Vēl nav pienācis laiks. Augstākās amatpersonas komentē Latvijas dalību miera uzturēšanā Ukrainā
Pirms nav panākta vienošanās par Krievijas karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, ir pāragri lemt, vai Latvijai būtu jāpievienojas tām valstīm, kas izteikušas gatavību iesaistīties drošības garantēšanā. Tā uzskata valsts augstākās amatpersonas. Taču jau tagad noprotams, ka Latvija drīzāk būtu gatava uz Ukrainu nosūtīt savus instruktorus, ukraiņu apmācīšanai, nevis iesaistīties miera uzturēšanas misijā.
Drošības garantijas un sabiedroto valstu karavīru iespējamo klātbūtni Ukrainā Valsts prezidents trešdien padziļināti apsprieda ar valdības vadītāju, pēc vasaras pārtraukuma atsākot iknedēļas tikšanos Rīgas pilī. "Taisām tradicionālo apli un ejam strādāt," pauda Edgars Rinkēvičs.
Līdzšinējos centienus panākt taisnīgu un noturīgu mieru Rinkēvičs vērtē piesardzīgi. Kamēr nav zināms ne tas, kāda varētu būt vienošanās par ugunspārtraukšanu, ne arī Eiropas valstu loma miera nodrošināšanā, viņaprāt, ir pāragri atbildēt, vai Latvija uz Ukrainu sūtīs savus karavīrus miera uzturēšanas misijā.
"Lai vispār par šādiem jautājumiem runātu, ir jāsaprot skaidras detaļas. Šobrīd tādu vēl nav. Pie tā strādā. Cik es zinu, pie tā strādā arī pēc Vašingtonas samita "labas gribas koalīcijas" valstu bruņoto spēku pārstāvji. Ir jāsaprot, kādi būs piedāvājumi, bet nekādi lēmumi vēl nav," teic Valsts prezidents.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns iepriekš atzinis, ka viņš atbalstītu instruktoru nosūtīšanu, lai Latvija piedalītos Ukrainas karavīru apmācīšanā. Savukārt miera uzturēšanas misijā Latvijas armijai Ukrainā, komandiera vērtējumā, nevajadzētu iesaistīties.
"Kāds uzdevums, un ko mēs tur veiksim? Skaidrs, ka mans militārais padoms būs neiesaistīties miera uzturēšanas varbūt uzdevumā, kā jūs minējāt. Tātad kaut kādi starpnieki starp Krievijas un Ukrainas pusi. Jo tas mūsu karavīriem nebūtu pieņemams, ja mēs stājamies starp Ukrainas karavīriem un viņu okupētajām teritorijām. Bet šie jautājumi vēl mums nav definēti, uz kādu uzdevumu jāgatavo," tā Pudāns.
Arī premjerministre Evika Siliņa (JV) uzskata, ka runa drīzāk varētu būt par instruktoru sūtīšanu uz Ukrainu. Taču arī šāda lēmuma pieņemšanai vēl neesot pienācis laiks.
"Esam vienojušies, ka tā vajadzība, kas būtu no mums, ir, lai mēs nodrošinām mācības Ukrainā. Bet arī par to noteikti ir jālemj tajā brīdī, ja būtu kāda plašāka militārā klātbūtne nosūtāma uz Ukrainu. Latvija ir gatava debatēt jebkurā gadījumā. Mani drošības padomnieki ir iesaistīti tādās operatīvākās sarunās, kā tad tehniski tas viss varētu norisināties," norāda Siliņa.
Latvijas karavīru iespējamā klātbūtne Ukrainā vispirms jāapspriež Nacionālās drošības padomē. Pēc tam par to jālemj valdībai, bet galavārds par karavīru dalību starptautiskajās misijās ir jāsaka Saeimai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
