvā distonija. Kopš tā laika viņas dzīve vairs nav tāda, kāda tā bija iepriekš.

Bailes aiziet uz veikalu

Meitene, kura "Lauku sētā" un citos šovos savulaik sevi prezentēja, kā ļoti atraktīvu, atvērtu un sabiedrisku daiļavu, nu spiesta sadzīvot ar regulārām panikas lēkmēm, nervu spazmām un garastāvokļa svārstībām.

"Šie simptomi man neļauj būt tādai, kāda es biju agrāk, pirms slimības.

Man bija kādi 25 gadi, kad es pirmo reizi ar saskāros ar šo slimību. Nevienam nestāstu par savām problēmām, bet nu jau pagājuši seši gadi, kopš cīnos ar Veģetatīvo distoniju. Labāk paliek, bet simptomi nepazūd.

Atceros, kā mēģināju piespiest sevi doties ārā, tikties ar cilvēkiem, bet tas viss prasīja no manis lielu enerģiju. Lēnām mēģināju iet uz veikalu, jūtot, ka tuvojas panikas lēkme, meklēju drošu vietu ārpus veikala.

Ja pirms sešiem gadiem viena nespēju ieiet veikalā, nu man tas izdodas, bet, protams, zemapziņā sēž bailes: "Ja nu atkal…" Manā galvā visu laiku dzīvo uztraukums, bailes atrasties cilvēku vidū. Tas ir kā tāds neatrisināts karuselis," sajūtās ar "tv3.lv" dalās Violeta.

Nevēlas nodzīvot visu mūžu sazāļota

Intervija "tv3.lv" ir pirmā reize, kad viņa atklāti uzticas kādam, runājot par savu slimību. "Nevienam nesaku, ka man ir veģetatīvā distonija. Es nespēju ar to samierināties.

Aizbraucu pie psihiatra Latvijā, man konstatēja vidējo depresiju un sociālo fobiju, izrakstīja antidepresantus. Padzēru četrus mēnešus un atteicos, negribēju dzīvot dzīvi, dzerot antidepresantus.

Jā, daļēji tie palīdzēja, taču nenoņēma visus siptomus. Sapratu, ka man pašai ir jāmaina pilnīgi visa sava dzīve," atceras Violeta.

Viņa izlēmusi pilnībā nodoties darbam un mācībām. "Brīvo laiku sev vispār neatstāju, dzīvoju kā robots – no darba uz darbu. Neklausījos savā ķermenī.

Pārcēlos uz jaunu dzīves vietu, mīļotā cilvēka bēres. Un tas viss mani pilnībā nogāza no kājām," atceras kādreizējā šovu zvaigzne.

Krīze pagājušā gada rudenī

Pagājušā gada oktobrī viņa pilnībā sabrukusi. "Raudāju mēnesi no vietas, pamatīgi nokritos svarā, vairs nespēju. Vienkārši lūdzu ārstam antidepresantus, kurus lietoju jau trīs mēnešus," atklāti stāsta Violeta.

Nu viņa jūtas labāk, taču joprojām apzinās, ka nevēlas visu dzīvi vadīt, dzerot zāles, tāpēc meklē dabiskas alternatīvas.

Viņa izlēmusi veikt padziļinātas sava ķermeņa analīzes, un pirmajos rezultātos jau atrasti parazīti, tāpēc Violeta izlēmusi par labu pilnīgai ķermeņa attīrīšanai un veselīga dzīvesveida padarīšanai par savu ikdienu.

Jau kopš tā paša 2018. gada Violeta pilnībā atteikusies no alkohola – nu jau rit astotais gads, kopš viņa uz dzīvi skatās skaidrām acīm. Divus gadus Violeta ir regulāra viešņa psihoterapeita kabinetā.

"Apzinos, ka man vienkārši jāsamierinās ar to, ka man ir šī slimība, bet es nespēju. Jā, antidepresanti samazina simptimus, bet es gribu rakties dziļāk un saprast, kāpēc tas ar mani notiek. Tāpēc vēlos izpētīt katru sava ķermeņa šūnu, iepazīt un izprast to, lai pilnībā saprastu, kur tas rodas un kas kaitē manam ķermeni.

Es negribu mūžīgi dzīvot, baidoties, vai lēkme sāksies veikalā vai braucot automašīnā, negribu dzīvot, nemitīgi domājot, "ja nu man tagad paliks slikti, ja nu es nomiršu no šiem simptomiem"," uzsver Violeta.

Un tas ir kā vāveres ritenī – domas, kas rada bailes, bailes, kas rada šīs nepatīkamās domas un tā uz riņķi jau gadiem.

"Ja vien es prastu samierināties un to akceptēt. Es vēlos sadzirdēt savu ķermeni, jo ķermenis pats mums pasaka priekšā, tas mūs brīdina," tā Violeta, kura turpina meklēt ārstēšanas metodes, kas palīdzēs viņas ceļā.

 Violeta pirmo reizi ieminējās, ka nejūtas labi, viesojoties "Zilonis studijā"