Jātnieku federācija noliedz, ka tai būtu finansiālas un organizatoriskas grūtības

Jātnieku federācija norāda, ka ir izbrīnīta par Sporta federāciju padomes (LSFP) sociālajos tīklos izteikto pēkšņo vēlmi palīdzēt sniegt atbalstu Latvijas Jātnieku federācijas Biedru sapulces gatavošanā un norisē. Neesot tikusi ņemta vērā Jātnieku federācijas kā juridiskas biedrības neatkarība.

LJF norāda, ka pretēji TV3 Ziņās paustajam LJF neslīgst parādos, bet tās vienīgais parāds dzēsts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un LJF savstarpēji stingri saskaņoto grafiku. Tas radies neparedzētu papildu izdevumu dēļ aizvadītajā sacensību sezonā. Arī tāpēc, ka pārāk zemi bija noteikti LJF zirgu uzturēšanas izcenojumi. Šobrīd LJF darbojas bez zaudējumiem, norāda LJF.

LJF uzskata, ka TV3 Ziņās izskanēja absolūti nepatiesa informācija par tenta jāšanas manēžu. Federācija ziņo, ka tents iegādāts, balstoties uz LJF un Izglītības un zinātnes ministrijas savstarpēji noslēgto līgumu.

Tentu pat pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem nebija iespējams reģistrēt un saņemt attiecīgu atļauju no Rīgas domes Attīstības departamenta. Tenta specifikācija neatbilda noteiktajām prasībām. Piegādātājs naudu atdevis federācijai, kura atradusi jaunu piegādāju. Tā piedāvājums atbilst LR likumdošanai, norāda LJF. Izglītības un zinātnes ministrija par šo faktu esot informēta.

TV3 vēstīja, ka Latvijas Jātnieku federācijas vārds kopš pagājušā gada regulāri nonāk valsts iestāžu un mediju redzeslokā, galvenokārt saistībā ar pārkāpumiem jāšanas bāzes "Kleisti" darbībā. Tā ir valsts īpašumā esošā bāze, kas pirms vairāk nekā 10 gadiem tika nodota federācijai bezatlīdzības lietošanā.

Jātnieku federācija slīgst parādos; sportistiem draud liegums piedalīties starptautiskās sacensībās

Taču tagad jāšanas sporta organizācijas darbam uzmanību pievērsusi arī uzraugošā iestāde – Latvijas Sporta federāciju padome. Tā secinājusi, ka būtiskas problēmas ir arī pašā organizācijas vadībā – tai ir nepietiekams valdes locekļu skaits, lai pieņemtu jebkādus lēmumus.

"Faktiski ir nerīcībspējīga valde, ir problēmas attiecībā uz biedru uzņemšanu un izslēgšanu un biedru kopsapulces sasaukšanu. Līdz ar ko šodien valde lēma noteikt trīs mēnešu termiņu visu šo problēmu sakārtošanai. [TV3 Ziņas: Ja šajos trīs mēnešos Jātnieku federācija visas šīs nepilnības neizlabo, kas notiek tālāk?] Tālāk ir ar likumu paredzēta iespēja atņemt atzītās federācijas statusu," skaidro Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs.

Jātnieku federācijas vadītājs Agris Blaus trešdien, 23. aprīlī, ignorēja arī mediju zvanus. Viņš nebija ne Jāšanas sporta bāzē "Kleisti", ne arī atbildēja uz telefona zvaniem.

Ja federācijai atņems statusu, sekas ir smagas. Tas nozīmē, ka sportisti vairs nevar piedalīties starptautiskās sacensībās, tāpat grūtāk piesaistīt finansējumu. Tomēr ar to Jātnieku federācijas problēmas nebeidzas. Tā jau trīsarpus mēnešus nepamet Kleistu Jāšanas bāzi, lai gan Izglītības ministrija pārkāpumu dēļ, līgumu par kompleksa izmantošanu janvārī lauza, kas nozīmē, ka federācijai ir zudis tiesisks pamats tur uzturēties.

"Jātnieku federācija diemžēl uz sadarbību neiziet. Mēs vēl mēģināsim veikt pēdējos mēģinājumus un pretējā gadījumā vienīgā iespēja būs iet uz tiesu," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs.