Kļūt par mammu – vēlāk. Latvijā vēsturiski zema dzimstība, tomēr mums iet labāk nekā kaimiņiem
Dzimstības līmeņa samazināšanās kļūst par vienu no būtiskākajiem demogrāfiskajiem izaicinājumiem Eiropā. Jaunākie "Eurostat" dati rāda, ka bērnu skaits turpina sarukt ne tikai vecajās Rietumeiropas valstīs, bet arī Baltijā, kur rādītāji sasnieguši vēsturiski zemākos līmeņus. Latvija šajā kontekstā izceļas ar salīdzinoši labāku, taču joprojām nepietiekamu dzimstības rādītāju.
Pēdējo gadu laikā dzimstība Eiropas Savienībā (ES) turpina samazināties, sasniedzot zemāko līmeni vēsturē. "Eurostat" dati liecina, ka 2023. gadā ES valstīs piedzima aptuveni 3,67 miljoni bērnu — par 5,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir straujākais samazinājums kopš 1961. gada, norādot uz būtiskām demogrāfiskām izmaiņām visā reģionā.
Vidēji uz vienu sievieti ES 2023. gadā bija 1,38 bērni. Jāpiebilst, ka robeža paaudžu atjaunošanai noteikta 2,1 bērns uz vienu sievieti.
Starp zemākajiem rādītājiem izceļas Malta (1,06), Spānija (1,12) un Itālija (1,15), savukārt augstākais summārais dzimstības koeficients reģistrēts Bulgārijā — 1,81 bērns uz vienu sievieti, kas šai valstij ir labākais rādītājs pēdējo gadu desmitu laikā.
Par māmiņu kļūst arvien vēlāk
Pēc "Eurostat" datiem, Eiropā sievietes arvien biežāk atliek ģimenes veidošanu uz vēlāku laiku. Vidējais vecums, kad tiek dzemdēts pirmais bērns 2022. gadā sasniedza 29,7 gadus, salīdzinot ar 28,8 gadiem pirms desmit gadiem.
Vecākās jaunās māmiņas dzīvo Itālijā (31,7 gadi) un Spānijā (31,6), bet jaunākās — Bulgārijā (26,6) un Rumānijā (27). Pieaug arī bērnu īpatsvars, kurus dzemdē sievietes pēc 40 — no 2,5% 2002. gadā līdz 6% 2022. gadā. Īpaši augsts šis rādītājs ir Īrijā (11,2%), Spānijā (11%) un Grieķijā (10%).
Latvijā dzimstības rādītāji – zemākie pēdējo 100 gadu laikā
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, arī Latvijā dzimstība turpina kristies. Provizoriskie dati rāda, ka 2024. gadā piedzima 12 571 bērns — par 13,2% jeb 1919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā.
Lasi arī: Demogrāfija krīt. Latvija gada sākumā zaudē vienu Vecpiebalgu jaundzimušo skaitā
Turklāt – pērnā gada oktobrī, novembrī un decembrī nevienā no tiem dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti, kas ir vēsturiski zemākais līmenis katrā mēnesī vismaz pēdējā gadsimtā. Jāpiebilst, ka šāda tendence – dzimušo skaits mēnesī nepārsniedz tūkstoti – iezīmējas arī šā gada pirmajos mēnešos.
Turpina arī pieaugt atšķirība starp dzimušo un mirušo skaitu — 2024. gadā Latvijā nomira par 13 770 vairāk cilvēku nekā piedzima. Dabiskais pieaugums valstī ir negatīvs jau kopš 1990. gada, un iedzīvotāju skaits 2025. gada sākumā sarucis līdz 1,853 miljoniem.
Tomēr kopējais dzimstības koeficients Latvijā joprojām ir nedaudz augstāks nekā kaimiņvalstīs — aptuveni 1,5 līdz 1,6 bērni uz vienu sievieti, kas ir tuvu ES vidējam rādītājam.
Lietuva un Igaunija: dažādas tendences, līdzīgas problēmas
Lietuva pašlaik saskaras ar īpaši zemu dzimstību. 2023. gadā summārais dzimstības koeficients bija vien 1,18 bērni uz sievieti. Salīdzinājumam – 20.gadsimta vidū šis rādītājs bija virs 2,5. Turklāt kopējo iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmē arī emigrācija, liecina "Wordometers" dati.
Pēc "Wordometers" datiem, Igaunijā situācija ir nedaudz stabilāka, lai gan arī tur summārais dzimstības koeficients 2023. gadā bija vien aptuveni 1,36. 2024. gadā tas, iespējams, pieaugs līdz 1,37, tomēr jaundzimušo skaits joprojām ir vēsturiski zems. 2023. gadā valstī reģistrēti tikai 10 769 dzimušie — vismazākais skaits gadsimta laikā.
Baltijas valstīs dzimstības rādītāji joprojām atrodas zem robežas, kas nepieciešama sabiedrības dabiskai atjaunošanai:
- Latvija: ~1,5–1,6 (labākais Baltijā)
- Igaunija: ~1,36–1,41 (vidējs)
- Lietuva: ~1,18 (zemākais Baltijas reģionā un viens no zemākajiem Eiropā)
Lai gan Latvija uzrāda salīdzinoši labākus rezultātus, arī šeit dzimstība ir nepietiekama, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspēju nākotnē.
Kas bremzē dzimstību?
Zemās dzimstības iemesli ir dažādi — dzīves dārdzība, bērnu audzināšanas izmaksas, mājokļu nepieejamība, kā arī darba un karjeras prioritātes. Tāpat sievietes arvien biežāk izvēlas kļūt par mātēm vēlāk, kad ir nostabilizējusies finansiālā situācija un profesionālā dzīve.
"Pēcnācēji nāks tad, kad ģimene jutīsies droši, proti, pabalsti, mājoklis, skola, ienākumi. Tad izvēlēsies par pirmo vai otro bērnu. Jo trešie bērni kopš 2016. gada nav kritušies," tā iepriekš TV3 Ziņām norādījis labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Lai gan Latvijas dzimstības rādītāji Baltijas mērogā izskatās samērā labvēlīgi, neviena no valstīm nespēj nodrošināt iedzīvotāju paaudžu dabiski atjaunošanos. Zemais dzimstības līmenis ir komplekss un ilgtermiņa jautājums, ko nevar atrisināt ar vienkāršiem risinājumiem. Tas pieprasa pārdomātu politiku, kas palīdz sabalansēt ģimenes dzīvi ar darba iespējām un ekonomisko stabilitāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
