Krāslavas novadā vietējie neslēpj dusmas par reformas sekām, bet uzņēmējiem trūkst darbinieku

Administratīvi teritoriālās reformas dēļ Krāslavas novads ievērojami paplašinājās – tam pievienoja Dagdas novadu un trīs pagastus no bijušā Aglonas novada.

Tagad šis Latgales novads ir vairāk nekā 2200 kvadrātkilometrus liels, un tajā dzīvo vairāk nekā 21 tūkstotis iedzīvotāju. Vietvaras 2025. gada budžets pārsniedz 36 miljonus eiro, tostarp arī vairāk nekā 9 miljonu eiro dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Krāslavā arī ar pašvaldības atbalstu tapusī ražošanas ēka kļuvusi par mājvietu jaunam, nedaudz vairāk par gadu pastāvošam būvmateriālu uzņēmumam "Alpine SIP", kas piedāvā mūsdienīgus un energoefektīvus paneļus māju būvniecībai. Uzņēmuma dibinātāji atzīst – atbalsts no pašvaldības ir bijis būtisks, taču, lai augtu, nepieciešama lielāka infrastruktūra.

"Jūtam, ka attieksme kopumā vērtējama pozitīvi no pašvaldības puses. Mēs izvēlējāmies attīstīt savu uzņēmējdarbību novadā vienā no izveidotajām ražošanas ēkām. Kā jaunam uzņēmējam ir daudz vieglāk startēt, attīstīties, nedomāt, kurās ēkās un kāda tā ražošana būtu, bet tikai koncentrējies uz savu materiālu. Mums kā ražotājam šīs telpas jau ir par mazu, vēlētos divreiz, pat trīsreiz lielākas. Gribas, lai ir tāda pati tendence, lai iet uz priekšu un attīsta uzņēmējdarbību, piemēram, veidojot jaunas ražošanas ēkas," saka uzņēmuma "AlpineSIP" pārstāvis Mārtiņš Teivišs.

Tehniskā bāze palīdz, taču lielākā problēma daudziem uzņēmējiem reģionā joprojām ir kvalificēta darbaspēka piesaiste. Krāslavas novadā bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem Latvijā — šogad martā tas pārsniedza 9%, kas ir gandrīz uz pusi lielāks nekā valstī vidēji.

Šūšanas uzņēmums "Nemo" ir viens no lielākajiem darba devējiem Krāslavas novadā. Specializējas vilnas mēteļu, darba uniformu izstrādē, tāpat ražo funkcionālas, izturīgas teltis – gan militārām un glābšanas vajadzībām, gan āra pasākumiem un ekspedīcijām. "Nemo" nodarbina vairākus desmitus darbinieku, taču uzņēmuma valdes priekšsēdētāja uzsver – strādnieku trūkst, tāpat pārbaudījums ir ieceļojušo darbinieku iekļaušana.

"Gribētos lielāku iesaisti, pašvaldību iesaisti sadarbībā ar uzņēmējiem – uzrunāt darbiniekus. Mums ir Ukrainas iedzīvotāji, kas ir atbraukuši un tagad strādā, bet joprojām mums ir grūtības nodrošināt viņiem latviešu valodas kursus, tam ir jābūt pēc darba, pieejamā, ērtā formātā. Drošības aspektā ir vajadzīga palīdzība integrācijā – par pirmās palīdzības sniegšanu, pret krāpniekiem, par medijpratību. Tās visas lietas, kuras es, kā uzņēmējs, nevaru pasniegt, man vajadzētu palīdzību. caur apmācībām, mēs varam arī veidot drošāku vidi un savstarpējo sapratni, sadarbību," saka šūšanas uzņēmuma "Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grape.

Būtu nepieciešama ciešāka sadarbība ar pašvaldību arī sociālajā jomā, izstrādājot izglītības programmas, kas būtu tieši saistītas ar uzņēmēju vajadzībām. Pašvaldībai vajadzētu motivēt skolas sadarboties ar uzņēmumiem, veidojot mācību kursus, kas atbilst reģiona darba tirgum, saka uzņēmuma vadītāja.

