Lielākā plaisa ir privātajā sektorā – speciālisti skaidro sieviešu un vīriešu algu atšķirības Latvijā

Tendence sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībai samazināties ir jau vairākus gadus pēc kārtas.

2020. gadā sieviešu ienākumi bija pat par teju ceturtdaļu zemāki nekā vīriešu, 2021. gadā – starpība bija nepilni 16%. Te gan jāmin, ka tas ir kovida laiks un dati pandēmijas ierobežojumu dēļ nav salīdzināmi, tad nākamajos gados ienākumu atšķirība ir turpinājusi lēnām sarukt, un pērn tā bijusi līdz šim zemākā – 13,9%.

"Pašlaik plaisa ir lielāka privātajā sektorā – gandrīz par 6% lielāka nekā sabiedriskajā sektorā. Turklāt, ja mēs runājam par sabiedrisko, tā tendence konstanti samazinās, arī privātajā, bet ne tik strauji. Un sabiedriskajā sektorā to, iespējams, arī ietekmēja atalgojuma reforma, kas sākās 2022. gadā," skaidro CSP Uzņēmējdarbības statistikas metodoloģijas daļas vadītāja Lija Luste.

Ja valsts pārvalde algas pamazām izlīdzinās, privātajā sektorā, viss atkarīgs no nozares – lielākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem ir mākslas, izklaides un atpūtas jomā, veselības un sociālajā aprūpē, kā arī finanšu nozarē – šajās sfērās sievietes pelna pat par teju trešdaļu mazāk.

Personāla vadīšanas eksperte Eva Selga pauž galvenokārt atšķirības rodas ne tāpēc, ka sievietes maksātu mazāk – daudz biežāk viņas strādā zemāk algotos amatos.

"Es nedomāju, ka sievietes apzināti izvēlās tos darbus, kur mazāk maksā, absolūti nē. Sievietes mums ir ļoti izglītotas un gatavas arī veikt ļoti daudz atbildīgus amatus. [TV3: Bet, kas ir tie iemesli, kāpēc sievietes mums ir tajos mazāk atalgotajos darbos?] Varbūt arī tas, ka sievietes mums ir vairāk un arī darbspējīgajā vecumā," saka Selga.

Tikmēr Latvijas Bankā saka – loģika tam nav, jo sievietes ar augstāko izglītību Latvijā ir krietni vairāk nekā vīriešu. Taču liela problēma Latvijā aizvien ir tā, ka valda spēcīgi stereotipi par to, kas ir "sieviešu" un, kas labāk atalgotās "vīriešu" profesijas.

"Katrā aspektā, skatoties un analizējot šo atalgojuma plaisu, nāk ārā, ka liela ietekme tam ir. Pat sākot jau no bērnības, sākot jau no izglītības virziena. Mēs redzam, ka mācoties gan puišiem, gan meitenēm ir līdzīgi rezultāti matemātikā un zinātnē, bet, tiklīdz ir jāizvēlas profesijas un tālāk jāiet, tās atšķirības ir ļoti krasas," teic Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vadītāja Krista Kalnbērziņa.

Kas būtu jādara, lai situācija mainītos? Eksperti saka – vispirms jāatmet stereotipi, tāpat statistika uzlabotos, ja izlīdzinātos atalgojums Rīgā un reģionos, kas arī ietekmē vidējos rādītājus. Vienlaikus daļēji lietas jau sakārto arī darbaroku trūkums – uzņēmumi vairs vienkārši nevar atļauties amatus dalīt pēc dzimuma.

"Uzņēmēji, darba devēji jau saprot, ka mums nav daudz ko izvēlēties. Mums tā darbaspēka ir tik, cik ir. Un, ja mēs vēl diskriminējam, ja mēs vēl maksājam netaisnīgu atalgojumu, tad tā situācija kļūst arvien sliktāka un sarežģītāka," norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Turklāt uzņēmējiem izjūtot arvien lielāku spiedienu uz darbaroku trūkumu, eksperti paredz, ka arvien retāk Latvijā dzirdēsim par diskrimināciju darbā vecuma dēļ.