Cik maksā "Eirovīzijas" rīkošana, un vai Latvija to vispār varētu atļauties?

Austrijas uzvara konkursā reizē ar prieka vilni valstī radījusi bažas par to, kā izdosies samaksāt par konkursa rīkošanu. Vēl nav zināms, kurā pilsētā notiks konkurss, taču jebkurā gadījumā lielāko daļu organizēšanas izmaksu jāsedz vietējai sabiedriskajai raidorganizācijai ORF, kā arī pilsētai, kura uzņem konkursantus. Taču Austrijā šis ir laiks, kad  "tiek savilktas jostas".

Nākamais būs 70. "Eirovīzijas" gads, ka nozīmē, ka ballei vajadzētu būt īpaši greznai. Austrijas raidorganiozācijas pārstāvji, saņemot vēsti par JJ uzvaru, kam vajadzētu būt līksmam notikumam, skābi pajokojuši – vai kopā ar aploksni, kurā ir ielūgums organizēt nākamā gada konkursu, nāks arī koferis ar naudu? Pats JJ pat puspajokam atvainojies valstij par savu uzvaru: "Ak vai, ko es esmu izdarījis? Piedod ORF, šis būs dārgi."

Pēc pāris publiskiem, sarkasma pilniem jociņiem Austrijas pārstāvji tomēr uzsvēruši, ka ir "neizsakāmi priecīgi" par valsts uzvaru, taču priekšā liels izaicinājums.

Tiek lēsts, ka Austrijai "Eirovīzijas" rīkošana varētu izmaksāt vairāk, nekā kā 30 miljonus eiro.

Taču, ja runājam par "Eirovīzijas" izmaksām, jāatgādina, ka viss nav tik viennozīmīgi. Pēdējo 20 gadu laikā daļa valstu spējušas iekļauties 12 miljonos, kamēr citām "Eirovīzija" izmaksājusi pat 160 miljonus. Lūk, cik konkursa rīkošana izmaksājusi lielākajiem šķērdētājiem, un cik – sīkstuļiem.

Bāzele 2025 – 62 miljoni

Kā noskaidrojis izdevums "RBC Ukraine", Bāzele, rīkojot šī gada "Eirovīziju", naudu nav žēlojusi: kopā dāsni iztērēti apmēram 62 miljoni eiro, kas konkursu Bāzelē padara par trešo dārgāko "Eirovīzijas" vēsturē.

Pēc referenduma, kurā vairāk, nekā 66% iedzīvotāji pauda atbalstu konkursa finansēšanai no pašvaldības budžeta, aptuveni 40 miljonus "Eirovīzijas" organizēšanai atvēlēja Bāzeles-Štātes kantons.

Aptuveni 20 miljonus segusi Šveices sabiedriskā raidorganizācija SRF, bet atlikušos pāris miljonus "piemetusi" Eiropas raidorganizāciju savienība.

Visvairāk naudas jeb 14,5 miljoni no šīs summas iztērēti Jakobshalles, kur risinājās koncerti, infrastruktūras uzlabošanai, 8 miljoni tērēti kiberdrošībai.

Taču tiek spriests, ka ieguldītais atmaksāsies, pateicoties viesnīcu noslodzei, pieaugošajam tūrismam un aktīviem vietējiem uzņēmumiem.

Baku 2012 – 160 miljoni

Azerbaidžāna 2012. gadā uzstādīja absolūtu tēriņu rekordu. Pēc "Ell&Nikki" negaidītās uzvaras valdība "Eirovīziju" pārvērta par ģeopolitisku projektu.

Tikai dažu mēnešu laikā Baku Kaspijas jūras krastā uzcēla jaunu kristāla zāli. Kopējās izmaksas tika lēstas aptuveni 160 miljonu eiro apmērā, no kurām 100 miljoni tika iztērēti arēnai vien.

Maskava 2009 – 38 miljoni

2009. gadā Krievija "Eirovīzijai" dāsni atvēlēja, kā, atsaucoties uz Krievijas avotiem, ziņo "Reuters", aptuveni 38 miljonus eiro no valsts budžeta. Oficiāli līdzekļi tika piešķirti arēnai, skatuvei, tehniskajam atbalstam un apsardzei. Taču konkurss kļuva par izcilu piemēru tipiskai krievu pieejai: daudz naudas, bet viduvēji rezultāti.

Pasākums notika novecojušā daudzfunkcionālajā kompleksā "Olimpiyskiy", kur tika uzstādīta viena no tam laikam dārgākajām skatuvēm. Neskatoties uz milzīgajiem tēriņiem, konkursam trūka skaidra vizuāla risinājuma un idejas, mediji to dēvēja par viduvēju.

Plašsaziņas līdzekļi deva mājienus, ka ievērojama budžeta daļa varētu būt vienkārši nepareizi izlietota.

Telaviva 2019 – 28.5 miljoni

Pēc Nettas uzvaras, kad konkursu nācās rīkot Izraēlai, tā sastapās ar virkni izaicinājumu.

Par organizāciju atbildīgā sabiedriskā raidorganizācija KAN meklēja valdības atbalstu un saņēma aizdevumu 16,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās organizācijas izmaksas sasniedza aptuveni 28,5 miljonus eiro, kas bija vienas no lielākajām summām "Eirovīzijas" rīkošanai to gadu konkursu laikā, lai gan netika uzbūvēta jauna infrastruktūra — arēna tika iekārtota Telavivas Expo paviljonā.