"Nevis taisīt kādam citam ārējam tirgum vai kādai nenoteiktai vietai. Izglītības programmas tieši sasaistē ar uzņēmējiem un motivēt no pašvaldību puses, lai skolas sastrādājas vairāk," saka Zemdega-Grape.

Pēc reformas Krāslavas novadā iekļautajās teritorijās iedzīvotāji bieži izjūt plaisu starp bijušo un jauno administratīvo centru. Nartišu ciema iedzīvotāja Māra neslēpj vilšanos – pasliktinājusies infrastruktūra.

"Hā! Labi… Nekā nav laba. Kā saka, nevienam galva nesāp par to. Kad tagad apvienoja, ļoti nelabi. Kad bija Dagda, jā, mums bija ceļi labi, bet ar Krāslavu nē – naudas nav. Nodokļus vajag maksāt, kur to naudu ņemsi? Tikai uz priekšu skatīties, lai visu būtu labāk," saka Māra.

Vaicāta, vai pašvaldību vēlēšanās vēlēs, viņa atbild: "Nu, vajadzēs, kur tad liksies!"

Jau pirms pašvaldību kartes pārzīmēšanas bijušajā Dagdas novadā bija ierobežotas darba iespējas, kā norāda dagdieši – situācija nav uzlabojusies.

Dagdas iedzīvotāja Tatjana saka: "Nav darba vietu, kas te tikai – uzņēmums "Fravia". Nu, kur var iet strādāt meitenes, sievietes? Visas mācās, pēc tam aizbrauc uz Rīgu, Rēzekni, uz lielpilsētām vai vispār uz ārzemēm. Ģimenes ārsts mums ir Daugavpilī, nav problēmu vizināties turpu šurpu, te arī ir ārsti, es varētu mierīgi pārrakstīties arī šeit. Šeit milzīgs pluss ir tajā, ka varu atdot savu atvasi bērnudārzā kaut no gada vecuma, te nav tādu rindu. Neko es negaidu, vienkārši, lai būtu miers virs galvas, bet tā – lai gan kurš atnāktu, nekas baigi nemainīsies. Visi tikai sola, bet faktiski…pati ziniet."

Sajūtas par novadu reformas nestajām pārmaiņām ir pretrunīgas arī Ozoliņos dzīvojošajam Aleksandram. Novadnieki jūtas droši pierobežā, tomēr attīstības temps šķiet lēnāks, nekā cerēts.

"Mēs Ozoliņos dzīvojam. Nu kā gājis? Bišķiņ sliktāk. Mazāk vērš uzmanību Dagdai no Krāslavas. [TV3 Ziņas: Tad nav nākusi par labu reforma, jūsuprāt?] Labāk nav. [TV3 Ziņas: Jūtaties droši pierobežā?] Droši jā, karavīri braukā garām katru dienu, nu droši. Problēmu it kā nav, dzīvojam un dzīvojam, pamazām," saka Aleksandrs.

Krāslava mūsdienās saglabā nelielas, mierīgas pilsētas šarmu, tomēr arī šeit iedzīvotāji redz, ko varētu uzlabot – veselības aprūpi, iespējas jauniešiem un vietējo uzņēmējdarbību.

"Principā šeit ir maza un diezgan mājīga, man liekas, pilsēta – mums ir pieejams bērniem gan skola, gan dārziņš. It kā jau viss pieejams, un es domāju, ka drošības ziņā tos pašus bērnus – tu jūties drošs, ka viņš aizies līdz mājām un viss kārtībā mazā pilsētiņā. Nu, par veselību varētu padomāt, jā, jo mums nav pieejami daži ārsti. Ir speciālisti, kas tikai šad tad atbrauc, to varētu uzlabot. Jā, es domāju, ka daudzi jaunieši brauc prom. Šeit vairāk būtu jāpadomā par darbavietām, lai piesaistītu kaut kā tos jauniešus palikt šeit," saka

Konkurence par 15 Krāslavas novada domes deputātu vietām, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, saglabājusies līdzīga – par tām šovasar cīnīsies 117 kandidāti no septiņiem sarakstiem.