"Mana sirds pieder "Counter‑Strike!" Latvijas sievietes sper soli pretī e‑sporta lielajai skatuvei

Lai gan turnīrs noslēdzās ar diviem zaudējumiem un 8. vietu, spēlētājas — tostarp viena no komandas līderēm Ieva Skrastiņa — uzskata, ka iegūtā pieredze ir būtiska nākotnei. "Tas bija kā mans mazais lielais sapņa piepildījums," viņa saka. "Kad uzzinājām, ka dosimies uz Kosovu, tas vēl pāris dienas šķita neticami."

Skrastiņas stāsts sākas jau agrā pusaudžu vecumā, kad brālēns viņu iepazīstināja ar CS 1.6.

Izvēle: pludmales volejbols vai "Counter-Strike"

"Spēlēšana sākumā bija tikai prieka pēc," viņa atceras. Viss mainījās kādā nejaušā spēlē publiskā serverī, kur Ievu uzrunāja spēlētājs ar piedāvājumu pievienoties topošajai Latvijas sieviešu komandai.

"Toreiz tas likās nereāli – es, pilnīgi nejauša meitene, komandā?" viņa smejas. "Spēlējām vakaros, un, lai netraucētu ģimenei gulēt, es čukstēju vai rakstīju spēles čatiņā. Tā bija mana realitāte."

Laika gaitā nācās izdarīt izvēles — pludmales volejbols vai CS. "Bija periods, kad gulēju četras piecas stundas naktī. Galu galā sapratu – mana sirds pieder CS."

Pēc gandrīz desmit gadiem e-sportā, 2023. gadā Ieva bija tuvu tam, lai visu pārtrauktu. "Bijām pārdomu punktā – turpināt vai sākt "reālo dzīvi". Tad pienāca divi uzaicinājumi — pievienoties dāņu organizācijai vai GUCCI Gaming Academy (GGA)," viņa atklāj.

Uzzinot, ka ir gaidībās, Ieva izvēlējās GGA — vidi, kurā iespējams attīstīties līdz dzemdībām. "Trenējos kopā ar puišiem, mācījos, cik varēju. Zināju, ka pēc tam nāksies paņemt pauzi. Bet šī bija iespēja vēl paspēt izdarīt maksimumu."

Šobrīd viņa nav nevienas profesionālās komandas sastāvā, bet kopā ar citu Latvijas spēlētāju aktīvi meklē iespējas veidot jaunu sastāvu startam "ESL Impact" līgā.

Līdzdalība Eiropas čempionātā nebija nejaušība. "Mēs jau vairākus gadus zinājām par IESF turnīru," skaidro Ieva. "Taču šogad pirmo reizi Latvijas e-sporta federācija rīkoja kvalifikāciju tieši meiteņu komandām."

Kopā spēlētājas sāka trenēties tikai pēc uzvaras pār Spāniju, kas nodrošināja ceļazīmi uz finālturnīru. "Ar dažām bijām spēlējušas iepriekš, piemēram, ar Ann4 komandā un ar NAYLLA dažos turnīros. Bet kā vienots sastāvs spēlējām pirmo reizi tikai draudzības spēlēs pirms kvalifikācijām," viņa skaidro.

Ceļojums uz Kosovas galvaspilsētu bija Ievai daudz vairāk nekā vienkārši turnīrs. "Uz vietas sapratu – nekā nebija, es vēl neesmu gatava beigt spēlēt. Es joprojām gribu būt šeit," viņa saka. "Man ir 25 gadi, dēls, ģimene… Bet man vēl ir ko sasniegt."

Uz jautājumu par sieviešu vietu e-sportā Ieva atbild godīgi — problēma nav tikai sabiedrības uztverē, bet arī pašā struktūrā. "Mēs kā sievietes esam emocionālākas, ne tik disciplinētas kā puiši," viņa saka. "Ja viņi trenējas astoņas stundas dienā, tad meitenes bieži uzskata, ka pietiek ar piecām."

Neskatoties uz to, viņa uzsver, ka atbalsts sieviešu e-sportam aug. "Ir turnīri, ir sponsori, kas sāk pievērst uzmanību. Bet lielākais izaicinājums ir finansiālais nodrošinājums. Talantu ir daudz, iespēju – maz."

Līdzsvars starp ģimeni un e-sporta dzīvi – viss ir iespējams

Ievas ikdiena šobrīd ir piesātināta – dēls vēl neiet bērnudārzā, un laiks pie datora jāsadala starp citiem pienākumiem. "Dienas katra ir savādāka, bet kopumā sanāk kādas sešas stundas pie datora," viņa saka. "No rīta, pusdienlaikā, vakarā. Viss ir saraustīts, bet es pielāgojos cik varu."

Viņa uzskata, ka līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un e-sportu ir iespējams atrast. "Es uz visu cenšos skatīties pozitīvi. Ja es nebūtu mājās ar bērnu, varbūt katru vakaru būtu pie datora, nevis ārā pie jūras. Tas nav veselīgi – ne fiziski, ne mentāli."

Runājot par sieviešu e-sportu Latvijā, Skrastiņa ir tieša: "CS2 līmenī mums nav daudz spēlētāju. Pat izlases sastāvā izvēlējāmies no septiņām vai astoņām meitenēm – tikai trīs no tām ar komandas pieredzi."

Viņa uzsver, ka vajadzīga stratēģiska pieeja un gudrs mārketings. "Reāli skatoties – sieviešu e-sports šobrīd nerada tādu auditoriju kā vīriešu. Ja finālturnīru skatījumi vīriešiem ir virs 70 miljoniem, sievietēm – tikai 1,4 miljoni. Bet šī ir niša, kas var augt."

Ieva Skrastiņa ir apliecinājums tam, ka arī nelielā, bet potenciālu pilnā vidē un sarežģītos dzīves apstākļos iespējams izcīnīt vietu digitālajā sportā. Viņas pieredze parāda, ka sievietes e-sportā saskaras ar virkni izaicinājumu – no disciplīnas trūkuma līdz finansiālajai nenoteiktībai –, taču tie nav nepārvarami.

Viņa ne tikai ir pirmās Latvijas sieviešu CS2 izlases dalībniece, bet arī balss, kas godīgi runā par realitāti šajā nozarē – par emocionālo slodzi, laika sadalīšanu starp ģimeni un treniņiem, un nepieciešamību pēc sistēmiskas attīstības.

"Līdzsvaru var atrast, ja skaidri zini, kas tev ir svarīgs," viņa saka. Šis līdzsvars kļūst arī par atslēgu – ne tikai personīgajā dzīvē, bet arī Latvijas e-sporta vides nākotnē.

Viņas vēlme turpināt spēli ir ne tikai personisks mērķis, bet arī signāls visai nozarei – talants un griba ir tepat. Atliek vien nodrošināt iespējas, lai tas viss nestu rezultātus.