Ko sēsi, to pļausi. Demogrāfi skaidro Latvijā sarūkošās dzimstības iemeslus
Jau ceturto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. Situācija ir biedējoša, un speciālisti ir spiesti atzīt – tikt ārā no demogrāfiskās bedres būs ļoti grūti. Šis jautājums nav kustināts gadiem ilgi, un tagad skaitļi skaidri demonstrē sakāmvārdu: ko sēsi, to pļausi. Vienkāršu instrumentu, ar kuriem varētu motivēt cilvēkus veidot ģimenes un radīt bērnus, nav. Taču Labklājības ministrija sola uzņemties virsvadību, lai šo jautājumu virzītu uz priekšu un meklētu risinājumu.
Lai arī demogrāfijas kritums Latvijā nav nekāds jaunums un negatīva tendence ilgst jau nepilnus desmit gadus, šķiet, šobrīd par to tiek runāts uzstājīgāk nekā iepriekš. Un situācija patiesi ir dramatiska! Dzimstība turpina strauji sarukt. Savukārt mirstība krietni pārsniedz šos rādītājus.
Un šodien publicētajos datos redzam, ka janvārī piedzima vien 881 jaundzimušais, kas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā reģistrēti 2408 mirušie.
Situācijas risinājumam jākļūst par vienu no galvenajiem jautājumiem valsts politiskajā dienaskārtībā, un tas prasa steidzamu valdības rīcību. Taču aizbērt Latvijas demogrāfisko bedri nebūs viegli, secina eksperti.
"To vajadzēja skatīties pirms desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem. Toreiz standarta atbilde: "Tas nav tik svarīgi!" Mums svarīgāka ekonomika." Tagad skaitļi demonstrē parunu – ko sēsi, to pļausi, tad nu pēkšņi kaut ko ķers un grābs. Brīnumi nenotiek."
Arī vairums Eiropas valstu stagnē demogrāfijas rādītājos, taču reģionā ir arī valstis, kur nākotnes scenāriji ir labvēlīgāki, pateicoties pētījumiem un mērķtiecīgai demogrāfijas jomas politikai. Latvija ir viena no nedaudzām valstīm, kurā ar šo lietu nenodarbojas ilgstoši.
"Kopš brīža, kad likvidēts demogrāfisko lietu centrs, viss pagriezies pretēji! Tā nav bijusi prioritāte. Mums pat nav īsti atbildīgā."
"Mums būs daudz kas jāiemācās! Un ne ar kādu pasaules naudu nevarēsim sagādāt tik daudz bērnu, lai stāvētu uz vietas. Tas vairs nav iespējams. Tas bija iespējams demogrāfijas ultimātu laikā, kad neviens negribēja kustēties."
Vienkāršu instrumentu, ar kuriem varētu motivēt cilvēkus veidot ģimenes ar bērniem, nav. Taču valsts politikai jābūt tādai, lai mazuļa ienākšana ģimenē nesamazinātu tās labklājības līmeni.
"Kā tas ir pusē Latvijas ģimenēm, kad ģimenē parādās bērns. Tavi bērni, tavas problēmas, gribi dārziņu, gaidi, vēl kaut ko gribi, gaidi vai maksā."
Ir lietas, ko varam darīt gan finansiālā, gan atbalsta ziņā.
"Ir instrumenti, kurus varētu izmantot. Gan ar pabalstiem, gan mājokļu atbalstu. Gan nodrošinot un veicinot to, ka sievietēm ir daudz vieglāk savienot ģimeni ar darbu. Lai darba tirgus ir elastīgāks, lai varētu pilnībā vai daļēji atgriezties un ātri atgriezties, ja to vēlas."
Par to, ka situācija ir "ļoti satraucoša", liek noprast arī Valsts prezidenta manāmais uzstājīgums.
"Es no savas puses apsolu, ka visu šo gadu es kaitināšu, kritīšu valdībai uz nerviem un darīšu visu, lai 2026. gada budžetā tomēr demogrāfijai, nezinu cik, bet finansējums parādītos, un tad kritīšu uz nerviem Saeimai, un tad jūs visi kritīsiet uz nerviem man."
Labklājības ministrs sola uzņemties virsvadību šī jautājuma virzīšanā uz priekšu. Ministrs norāda, ka katrai ministrijai jādara savs darbs, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, un viņš gatavs to kontrolēt.
"Pēcnācēji nāks tad, kad ģimene jutīsies droši, proti, pabalsti, mājoklis, skola, ienākumi. Tad izvēlēsies par pirmo vai otro bērnu. Jo trešie bērni kopš 2016. gada nav kritušies."
Lai gan ar pabalstiem visu atrisināt nevar, ir tādi, kas nav celti gadu gadiem. Tāpēc kā prioritāti Labklājības ministrija izvirzījusi: 2026. gadā paaugstināt vairākus pabalstus, tai skaitā, bērna piedzimšanas, kopšanas, ģimenes valsts pabalstu. Tāpat marta beigās ministriju pārstāvjiem paredzēta demogrāfijas padomes sēde, kurā nu beidzot spriedīs arī par citiem atbalsta mehānismiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