Lielākā daļa budžeta tika novirzīta drošības uzlabošanai, loģistikai, delegāciju pārvadājumiem un fanu zonas izveidei pie jūras.

Lai gan skatītājiem "Eirovīzija" Izraēlā patika, šķērdēšanās ar naudu laikā, kad tās pietrūkst sociālās sfērās, izpelnījās pamatīgu kritiku no iedzīvotājiem.

Kijiva 2017 – 23 miljoni

Pēc Džamalas vēsturiskās uzvaras 2016. gadā Ukraina ieguva tiesības rīkot "Eirovīziju" otro reizi tās vēsturē. Kijiva uzdevumam piegāja ar entuziasmu, taču gatavošanās ātri kļuva par īstu izaicinājumu.

Notika nemitīga producentu maiņa, galvenie komandas locekļi atkāpās no amatiem iekšēju konfliktu un aizdomu par necaurspīdīgu iepirkumu dēļ.

Neskatoties uz haosu, "Eirovīzija" 2017. gadā Ukrainā notika un izvērtās diezgan iespaidīga. Ukraiņi ietaupīja miljonus, izlemjot jaunas arēnas būvniecības vietā modernizēt Starptautisko izstāžu centru.

Lisabona 2018 – 20 miljoni

Taču ne visas valstis, izdzirdot vārdu "Eirovīzija", šķiežas ar naudu. Kā pozitīvais piemērs tiek izcelta Portugāle, kura 2018. gadā sarīkoja konkursu par 20 miljoniem eiro, 16 miljonus no tiem atgūstot, gudri pārdodot biļetes un piesaistot sponsorus. Organizatori koncentrējās uz minimālismu, okeāna atmosfēru un dabas tēmām. Tas izdevās.

Skandināvi apbrīnojami iekļaujas 12 miljonos

Zviedrija 2013. gada konkursā iztērēja aptuveni 12 miljonus eiro. Šis konkurss tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labāk noorganizētajiem "Eirovīzijas" koncertiem. Zviedri stingri apņēmās pieturēties pie ierobežota budžeta un ievērot principu  "mazāk ir vairāk".

Somijai un Norvēģijai savulaik bija līdzīga pieeja. 2007. gadā Helsinku "Eirovīzijas" budžets bijis 13 miljoni eiro, bet Oslo 2010. gada konkursa budžets tika noteikts 17 miljonu eiro apmērā.

Te gan jāpiebilst, ka tā sauktajām "Eirovīzijas" lielvalstīm konkursu rīkot ir salīdzinoši vieglāk tā iemesla dēļ, ka pilsētās nav jābūvē jaunas halles un jāpārveido infrastruktūra. Tā pati Malme Zviedrijā "Eirovīziju" rīkojusi jau trīs reizes, Stokholmā konkurss noticis trīs reizes. Mazākām valstīm uzvaras gadījumā tieši norises vieta varētu būt vislielākais izaicinājums.

Latvija 2003 – 11 miljoni

Priecīgā vēsts, ka uzvaras gadījumā Latvijai "Eirovīzijas" rīkošana nebūs "melna bilde" – roka piešauta jau 2003. gadā.

Kā toreiz ziņoja CNN, Latvija konkursa rīkošanā ieguldīja vairāk,  nekā 11 miljonus eiro, no kuriem 5 miljonus piešķīra valdība, bet aptuveni 7 miljonus – sponsori un organizatori.

Sliktās ziņas ir tās, ka kopš 2003. gada "Eirovīzijas" standarti tomēr ir mazliet mainījušies un, ja savulaik to varējām rīkot "Skonto" hallē, tagad tas visdrīzāk vairs neietu cauri.

Finanšu ministrs balso par Zviedriju, lai tikai Austrija neuzvarētu

Jau pirms JJ triumfa laikraksts "Profil" bija izveidojis materiālu ar nosaukumu "Vai Austrija var atļauties "Eirovīziju?", akcentējot, ka Vīne, kur visdrīzāk notiks šovs, grimst parādos.

Vietējais finanšu ministrs Markus Marterbauers savu viedokli par Austrijas uzvaru "Eirovīzijā" paudis ar īpaši labu humoru – viņš sociālajos tīklos padalījies ar satīrisku ziņu, ka esot nobalsojis par Zviedriju 3000 reižu, taču ar to nav pieticis…

Kā skaidro "Eirovīzijas" pārstāvji, neesot jau arī gluži tā, ka visas konkursa izmaksas sedz rīkotājvalsts. Finansējumu sastāda nodevas no dalībvalstu raidorganizācijām, iemaksas, ko veic rīkotājpilsēta un tās pārstavētā raidorganizācija, kā arī sponsoru nauda, ienākumi no biļešu tirdzniecības un balsojuma.

Jāpiebilst arī, ka gluži bešā jau pilsēta nepaliek – "Eirovīzija" ir fantastiska publicitāte, kas var atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz valsti kā tūrisma galamērķi.

Interesanti, ka interesi par 2026. gada "Eirovīzijas" konkursa organizēšanu jau izrādījušas salīdzinoši nelielās Austrijas pilsētas – Grāca un Insbruka un pat Obervarta, kamēr lielās pilsētas Zalcburga un Klāgenfurte jau atrunājas ar bažām par izmaksām.