Amerika šodien svaidās ar tarifiem. Ko tas nozīmē Latvijai?
ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie tirdzniecības kari turpina saasināties, visa ekonomikas un biznesa pasaules uzmanība pievērsta trešdienai. Tramps 2. aprīli publiski dēvējis par "atbrīvošanas dienu" un solījis ieviest virkni tarifu, lai novērstu tirdzniecības praksi, ko viņa valdība uzskata par negodīgu, tādā veidā atbrīvojot ASV no atkarības no ārvalstu precēm.
Ko Trampa tarifi nesīs Latvijas un Eiropas ekonomikai? "tv3.lv" komentēja "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Nedēļas nogalē lielvaras prezidents paziņoja, ka muitas tarifi, kurus viņš plāno ieviest tuvāko dienu laikā, aptvers visas valstis, ne tikai tās, kurām ar ASV ir vislielākā ārējās tirdzniecības nelīdzsvarotība.
"Mēs sāksim ar visām valstīm, un tad redzēsim, kas notiks," žurnālistiem svētdien sacīja Tramps, kliedējot cerības, ka viņš varētu neieviest daļu no paredzētajiem tarifiem, vai ka tie varētu būt vērsti tikai pret valstīm ar pastāvīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību. Tramps norādīja, ka "būtībā mēs runājam par visām valstīm, nevis par daļu valstu."
Tomēr joprojām nav daudz skaidrības, kā tarifi faktiski tiks ieviesti. Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita pirmdien paziņoja, ka Tramps trešdien atklās savus plānus noteikt savstarpējus tarifus gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem, taču norādīja, ka detaļas ir prezidenta ziņā.
Jāatgādina, – kopš stāšanās amatā Tramps ir bijis agresīvs, draudot ar tarifiem, vienlaikus radot neskaidrību. Pastāv iespēja, ka šīs nedēļas paziņojumi neskaidŗibu tikai palielinās, raksta "Associated Press".
Kā portālam "tv3.lv" komentēja ekonomists Strautiņš, tarifu kāpums nozīmē cenu kāpumu ASV iedzīvotājiem.
No vienas puses Tramps to noliedz, bet tāda ir tarifu pastāvēšanas jēga – paaugstināt cenas iekšējā tirgū, lai palielinātu savu ražotāju rentabilitāti. Tarifi kopumā sabiedrību padara nedaudz nabagāku. Ir vairāki trūkumi – tas samazina valsts iesaisti starptautiskā darba dalīšanā. ASV, protams, ir lielvalsts, arī valsts ietvaros var daudz ražot, tomēr iesaiste starptautiskā darba dalīšanā nāk dzīves līmenim par labu.
Vienlaikus ekonomists gan uzsver – nav sagaidāms, ka "tarifu karu" ietekme būs būtiska. Atsaucoties uz "Financial Times", ekonomists norāda – ilgākā laika periodā ietekme uz ASV sabiedrību būtu mērāma ap -1% IKP. "Citās valstīs ilgtermiņā ietekme lielāka – Kanādā, Meksikā varētu būt pieci līdz septiņi procenti mazāks IKP ilgākā laikā, jo viņiem ASV tirgus ir svarīgs. " norādīja Strautiņš.
"Eiropā arī nav ļoti dramatiska ietekme, nekas ļoti dramatisks," piebilda ekonomists.
Kā Tramps tarifu plāns ietekmēs Latviju?
Vaicāts, kā Trampa ekonomiskā politika varētu ietekmēt iedzīvotājus Latvijā, Strautiņš komentē – neliela ietekme varētu būt jūtama, taču "nekas dramatisks".
Tiešāk skars cilvēkus, kas strādā nedaudzajos uzņēmumos, kuriem ASV tirgus ir svarīgs. Nāk prātā elektronikas uzņēmumi. Bet visiem pārējiem, tur ir dažas ietekmes. Viens ir eiro kurss, kas tarifu dēļ ir zemāks nekā tas būtu. Ar piebildi – tā ietekme ir lejupvērsta, bet tas nenozīmē, ka eiro kursam ir tikai un vienīgi jākrīt, ir arī pretējas ietekmes. Šobrīd eiro kurss ir augstāks nekā tas bija, kad Trampu ievēlēja. [..] Skaidrs, ka šādiem tarifiem ir ietekme uz citu valstu valūtām – lejupvērst tās. Lai varētu kaut ko eksportēt, valūtu kursam ir jāpakrītas. Tas var ietekmēt cenu līmeni, jo zemāks eiro kurss ir cenu paaugstinošs apstāklis.
Vienlaikus gan ekonomists uzsver: "No otras puses – tas, ka ASV uzbūvē sev dambi apkārt, tas nozīmē, ka vienā dambja pusē līmenis kļūst augstāks, otrā zemāks. ASV cenu līmenis kļūs augstāks, pārējā pasaulē tas drīzāk kļūs zemāks, jo pieaug konkurence starp tiem, kuriem tagad ir dārgāk vest savu preci uz Ameriku un tas kļūst neizdevīgāk."
Kopumā komentējot ASV prezidenta politiku, ekonomists norādīja, ka šobrīd ir liela nenoteiktība ne tikai par tarifiem. "Ekonomiskā politika ir kļuvusi neprognozējama, emocionāla un tas apgrūtina biznesam dzīvi," norādīja Strautiņš.
Kas notiks 2. aprīlī?
Trampa tarifu plāna detaļas ir neskaidras. Joprojām nav skaidrības par Trampa plāniem. Savstarpējie tarifi var tikt piemēroti, kā atsevišķi muitas nodokļi konkrētiem produktiem vai arī, kā plašāki "vidējie" tarifi, kas attiecas uz visām precēm no katras valsts. Tāpat pastāv iespēja, ka tiks ieviests pilnīgi cits mehānisms, raksta "Associated Press".
Baltā nama tirdzniecības padomnieks Pīters Navarro intervijā "Fox News Sunday" norādīja, ka tarifi varētu ienest ASV 600 miljardus dolāru gadā, kas nozīmētu vidējo likmi 20%.
Tramps iepriekš ir runājis par muitas nodokļu piemērošanu Eiropas Savienībai, Dienvidkorejai, Brazīlijai un Indijai, kā arī citām valstīm.
Iepriekš bija izskanējušas spekulācijas, ka Trampa gaidāmie tarifi tiks vērsti pret 15% partnervalstu, kurām ir pastāvīga tirdzniecības nelīdzsvarotība ar ASV. Taču vienlaikus Tramps uzsvēris, ka viņa noteiktie tarifi būs labvēlīgāki salīdzinājumā ar tiem, kas piemēroti ASV.
Tramps kopš atgriešanās prezidenta amatā janvārī jau ir noteicis tarifus importam no ASV tirdzniecības partnerēm Kanādas, Meksikas un Ķīnas, kas stājās spēkā 4.martā, kā arī 25% tarifu tērauda un alumīnija importam.
Tomēr Tramps 5.martā paziņoja, ka ASV uz vienu mēnesi atbrīvo no muitas tarifiem automobiļu importu no Kanādas un Meksikas.
Tāpat Tramps trešdien paziņoja par 25% muitas tarifa noteikšanu ārvalstīs būvētiem automobiļiem un vieglajām kravas mašīnām, kas stāsies spēkā 2.aprīlī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
